Skarbā realitāte: Latvijā jauniešiem marihuānas lietošana kļuvusi par normu

фото

Sabiedrība | 2015. gada 28. janvārī plkst. 10:14

Pēdējos gados notikušās izmaiņas narkotiku lietošanas paradumos ļauj secināt, ka jauniešu vidū marihuānas lietošana ir kļuvusi par normu, kas saistīta ar priekšstatu, ka tās smēķēšana nav kaitīgāka par cigarešu smēķēšanu vai riskantu alkohola lietošanu, secinājusi Iekšlietu ministrija (IeM).

Ministrijas ziņojumā teikts, ka nedaudz samazinājušies narkotiku pamēģināšanas un nesenas lietošanas rādītāji iedzīvotāju vidū kopumā un atsevišķās sabiedrības grupās. Piemēram, no 2007. līdz 2013.gadam veikto pētījumu iegūtie rezultāti par pēdējā gada laikā lietotajām narkotikām liecina, ka samazinājusies narkotiku lietošana gan iedzīvotāju vidū kopumā, gan Rīgas un visas Latvijas skolēnu vidū.

Straujo narkotiku nesenas lietošanas rādītāja kāpumu izklaides vietu apmeklētāju vidū var skaidrot ar marihuānas izplatību. Piemēram, marihuānas nesena lietošana pieaugsi no 24% 2008.gadā līdz 41% 2012.gadā. Vienlaikus IeM norāda, ka salīdzinājumā ar 2008.gadu būtiski samazinājies to izklaides vietu apmeklētāju skaits, kuri pēdējā gada laikā bija lietojuši citas vielas, izņemot marihuānu.

Narkotiku lietošanas samazinājums iedzīvotāju vidū var būt izskaidrojams ar jauno psihoaktīvo vielu izplatību, it sevišķi jauniešu vidū. 2013.gadā tā dēvētie "Spice" grupas produkti ir nākamā biežāk lietotā viela pēc marihuānas.

Faktiski tieši pēc kriminālatbildības ieviešanas novērojamas pozitīvas izmaiņas, proti, kopš pagājušā gada 9.aprīļa VP vairs nav identificējusi nevienu aktīvu jauno psihoaktīvo vielu tirdzniecības vietu. Pirms tam Latvijā pavisam darbojās aptuveni 50 šādu tirdzniecības vietu.

Jauno psihoaktīvo vielu izplatība, visticamāk, ir ietekmējusi "tradicionālo" narkotiku nelegālā tirgus segmentu, mazinot klientu skaitu, jo tiesībsargājošo iestāžu dati liecina, ka 2013.gadā kopumā samazinājies narkotiku izņemšanu skaits. Šādu tendenci var skaidrot arī ar policijas resursu novirzīšanu jauno psihoaktīvo vielu izplatības apkarošanai, kas tieši ietekmē tiesībsargājošo iestāžu sasniegtos rādītājus.

IeM secinājusi, ka marihuāna ir visbiežāk lietotā viela ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Izmaiņas narkotiku lietošanas paradumos ļauj secināt, ka jauniešu vidū marihuānas lietošana ir kļuvusi par normu, kas saistīta ar izplatīto priekšstatu, ka marihuānas smēķēšana nav kaitīgāka par cigarešu smēķēšanu vai alkohola lietošanu. Šīs narkotiku lietošana vairs netiek slēpta, jo jauniešu vidū ir izplatīts stereotips, ka vairākās valstīs marihuāna ir legāla.

Ņemot vērā arvien pieaugošo marihuānas un hašiša lietošanas izplatību ne tikai jauniešu, bet arī skolēnu vidū, neatliekams ir jautājums par nacionāla līmeņa atkarību profilakses sistēmas izveidi ne vien vispārējās, bet arī selektīvās profilakses aktivitāšu īstenošanai, norāda IeM.

IeM norāda, ka interneta izmantošana ir padarījusi narkotikas un jaunās psihoaktīvās vielas daudz pieejamākas sabiedrībai. Par interneta pieaugošo nozīmi narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu izplatīšanā un pieejamībā ziņo gan Latvijas tiesībsargājošās iestādes, gan ES līmeņa eksperti.

Papildus minētajam internetā brīvi pieejama informācija par narkotiku ražošanu un kultivēšanu, turklāt salīdzinoši vienkārši var iegādāties visu nepieciešamo aprīkojumu ražošanas un kultivēšanas procesa nodrošināšanai. Līdz šim universāls risinājums šai problēmai nav apzināts, bet katru gadu aizvien vairāk valstu novirza resursus interneta vides kontrolei.

Analizējot gan Latvijas, gan citu ES valstu tendences, IeM norāda, ka aizvien pieaug sintētiski ražotu vielu nozīme, aizstājot tās narkotikas, kuras tiek kultivētas tikai atsevišķos pasaules reģionos un kuru ražošana un pārvadāšana ir dārga. Piemēram, pastāv risks, ka heroīnu var aizstāt citi lētāki un bīstamāki sintētiskie opiāti.

Ņemot vērā iepriekšminēto, IeM rosina turpmākajos plānos iekļaut uzdevumus narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu lietošanas profilakses uzlabošanai.

Eksperti secinājuši, ka pēdējos gados nav sasniegti vēlamie rādītāji saistībā ar infekcijas slimību izplatības samazināšanu injicējamo narkotiku lietotāju vidū un narkoloģiskās stacionārās palīdzības sniegšanu, turklāt ar šo rezultātu saistītie uzdevumi pildīti daļēji. Tādēļ turpmāko plānu īstenošanas posmā būtu nepieciešams rast iespēju nodrošināt attiecīgu uzdevumu izpildi.

Tāpat ziņojumā secināts, ka neviena no atbildīgajām institūcijām nav izpildījusi uzdevumus saistībā ar profilakses pasākumiem izklaides vietās, tādēļ rosināms pārskatīt iespējamo turpmāko rīcību. Lai sekmīgāk cīnītos pret narkotikām, nepieciešams uzlabot koordināciju un sadarbību starp valsts institūcijām, pašvaldībām un nevalstisko sektoru.

Komentāri