VVC: Sūdzību skaits par valsts valodas nelietošanu nav būtiski audzis

фото

Sabiedrība | 2013. gada 15. februārī plkst. 08:54

Pērn sūdzību skaits par pārkāpumiem, kas saistīti ar valsts valodas nelietošanu, neraugoties uz pērn februārī notikušo referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, nav būtiski palielinājies, piektdien intervijā "LNT" raidījumam "900 sekundes" pavēstīja Valsts valodas centra (VVC) direktors Māris Baltiņš.

Viņš pastāstīja, ka sūdzību skaits par valsts valodas nelietošanu pieauga gada pirmajā pusē, jo pirms referenduma un arī neilgi pēc tā daļa krievvalodīgo izvēlējās rīkoties visai izaicinoši, provocējot konfliktus.

"Pēc referenduma sūdzību īpatsvars nedaudz norimās un gada griezumā 2012.gadā nav būtiski vairāk pārkāpumu salīdzinot ar 2011.gadu. Arī sodīto skaits nav būtiski pieaudzis," sacīja Baltiņš.

Vienlaikus VVC vadītājs uzsvēra, ka referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu visai sabiedrībai ir devis būtisku mācību, apliecinot, ka rūpēm par valsts valodu jābūt vienmēr, jo īpaši mazā valstī.

"Lai arī maza valoda nav apdraudēta, tas allaž būs rūpju objekts gan zinātniekiem, gan politiķiem," sacīja Baltiņš.

VVC vadītājs arī informēja, ka Daugavpilī valsts valodas likuma prasības dažkārt tiek ievērotas pat precīzāk nekā vienā otrā Rīgas mikrorajonā.

Viņš atzīmēja, ka Daugavpils gadījumā jāņem vērā specifiskā iedzīvotāju struktūra, kur sevi par latviešiem uzskata vien 18% iedzīvotāju. Tālab nav jābrīnās, ka šajā pašvaldībā biežāk saziņā tiek izmantota krievu valoda.

"Tas, ka situācija šajā pilsētā ar valsts valodas prasību ievērošanu ir sliktāka ir slikts mīts," sacīja Baltiņš, norādot, ka Daugavpils centrā valsts valodas likuma prasību izpilde tiek nodrošināta ļoti precīzi, jo valsts valodā tiek sniegta gan nepieciešamā informācija, gan ielu nosaukumi.

"Daudzējādā ziņā Daugavpils pat ir pozitīvāks integrācijas piemērs nekā daudzi Rīgas mikrorajoni," piebilda Baltiņš.

Foto: mixnews.lv

Komentāri