LM: Adopcijas process ir bez maksas!, Mixnews.lv

LM: Adopcijas process ir bez maksas!

фото

Sabiedrība | 2014. gada 6. maijā plkst. 22:44

Labklājības ministrija (LM) noraida publiskajā telpā izskanējušo informāciju par bērnu iespējamo tirgošanu uz ārvalstīm, nosaucot apgalvojumus par audžuģimeņu beztiesiskumu un bāriņtiesu uzpirkšanu par "klaji necienīgiem pret audžuģimenēm un iestādēm kopumā, kuras rūpējas par bez vecāku gādības palikušiem bērniem un viņu iespējām augt ģimenē".

Laikraksts "Diena" otrdien rakstīja par adoptēto Latvijas bērnu "izmaksām". Laikrakstā audžumamma Māra Juškeviča stāstījusi, ka par konkrētu gadījumu ziņojusi Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai (VBTAI).

Laikraksts rakstīja, ka tiesas sēdē, kurā bija paredzēts izlemt kādas 13 gadus vecas meitenes likteni, kuru vēlējās adoptēt kāds 60 gadus vecs itāliešu senioru pāris, meitene paziņojusi, ka nevēlas tikt adoptēta.

Abus itāliešus tas sadusmojis, un turpat tiesas zālē viņi Viesītes novada bāriņtiesas pārstāvēm esot uzdevuši jautājumu: "Bet par ko tad mēs jums samaksājām tūkstoš eiro?" Pēc tam viņi meitenei esot atņēmuši visas dāvanas, ko bija pasnieguši, kamēr viņa ar bāriņtiesas rīkojumu saiknes izveides nolūkā divas nedēļas mitinājās itāliešu īrētā dzīvoklī Rīgā.

VBTAI priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa uzskata, ka viņas padotā tiek apmelota. "Mēs ar adopcijas lietām nenodarbojamies. Ja audžuģimenei šķiet, ka kaut kas nenotiek bērna interesēs, tai ir iespēja to pateikt bāriņtiesai vai informēt prokurori, kas konkrētās adopcijas lietu izskatīs," piebilda Rieksta-Riekstiņa.

"Tiem, kas pārāk daudz runājuši un cēluši trauksmi par Latvijas bērnu tirgošanu uz ārzemēm, atņemts gan audžuģimenes statuss, gan bērni - no ģimeniskas vides viņi ievietoti atpakaļ bērnunamā, un gadījumu nav maz. Tādi ir LM ieroči, kas audžuģimenes un no tām izrautos bērnus emocionāli sagrauj," laikrakstam stāstījusi audžumamma, kura kopā ar vīru rūpējas par pieciem svešiem bērniem.

LM noraida publiski izskanējušos apgalvojumus, ka audžuģimenes ir beztiesiskas. Jau sākotnēji ģimene vai persona par audžuģimeni kļūst, lai sniegtu bez vecāku gādības palikušam bērnam aprūpi uz laiku, kamēr bērns var atgriezties bioloģiskajā ģimenē, bērnam tiek iecelts aizbildnis vai bērns tiek adoptēts.

"Tāpat uzsveram, ka tieši audžuģimenēm, kurās uzturas bērni, ir prioritāras tiesības adoptēt bērnu," raksta ministrija.

Tādējādi, ja bērna un audžuģimenes starpā ir izveidojušās patiesas bērna un vecāku attiecības, Latvijas tiesiskais regulējums jau patlaban veicina to, lai tieši audžuģimene bērnu adoptē, tādējādi ļaujot viņam iegūt pastāvīgu ģimeni, kurā bērns jūtas droši, iegūstot gan emocionālo stabilitāti, gan juridisko statusu.

Ministrijā norāda, ka būtiski ir tas, ka audžuģimenē ievietota bērna aizbildņa pienākumus veic bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi. Tāpat Saeimā otrajā lasījumā ir pieņemti grozījumi Bāriņtiesu likumā, paredzot audžuģimenei tiesības pārsūdzēt tiesā bāriņtiesas lēmumus, kas skar audžuģimenē ievietotā bērna intereses un tiesības.

"Tādējādi uzskatām, ka šis regulējums ļaus tiesai izlemt tos strīdīgos gadījumus, kad audžuģimenei nav pārliecība, ka bāriņtiesa ir rīkojusies bērna labākajās interesēs, pieļaujot bērna adopciju, tostarp uz ārvalstīm," pauž LM.

LM kategoriski noraida "Zvannieku mājas" priekšsēdētājas Lindas Baļčūnes apgalvojumus, ka "LM audžuģimenes izveidojusi kā lielisku tramplīnu ārzemju adopcijai, jo audžuģimenes ir pilnīgi beztiesiskas, lai aizstāvētu savu aprūpējamo".

Kā norāda ministrijā, lai gan audžuģimenē bērnam maksimāli nodrošina ģimenisku vidi, tomēr audžuģimene ir ārpusģimenes aprūpes forma, nevis pastāvīga ģimene bērnam. Līdz ar to bērnam, kuram nav iespējams augt bioloģiskajā ģimenē un kurš atrodas ārpusģimenes aprūpē, nevar liegt iespēju iegūt pastāvīgu ģimeni - adoptētājus. Turklāt audžuģimenei ir prioritāras tiesības kļūt par bērna adoptētāju.

Tāpat LM uzsver, ka adopcijas process Latvijā ir bez maksas - neviena valsts vai pašvaldības iestāde negūst finansiālu labumu par bērna adopciju.

LM arī uzsvēra, ka adoptējamam bērnam adoptētājus meklē Latvijā. Diemžēl Latvijas adoptētāju ģimenes galvenokārt izsaka vēlmi adoptēt vienu bērnu līdz trīs gadu vecumam, kurš vai nu ir pilnīgi vesels, vai ar nelielām veselības problēmām. Šobrīd LM rīcībā nav informācijas par Latvijas adoptētājiem, kuri vēlētos adoptēt bērnu, vecāku par 7 gadiem.

Ja bērnam nav izdevies atrast aizbildni vai adoptētājus Latvijā, bāriņtiesa vērtē bērna intereses un iespēju iegūt ģimeni ārvalstīs. LM norāda, ka bērna adopcija uz ārvalstīm pieļaujama tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu un aprūpi ģimenē un bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots ārpusģimenes aprūpē, par to pieņēmusi attiecīgu lēmumu.

Vienlaikus bērna adopcija gan Latvijā, gan arī uz ārvalstīm pieļaujama, ja bērns (atbilstoši bērna vecuma, brieduma un sapratnes pakāpei) piekrīt adopcijai.

Turklāt, ja bērns ir sasniedzis 12 gadu vecumu, piekrišana adopcijai ir jānoformē rakstiski - to paredz Civillikums. Kopumā LM apkopotā informācija par adoptējamiem bērniem liecina, ka 391 bērns ir atteicies no adopcijas, tādējādi turpinot uzturēšanos ārpusģimenes aprūpē.

Attiecīgi ārvalstu adoptētāji galvenokārt izsaka vēlmi adoptēt skolas vecuma bērnus, pusaudžus, brāļu/māsu grupas, kā arī bērnus ar ievērojamām veselības problēmām. Tādējādi uz ārvalstīm adoptē tos bērnus, kuriem nav iespējams nodrošināt pastāvīgu ģimeni Latvijā.

LM norāda, ka adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa to apstiprina, tādējādi arī tiesa un prokuratūra, adopciju apstiprinot, pārliecinās par adopcijas procesa likumību.

"Vienlaikus norādām, ka ikvienam ir tiesības vērsties Valsts policijā (VP), ja ir radušās aizdomas par prettiesisku rīcību pret bērniem. LM, galvenokārt pēc plašsaziņas līdzekļos izskanējušās informācijas par prettiesiskām darbībām adopcijas procesā, ikreiz ir vērsusies VP ar lūgumu pārbaudīt plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju. Nevienā gadījumā VP nav pieņēmusi lēmumu sākt kriminālprocesu," raksta ministrija.

Tāpat ministrijā atgādina - ja bērnu nav iespējams adoptēt Latvijā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja šai valstij ir saistoša Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos vai ja Latvija ar attiecīgo valsti ir noslēgusi divpusēju līgumu, kas nosaka tiesisko sadarbību adopcijas jomā.

Atbilstoši konvencijai informāciju par bērnu sniedz ārvalstu adoptētājus pārstāvošai akreditētai iestādei, neminot identificējošu informāciju. Tikai tad, ja adoptētāji ir izteikuši vēlmi personīgi iepazīties ar bērnu, LM sniedz informāciju par bērna atrašanās vietu. ASV adopcijas aģentūru akreditāciju Latvijā izskata tikai tad, ja aģentūras akreditāciju ir devusi ASV vēstniecība Latvijā.

"LM nesadarbojas ar aģentūrām, kas organizē bērnu ciemošanos ārzemēs, un kategoriski noraidām informāciju par ziņu izpaušanu trešajām personām par adoptējamiem bērniem," skaidro LM.

2013.gada 31.decembrī Latvijā bija 589 audžuģimenes, no tām 525 audžuģimenēs bija ievietoti kopumā 1215 bērni, savukārt 64 audžuģimenes dažādu iemeslu dēļ nevarēja uzņemt bērnus.

Komentāri