Prezidents: Latvija ir drošībā

фото

Sabiedrība | 2014. gada 27. martā plkst. 14:12

No mūsu puses darīts viss, lai mūsu valsts un arī NATO drošība būtu pasargāta, tā pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) žurnālistiem teica Valsts prezidents Andris Bērziņš, atsaucoties uz ASV izlūkdienestu slepenajā izvērtējumā teikto, ka pastāv "drūmas priekšnojautas, ka Maskava var iebrukt Ukrainas austrumos un dienvidos, spiesties uz rietumiem Piedņestrā, kā arī censties sagrābt teritorijas Baltijas valstīs", ziņo LETA.

Bērziņš teica, ka "mums ir cieši kontakti ar stratēģisko partneri ASV un vērtējam situāciju. Otrdien bija Nacionālās drošības padomes (NDP) sēde, kur tika izvērtēti drošības jautājumi".

Tāpat viņš sacīja, ka mūsu cilvēki ir izvietoti Ukrainā un spēj novērtēt situāciju.

Uz jautājumu, vai Baltijas valstu iedzīvotājiem ir pamats satraukumam, Bērziņš atbildēja, ka "tiek darīts viss, lai mūsu drošība būtu nodrošināta augstākajā līmenī".

"Ja situācija izmainīsies, salīdzinot ar otrdienas vakaru, kad saņēmām precīzo ziņojumu, kas balstīts uz oficiāliem avotiem, tad tiks sasaukta kārtējā NDP sēde un attiecīgā rīcība tiks lemta," pauda prezidents. Savukārt Straujuma apliecināja, ka "visu laiku notiek informācijas apmaiņa starp drošības dienestiem, valdību un prezidentu".

Jāpiebilst, ka saskaņā ar ASV izlūkdienestu slepeno izvērtējumu iespēja, ka Krievija iebruks Ukrainas austrumu reģionos, ir lielāka, nekā iepriekš uzskatīts, ziņo televīzijas kanāls CNN.

Divas amatpersonas, kuras vēlējās saglabāt savu anonimitāti, CNN trešdien atzina, ka, lai gan neko nevar droši apgalvot, pēdējo trīs četru dienu laikā vērojamas satraucošas pazīmes, kas liecina par iespējamo iebrukumu. "Tas mainījis mūsu uzskatus, [liekot domāt], ka Krievijas iebrukuma iespējamība ir lielāka, nekā iepriekš uzskatīts," atzina viena no amatpersonām.

Karaspēka koncentrēšana gan vienību skaita, gan to kvalitātes ziņā atgādina situāciju pirms Krievijas iebrukumiem Čečenijā un Gruzijā, piebilda CNN avots.

ASV armijas un izlūkdienestu pārstāvji ar savu vērtējumu iepazīstinājuši arī Kongresu, un tā rezultātā Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejas locekļi, kas pārstāv republikāņus, trešdienas vakarā nosūtījuši Baltajam namam slepenu vēstuli, kurā paustas bažas par situācijas attīstību.

Kā teikts dokumenta atslepenotajā versijā, kas nonākusi CNN rīcībā, pastāv "drūmas priekšnojautas, ka Maskava var iebrukt Ukrainas austrumos un dienvidos, spiesties uz rietumiem Piedņestrā, kā arī censties sagrābt teritorijas Baltijas valstīs".

Kongresa komitejas locekļi atsaucas uz ASV spēku komandieri Eiropā un NATO militāro virspavēlnieku ģenerāli Filipu Brīdlovu, kurš atzinis, ka Krievijai ir pietiekami daudz spēku, lai īstenotu operācijas šajās teritorijās.

Saskaņā ar ASV amatpersonu vērtējumu Ukrainas pierobežā atrodas vairāk nekā 30 000 Krievijas karavīru, bet vēl papildus vienībās izsludināta kaujas gatavība.

Izlūkdienestu novērtējumā norādīts, ka pie Ukrainas robežām koncentrētā karaspēka daudzums ir "ievērojami lielāks", nekā nepieciešams šķietamajiem manevriem, kurus it kā rīkojot Krievija. Turklāt nekas neliecina, ka šīs vienības gatavotos atgriezties savās parastajās dislokācijas vietās.

Starp pierobežā koncentrētajām vienībām ir liels skaits motorizētu apakšvienību. Turklāt citos Krievijas reģionos, šķiet, kaujas gatavība izsludināta citās vienībās, kas varētu būt nepieciešamas iebrukumam, tostarp īpašo uzdevumu vienībās, desanta vienībās un gaisa transporta vienībās.

Turklāt izlūkdienesta dati liecina, ka pierobežā ierodas arvien jaunas vienības, piebilda abas amatpersonas, kas runājušas ar CNN.

Visas Krievijas vienības pierobežā izvietotas pozīcijās, kas piemērotas iespējamajam militārajam iebrukumam.

Saskaņā ar ASV izlūkdienestu vērtējumu Krievija varētu plānot iebrukumu Ukrainā, lai izveidotu zemes koridoru, kas tās teritoriju savieno ar jau anektēto Krimas pussalu.

Uzbrukums varētu notikt trīs virzienos - uz Harkovu, Luhansku un Doņecku. Šobrīd Krievijas karaspēks koncentrēts Rostovas, Kurskas un Belgorodas apkārtnē.

Komentāri