Latvijas vides aizstāvji: EK piedāvājums vides aizsardzībai ir vājš

фото

Sabiedrība | 2014. gada 23. martā plkst. 10:44

Eiropas Komisija (EK) ir izstrādājusi klimata un enerģētikas politikas ietvaru 2030.gadam, ko dēvē par ambiciozu plānu negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai, tomēr vides aizstāvji Latvijā šo dokumentu nesliecas uzskatīt par ambiciozu.

Šajā dokumentā ir noteikti vairāki mērķi-uzdevumi, kas visām ES dalībvalstīm kopā būtu jāsasniedz līdz 2030.gadam, lai mazinātu negatīvās klimata pārmaiņas. EK ir noteikusi, ka līdz 2030.gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) ES būtu jāsamazina par 40%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni, lai līdz 2050.gadam varētu panākt samazinājumu par 80-95% un izpildītu starptautiski saskaņoto mērķi nepieļaut, ka atmosfēras sasilšana sasniedz 2 grādus.

Gan noteikts, ka ir jāņem vērā katras dalībvalsts konkrētā situācija un iespējas. Šis mērķis gan būs juridiski saistošs ES dalībvalstīm. EK kā mērķi ir noteikusi arī atjaunojamās enerģijas arvien lielāku izmantošanu ikdienā - 2030.gadā atjaunojamās enerģijas īpatsvaram būtu jāsasniedz aptuveni 30%.

EK vadība šos mērķus uzskata par pietiekami ambicioziem, taču īstenojamiem, lai palēninātu negatīvās klimata izmaiņas. Tomēr nevalstiskās organizācijas uzskata, ka šo mērķu izpildīšana neglābs planētas klimatu no neatgriezeniskām un negatīvām sekām.

Pasaules Dabas fonda (PDF) pārstāvniecība Latvijā pauž, ka EK piedāvājums ir pārāk vājš. Pēc PDF domām, ieteiktais SEG samazinājums nesaskan ar klimata zinātnieku ieteikumiem, bet piedāvātais atjaunojamās enerģijas mērķis ir zems un nav ambiciozs. Turklāt jāņem vērā, ka tas nav juridiski saistošs dalībvalstīm, kā arī nav noteikts energoefektivitātes mērķis.

Arī Latvijas Zaļās kustības vadītāja Selīna Vancāne pauda pārliecību, ka mērķi ir uzstādīti par zemu, bet ar tādu domu, lai tos būtu iespējams izpildīt. "Visā Eiropā runā par to, ka šie mērķi nav pietiekami ambiciozi. Ja gribam sasniegt mērķi, ka par vairāk nekā diviem grādiem nepaaugstinās globālā temperatūra, 40% nav pietiekams mērķis," skaidroja Vancāne.

Arī VARAM Klimata un vides politikas integrācijas departamenta direktore Ilze Prūse ir līdzīgās domās - klimata pārmaiņu steidzamai ierobežošanai nepieciešams vēl lielāks emisiju samazinājums - lielāks SEG emisiju samazinājums ne vien ES, bet arī attīstītajās valstīs ārpus ES un strauji augošajās attīstības valstīs.

Sava loma klimata pārmaiņu mazināšanā ir arī pašai sabiedrībai - bez tās izglītošanas par ikdienas darbību graujošo ietekmi uz klimatu šie mērķi paliks tikai uz papīra, uzskata vides aizstāvji. Iedzīvotājiem vajadzētu skaidrot ikdienas līmenī par klimata pārmaiņām - ka tieši nelielas ikdienas rīcības var dot lielu ieguldījumu klimata izmaiņās. Cilvēki nesaista globālās pārmaiņas ar savu ikdienu, tāpēc ir jāmēģina vietējā mērogā izstāstīt, kā darbības ietekmē kopējo klimatu visā pasaulē.

Komentāri