Straujuma: Latvijā varētu uzņemt līdz 200 bēgļus

фото

Sabiedrība | 2015. gada 30. jūnijā plkst. 12:43

Latvijai piedaloties bēgļu problēmas risināšanā, mūsu valstī varētu uzņemt līdz 200 bēgļu, LTV sacīja Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma (V), uzsverot, ka tas ir viņas personiskais viedoklis, kas nav politiski saskaņots.

Straujuma atgādināja, ka nesenajā Eiropadomē tika spriests par brīvprātīgu bēgļu uzņemšanu, savukārt par uzņemamo bēgļu skaitu vienošanās joprojām nav.

Politiķe uzsvēra, ka Latvija noteikti nevar piekrist vairāk nekā 700 bēgļu uzņemšanai. Viņasprāt, varētu domāt par līdz 200 bēgļu uzņemšanu. Šāds skaitlis sarēķināts, balstoties uz formulas, kādu bēgļu jautājumā piedāvājuši igauņi.

Straujuma pastāstīja, ka šodien uz sēdi pulcēsies valdošās koalīcijas eksperti, lai runātu par to, cik daudz bēgļus varētu uzņemt Latvija. Skaidrība šajā jautājumā būtu jāpanāk šīs nedēļas laikā.

Ministru prezidente uzsvēra, ka solidaritātei bēgļu jautājumā ir jābūt, jo Latvija saņem solidāru ES valstu atbalstu citos jautājumos, piemēram, dažādos atbalsta maksājumus vai ar lidmašīnu patrulēšanu gaisa telpā. Kā ziņots, valdību veidojošo partiju pārstāvji gan šonedēļ, gan nākamnedēļ vēl diskutēs par Latvijas nostāju jautājumā par bēgļu uzņemšanu, tomēr pagaidām politisko spēku viedokļi ir atšķirīgi.

Straujuma 29.jūnijā pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka šīs nedēļas laikā Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (V) sasauks sanāksmi ar pārstāvjiem no koalīcijas partijām, kuri diskutēs par šo jautājumu, bet nākamnedēļ jautājums par nostāju saistībā ar bēgļu uzņemšanu būs iekļauts koalīcijas darba kārtībā. Tad politiķi arī diskutēs par to, kāds varētu būt risinājums, jo jāizrunā gan politiskie jautājumi, gan arī tehniskie aspekti, piebilda Straujuma.

Valdības vadītāja atkārtoti pauda viedokli, ka neatbalsta obligātās bēgļu kvotas, taču arī Latvijai ir jābūt solidārai ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, risinot šo problēmu. "Itālija ir pārplūdināta ar bēgļiem, mēs nevaram pateikt Itālijai, ka mēs to nezinām un neredzam, bet tajā pašā laikā NATO spēku sastāvā Itālijas patruļlidmašīnas patrulē Baltijas gaisa telpu. Turklāt pēc Otrā pasaules kara mūsu bēgļus arī uzņēma citas valstis," pauda premjerministre. Viņa akcentēja, ka visām ES valstīm "jāparāda solidaritāte šajā jautājumā, bet brīvprātīgi".

Straujuma arī piebilda, ka tas ir "ļoti komplicēts jautājums" un runa ir par bēgļu uzņemšanu, nevis ekonomiskajiem migrantiem.

Savukārt nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars teica, ka katrai ES valstij ir jāpauž un jāizrāda solidaritāte, bet tā nevar būt vienpusēja. "Latvijai ir īpašs un atšķirīgs stāvoklis no pārējām ES valstīm, jo pagājušā gadsimta laikā pret savu gribu esam uzņēmuši ārkārtīgi lielu imigrantu skaitu," klāstīja politiķis, piebilstot, ka apzīmējums "brīvprātīgs" šajā situācijā ir visnotaļ nosacīts, jo "obligātā kārtā būs jāuzņemas un jāizrāda šī solidaritāte".

Pat uzņemot nelielu bēgļu skaitu, nacionālā apvienība gribētu gūt pārliecību, ka šāda situācija neatkārtoties ik pēc gada, skaidroja Dzintars, piebilstot, ka pašlaik VL-TB/LNNK neredz tam risinājumu. Viņš arī piebilda, ka Latvijai bēgļi nebūtu jāuzņem, bet būtu jāsniedz palīdzība citā veidā.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklis Edgars Tavars sacīja, ka ZZS atbalsta premjerministres viedokli par brīvprātības principu bēgļu jautājumā. "Mūsu izpratnē brīvprātības princips var nozīmēt arī neuzņemt nevienu bēgli," pauda Tavars. Lai ZZS varētu skaidri definēt savu pozīciju, tai nepieciešama papildu informācija, tostarp par izmaksām, ilgtermiņa sekām un citiem aspektiem.

Jāatgādina, ka ES valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka ES dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies. Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs. Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā.

Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība. Latvijas valdošās koalīcijas politiskie spēki ir vienisprātis, ka obligātu bēgļu kvotu noteikšana Latvijai nav atbalstāma.

Komentāri