Visu grāmatu un darba burtnīcu nodrošināšana Rīgas skolniekiem izmaksātu apmēram 1,7 miljonus latu, Mixnews.lv

Visu grāmatu un darba burtnīcu nodrošināšana Rīgas skolniekiem izmaksātu apmēram 1,7 miljonus latu

фото

Sabiedrība | 2013. gada 17. februārī plkst. 17:35

Ieviešot bezmaksas izglītību valstī, Rīgā mācību grāmatu un darba burtnīcu iegādei skolēniem būtu nepieciešami papildus vismaz 1,7 miljoni latu, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) aptuvenās aplēses, ziņo LETA.

Departamenta direktors Guntis Helmanis aģentūrai LETA uzsvēra, ka pie gala secinājumiem par darba burtnīcām un mācību grāmatām gan joprojām nav izdevies nonākt. "Valsts uzsver, ka iedos sešus latus uz bērnu, un mācību grāmatas varēs nodrošināt. Jelgavas pašvaldība trīs gadus pēc kārtas pie tiem pāris valsts latiem dod klāt 10 latus, bet nevar nodrošināt. Ļoti smalka analīze par mācību grāmatu izmaksām pa klašu grupām un mācību priekšmetiem ir veikta arī Rīgā - mēs redzam, ka būtu nepieciešami vismaz 15 lati uz vienu bērnu, lai nodrošinātu grāmatas, jo programmas arī mainās," norādīja Helmanis.

Rīgas dome un citas lielās pašvaldības, tiekoties ar Izglītības un zinātnes ministriju, esot izteikušas ierosinājumu, ka viens no risinājumiem varētu būt mācību materiālu ievietošana internetā, jo digitālo mācību līdzekļu izmaksas būtu krietni zemākas, tomēr par šo iniciatīvu nekāda reakcija nav saņemta.

Runājot par summu, kas būtu nepieciešama, lai vienam skolēnam nodrošinātu visus mācību līdzekļus, provizoriskas aplēses liecina, ka tie varētu būt aptuveni 40 lati gadā. Ņemot vērā, ka Rīgā ir 65 000 skolēnu, galvaspilsētas pašvaldībai tas nozīmētu papildus tēriņus 2,6 miljonu latu gadā.

Helmanis gan uzsvēra, ka 40 latu ir stipri aptuvens skaitlis - to aprēķinājusi Valmieras pašvaldība, vadoties pēc veikala cenām un viena no iepirkumu groza variantiem, kas piedāvāts vienā no Ministru kabineta noteikumu projektiem. Kamēr konkrēti nav pateikts, kam jābūt skolēna somā, precīzākus aprēķinus veikt nav iespējams un pašreizējās aptuvenās aplēses nevar būt par pamatu, lai varētu prasīt papildus līdzekļus pašvaldības budžetā. Vienlaikus Helmanis piebilda, ka, organizējot lielu iepirkumu par konkrētām nepieciešamajām lietām, tās, visticamāk, izmaksātu lētāk.

"Jautājums ir cits - mēs iedosim rakstāmo, pēc trim dienām skolēns atnāks uz skolu un teiks, ka viņam tā nav, pazaudējis. Esmu bijis skolotājs, savulaik pasniedzu rasēšanu, un zinu, ko tas nozīmē - es nevaru strādāt, ja atnāk kāds, speciāli pasaka, ka viņam šodien nekas nav līdzi. Man klasē stāvēja kastīte, kurā bija lekāli, lineāli, cirkuļi, kurus skolēns varēja izmantot. Manuprāt, loģika būtu tāda, ka mēs nodrošinām rezerves komplektu klasē. Arī to rosinājām ministrijai, bet nesaņēmām atbildi," pastāstīja IKSD direktors.

Helmanis piebilda, ka pašvaldību vadītāju vidū izskanējusi neapmierinātība, ka tiesībsargs Juris Jansons ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli jau par visu ir vienojušies, informācija uzreiz izskanējusi publiski un daudzi vecāki jau ir sapratuši, ka tas ir kā "āmen baznīcā" un jau tuvākajā laikā visiem viss tiks nopirkts. Tikmēr pašvaldības joprojām nav saņēmušas nekādus konkrētākus skaidrojumus no ministrijas par to, kas un kā būtu jādara tālāk, un konstantā neskaidrība daudziem izglītības speciālistiem liek zaudēt pacietību.

Latvijas Pašvaldību savienībā arī izskanējis arguments, ka lielai steigai šajā jautājumā nav pamata, jo tie vecāki, kuriem tiešām ir grūtības mācību līdzekļus iegādāties, mācību gadu uzsākot, var saņemt sociālo palīdzību no pašvaldību sociālajiem dienestiem - Valmierā, Liepājā, Rīgā un citās pašvaldībās šāda iespēja ir nodrošināta.

"Es nezinu nevienu pasaules valsti, kurā tādas lietas būtu nodrošinātas, kad skolnieks nāk uz mācību stundu un viņam viss tiek iedots. Nav tādas valsts pasaulē. Mēs esam trešā nabadzīgākā Eiropas valsts un gribam uztaisīt komunismu," pārdomās dalījās Helmanis.

Foto: no vietnēm: helanaandali.blogspot.com, rachelolsen.blogspot.com

Komentāri