Latvijā lietotā krievu valoda ir konservatīvāka nekā Krievijā (1)

фото

Sabiedrība | 2013. gada 21. februārī plkst. 11:31

Lai gan ikdienā atšķirības starp krievu valodu Latvijā un Krievijā nav viegli pamanīt, ir īpašības, ko krievu valoda ieguvusi no latviešu valodas, piemēram, izvairīšanās no svešvārdu lietošanas, skaidro radio "Naba" aptaujātie eksperti.

Ekonomists Antons Kuzņecovs, pirms kāda laika viesojoties Rīgā, pamanījis to, ka te mazāk izmanto žargona un vienkāršrunas vārdus, praktiski nav interneta slenga, kurš maskaviešu valodā jau iesēdies ilgu laiku. Krievu valodu Maskavā Antons salīdzina ar vinegretu, kas veidots no angļu un krievu vārdiem. Latvijā krievu valoda esot "sastāvējusies".

"Šī valoda, no vienas puses, atgādina grāmatu valodu, no otras, to, kādā runāja personāži 70., 80. gadu filmās," saka Antons.

Rīgas Ekonomikas augstskolas students Valērijs Rezvijs pusgadu pavadīja Maskavā kā apmaiņas students. Pāris cilvēki esot teikuši, ka viņam ir viegls akcents un ka var dzirdēt, ka puisis nav no Krievijas. Valērijs domā, ka, iespējams, Latvijā krievu valodai ir raksturīga patskaņu vilkšana, un runas veids ir nedaudz izsmalcinātāks, nekā, piemēram, Maskavā. "Es gan visvairāk kontaktējos ar jauniešiem, un šajā ziņā man liekas, ka sarunvaloda ir vienāda," saka Valērijs.

Dzejnieks Sergejs Timofējevs ir pamanījis, ka dažus vārdus vai izteikšanās veidus Latvijas krievi savā valodā ieguvuši no latviešu valodas. "Man liekas, ka arī vietējiem krieviem tā valoda nemaz nav tik, teiksim, vienāda, un pēc tā varbūt vairāk jūtams uz kādiem medijiem cilvēki orientēti," saka Timofējevs. Tomēr dzejnieks ir arī pārliecināts, ka pēc minūti garas sarunas nav iespējams noteikt, vai esi no Latvijas vai, piemēram, Vladivastokas, jo arī Krievijā valoda mēdz atšķirties starp pilsētām.

Latvijas Universitātes Humanitārās fakultātes Rusistikas un slavistikas nodaļas lektore Iveta Narodovska saka, ka atšķirības ir noteikti, jo krievu valoda ietekmējas no latviešu valodas, kā jau tas parasti notiek mazākumtautībām nonākot vidē, kur tiek izmantota cita valoda. Viņa uzskata, ka krievu valoda varētu būt pārņēmusi konservatīvismu un bailes no svešvārdiem, kas ir raksturīga latviešu valodai, tāpēc arī, piemēram, anglicismi, valodā parādās ar daudz lielākām grūtībām.

Turklāt tie krievi, kas emigrējuši, ir saglabājuši un pārmantojuši to krievu valodu, kas izmantota vairākus gadu desmitus atpakaļ. "Ja jūs esat dzirdējuši, teiksim, kā runā latvieši ārzemēs, Amerikas latvieši, viņiem šis leksikas krājums ir tāds, kāds tas ir bijis, kad viņi ir emigrējuši. Viņi arī šīs jaunākās valodas tendences nejūt, un tas pats ir arī krievu valodā," norāda Narodovska.

Foto: no vietnēm artinati.ru, raskraska.ucoz.net

Komentāri 1
MdogCKcTrbzkpirms 5 gadiem
Bet nu džekiņš gudrs. Gan iemācīsies rakstīt un nelamāties, varēs par tulku strādāt. Pie mums dažs labs dzīvo visu mūžu un ne vārdiņu nevar latviski paktiet