NMPD direktora vietnieku Šicu atbrīvos no darba

фото

Sabiedrība | 2014. gada 7. martā plkst. 12:15

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) pieņēmis lēmumu par darba uzteikšanu direktora vietniekam Mārtiņa Šicam saistībā ar uzticības zaudēšanu darba devējam, ziņo LETA.

Kā informēja NMPD Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša, NMPD ir noslēdzis dienesta pārbaudi par vēl nepārbaudītas informācijas noplūdi saistībā ar Zolitūdes traģēdijā izdzīvojušajiem un slimnīcās nogādātajiem pacientiem, kā arī vēl neatpazītiem bojāgājušajiem. Pamatojoties uz pārbaudes atzinumu, kā arī iekšējā audita laikā konstatēto, pieņemts lēmums izbeigt darba tiesiskās attiecības ar Šicu.

Šics gan pagaidām turpinās pildīt NMPD direktora vietnieka pienākumus, jo viņa atlaišana vēl jāsaskaņo ar Latvijas ārstniecības un aprūpes darbinieku arodbiedrību (LĀADA). NMPD jau vērsies LĀADA ar lūgumu piekrist izbeigt darba tiesiskās attiecības ar Šicu. Līdz atbildes saņemšanai Šicam amata izpildē noteikti ierobežojumi.

Lēmumu piekrist vai nepiekrist Mārtiņa Šica atbrīvošanai no amata Latvijas ārstniecības un aprūpes darbinieku arodsavienība pieņems līdz 14.martam.

Kā pastāstīja arodsavienības vadītāja Daina Brūvele, jautājums tiks skatīts vairākās valdes sēdēs, piesaistot arī juristu. Informāciju no NMPD par lēmumu uzteikt Šicam darbu, kā arī lūgumu saskaņot atlaišanu arodsavienība saņēmusi trešdien, 6.martā. Atbilstoši likumam arodsavienībai jāsniedz atbilde septiņu darba dienu laikā.

Dienesta pārbaudē par Zolitūdes traģēdijā izdzīvojušo pacientu un neatpazītu bojāgājušo datu nodošanu trešajām pusēm, NMPD komisija konstatējusi, ka Šics no sava darba e-pasta vairākkārt trešajām pusēm nosūtījis dienesta iekšējai lietošanai un darba vajadzībām veidotu informāciju.

Tajā skaitā bijuši arī slimnīcās nogādāto pacientu vārdi, uzvārdi, personas kodi, diagnozes un hospitalizācijas vietas. Tā ir informācija, ko aizsargā Fizisko personu datu aizsardzības likums un Pacientu tiesību likums.

Komisija arī secinājusi, ka Šics ir maldinājis sabiedrību, sākotnēji masu medijos noliedzot informāciju, ka trešajām pusēm būtu nodevis sensitīvus datu - informāciju par Zolitūdes traģēdijā izdzīvojušiem pacientiem.

Tāpat komisija atzinusi, ka nav tiesiski pamatota minētās informācijas nodošana trešajām pusēm, kuru profesionālā darbība nav saistīta ar darbu valsts un pašvaldību institūcijās, vai kuras nav pilnvarotas valsts un pašvaldību institūciju vārdā pieprasīt un apstrādāt fizisko personu datus.

Arī iekšējā auditā, kas veikts, lai izvērtētu NMPD darbu Zolitūdes traģēdijas laikā, konstatēti nozīmīgi pārkāpumi Šica amata pienākumu izpildē. NMPD cita starpā veica iekšējo auditu par katastrofu medicīnas plānošanu un valsts medicīnisko resursu un rezervju uzturēšanu.

Kā skaidro Bukša, audita laikā konstatēti nozīmīgi pārkāpumi Šica amata pienākumu izpildē, kas būtiski ietekmē visa NMPD gatavību un rīcību ārkārtas situācijās, tajā skaitā nepilnīgi veikti amata pienākumi saistībā ar slepenības režīma nodrošināšanu darbā ar valsts noslēpuma objektiem un NATO un Eiropas Savienības (ES) klasificēto informāciju.

Šics esot sniedzis nepatiesu informāciju saistībā ar speciālajām atļaujām darbam ar NATO un ES klasificēto informāciju. Tāpat divu gadu laikā vairākkārt pārcelti termiņi, nespējot izstrādāt plānotās procedūras un algoritmus NMPD rīcībai ārkārtas situāciju draudu gadījumos un ārkārtas situācijās, kā arī pieļauti citi pārkāpumi.

Dienesta pārbaudi NMPD sāka pērn 25.novembrī, jo 22.novembrī no dienesta darbinieka e-pasta trešajām pusēm tika nosūtītas vēl neprecizētas ziņas par Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem, kā arī dzīvu cilvēku dati, tostarp diagnozes, un šos datus aizsargā likums. Uz izmeklēšanas laiku Šics tika atstādināts no amata.

Neilgi pirms dienesta pārbaudes beigām Šics tika atjaunots amatā, jo Darba likums nosaka, ka darbinieku ir aizliegts atstādināt ilgāk par trim mēnešiem, izņemot, ja normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos to pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija.

Šics apstiprināja, ka ir sniedzis NMPD rīcībā esošo informāciju par Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem tīmekļa vietnes "nekropole.info" vadībai, lai tā varētu salīdzināt savā rīcībā esošos datus, kas iegūti no notikuma vietā esošajiem cilvēkiem, un informēt sabiedrību par bojāgājušajiem. Viņš savā rīcībā pārkāpumus nesaskata.

Tikmēr Tieslietu ministrija vēstulē tiesībsargam norāda, ka informācijas publiskošana par bojāgājušajiem ar mērķi mobilizēt sabiedrību visās tās līdzdalības formās ātrākai katastrofu seku likvidēšanai un palīdzības sniegšanai tuviniekiem nav aizliegta ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu, tomēr vienlaikus uzsver, ka šī informācija ir publicējama tikai pēc mirušo personu nāves fakta konstatēšanas un līķu identificēšanas.

"Katastrofu seku likvidēšanā iesaistīto kompetento institūciju rīcībā esošā operatīvā informācija par personām - dzīvajām un bojāgājušajām - ir nepieciešama katastrofā iesaistīto kompetento institūciju darbam, un tā nav publicējama, jo tā var radīt kaitējumu personai, kura sākotnēji iekļauta mirušo personu sarakstā, bet vēlāk no tā svītrota, un tās tuviniekiem, kā arī sabiedrībai kopumā," uzsvērts vēstulē.

Iekšlietu ministrija plāno izvērtēt iespēju papildināt Valsts civilās aizsardzības plānu ar institūciju rīcību attiecībā uz personu datu publiskošanu katastrofas gadījumā.

Komentāri