Vairāk nekā puse iedzīvotāju jūtas labi informēti par krāpšanu internetā

фото

Sabiedrība | 2015. gada 27. martā plkst. 17:22

Vairāk nekā puse 61% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju domā, ka ir labi informēti par krāpšanas veidiem internetā, liecina jaunākā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti.

Tai skaitā 16% aptaujāto jūtas ļoti labi informēti. Tikmēr 36% aptaujāto pauda pretēju viedokli, tai skaitā 9% aptaujāto jūtas vāji informēti par krāpšanas veidiem internetā.

Vaicāti, vai iedzīvotāji kādreiz ir kļuvuši par upuri kādam no krāpšanas veidiem internetā, lielākā daļa jeb 85% aptaujāto atzina, ka nekad nav tikuši apkrāpti. Interneta krāpnieku nagos nokļuvuši 14% aptaujāto. Aptaujātie visbiežāk "uzķērušies" uz viltus paziņojumu internetā par laimestu (5%) un uz viltus investīciju piedāvājumiem (3%), kā arī iegādājoties preci internetā, to saņēmuši neatbilstošu solītajam (4%) vai vispār nav saņēmuši (3%).

Komentējot minētos datus, "DNB bankas" Informācijas sistēmu drošības speciālists Irvins Gustsons norāda: "Lai gan pētījuma dati liecina, ka divas trešdaļas iedzīvotāju jūtas labi informēti par krāpšanas veidiem internetā, tomēr viena trešdaļa ir vāji informēti. Tādējādi ir pamats apgalvot, ka ir ļoti daudz iedzīvotāju, kas neapzinās savu un savas ģimenes iespējamo apdraudējumu, strādājot internetā."

Gustsonam pārsteigumu sagādāja arī fakts, ka vairums aptaujāto uzskata, ka nekad nav bijuši apkrāpti internetā. Turklāt tikai 2% respondentu atzinuši, ka ir bijuši pakļauti mēģinājumiem izkrāpt konfidenciālus datus ar vīrusu inficēta datora palīdzību. Jau pāris gadus šī problēma - ar e-pastu palīdzību izsūtītas saites, kuru atvēršana inficē datoru un dod iespēju izkrāpt internetbankas autorizācijas datus - Latvijā ir plaši izplatīta. "Gan bankas, gan citas institūcijas māca savus klientus uzmanīties no šādām krāpnieciskām aktivitātēm, tomēr ir iedzīvotāji, kas uz tām "uzķeras". Tādēļ jāteic, ka, iespējams, nav pamata gandarījumam par to, ka ar šo problēmu ir saskāries tik neliels iedzīvotāju skaits, jo tas var liecināt, ka daļā gadījumu konfidenciālo datu zādzība nav pamanīta," pieļauj "DNB bankas" Informācijas sistēmu drošības speciālists.

Izvērtējot, kādas darbības iedzīvotāji veic, lai sevi pasargātu no krāpniecības internetā, visbiežāk aptaujātie norādījuši, ka apmeklē tikai drošas un uzticamas interneta vietnes (55%) un izmanto pretvīrusu programmatūru (51%). Salīdzinoši bieži aptaujātie arī norāda, ka never vaļā pielikumus vai saites nezināmas izcelsmes e-pastos (43%) un neizvieto konfidenciālu informāciju par sevi internetā (43%). Nedaudz retāk aptaujātie arī izmanto dažādas paroles un veic to maiņu (35%).

"Lai gan vairāk nekā puse iedzīvotāju jūtas labi informēti par krāpšanas veidiem internetā, kā rāda citi pētījumi un Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV praktiskā pieredze - diemžēl pat tie cilvēki, kuri sevi uzskata par labi informētiem, ir kūtri uz reālu drošības pasākumu īstenošanu, piemēram, antivīrusa atjaunināšanu, legālu programmatūru ielādi, regulāru paroļu maiņu u.tml. Tas liecina, ka cilvēki līdz galam neizprot apdraudējumu iespējamās sekas viņu finansiālajai un sociālajai drošībai," aptaujas datus komentē Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.

Tikmēr jautāti, kur iedzīvotāji vērstos gadījumā, ja tiktu apkrāpti internetā, vairāk nekā puse aptaujāto norādīja Valsts policiju (53%). Tajā paša laikā 25% aptaujāto lūgtu palīdzību informācijas tehnoloģiju speciālistam, bet 17% aptaujāto vērstos pie attiecīgās mājaslapas izstrādātāja vai uzturētāja. Vēl 9% aptaujāto, ja tiktu apkrāpti internetā, nekur nevērstos pēc palīdzības.

Komentāri