Valsts augstākās amatpersonas izsaka visdziļāko līdzjūtību Imantu Ziedoni mūžībā aizvadot

Valsts augstākās amatpersonas izsaka visdziļāko līdzjūtību Imanta Ziedoņa tuviniekiem un viņa talanta cienītājiem, izcilo latviešu dzejnieku Imantu Ziedoni mūžībā aizvadot.

Valsts prezidents Andris Bērziņš izsakot līdzjūtību uzskata, ka Ziedoņa izcilo personību un dzīves filozofiju raksturo vārdi: "Cik es atceros, jasmīni zied tā jau tūkstoš gadu. Kad tas var beigties? Krāsa nemainās un nekas nemainās. Balti."

Viņš bija īpašs un vienreizējs, tikai ar sev raksturīgu savpatnību. Tieši šāds Imants Ziedonis paliks mūsu atmiņā - kā spilgts vārda meistars un sava ceļa gājējs, latviskās identitātes kopējs, sirdsgudrs un vieds, apveltīts ar izcilu Tēvijas mīlestību. Ar mums vienmēr kopā būs Imanta Ziedoņa dzeja, epifānijas un latviskā proza, saka prezidents.

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa izsakot līdzjūtību pauž skumjas, ka šis rīts mums visiem pienācis bez Imanta Ziedoņa. "Tas ir liels zaudējums visai tautai, un šajā traģiskajā brīdī savās domās esmu kopā ar Imanta Ziedoņa sievu Ausmu, viņa ģimeni un draugiem," norāda Āboltiņa.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende izsaka visdziļāko līdzjūtību izcilā dzejnieka tuviniekiem un visai latviešu tautai.

Ziedonis bija latviešu dzejnieks, publicists, īsās prozas (epifāniju) autors, tulkotājs, scenārists, politiķis un viens no populārākajiem latviešu literāro pasaku autoriem. Viņš bija spilgts atmodas laika politiskais darbinieks.

Trešdien 79 gadu vecumā mūžībā aizgājis tautā mīlētais dzejnieks Imants Ziedonis.

Imants Ziedonis dzimis 1933.gada 3.maijā Rīgas apriņķa Slokas pagasta Ragaciemā, zvejnieku ģimenē.

Dzejnieks 1952.gadā absolvējis Tukuma 1.vidusskolu, 1959.gadā beidzis Latvijas Vēstures un filoloģijas fakultāti, 1964.gadā beidzis Augstākos literāros kursus Maskavā.

Ziedonis darba gaitas sācis ceļa strādnieks, skolotājs Olainē un Ķemeros, bijis skolotājs Jūrmalas 1.vidusskolā.

Savu pirmo dzejoļu krājumu Ziedonis izdevis 1961.gadā, kļuvis par Latvijas Rakstnieku savienības biedru.

No 1964.gada līdz 1965.gadam viņš bija bibliotekārs Ķemeros, dzejas redaktors izdevniecībā "Liesma", vēlāk valdes sekretārs Latvijas Rakstnieku savienībā.

1972.gadā Ziedonim piešķirts nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums, 1977.gadā piešķirts Tautas dzejnieka goda nosaukums, 1983.gadā viņš apbalvots ar "Tautu draudzības" ordeni.

1987.gadā Ziedonis kļuvis par priekšsēdētāju Latvijas Kultūras fondā, bet 1990.gadā ievēlēts par Latvijas Republikas Augstākās Padomes (AP) deputātu kā neatkarīgais kandidāts 180.Stučkas vēlēšanu apgabalā. Bijis AP Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas loceklis, balsojis par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās padomes Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

1995.gadā Ziedonis saņēmis 2.šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, saņēmis arī 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

1997.gadā Ziedonis bija Ministru prezidenta Guntara Krasta padomnieks kultūras, Latvijas tēla, nacionālās identitātes un citos jautājumos, bet 1998.gadā Latvijas tēla veidošanas institūta darba grupas loceklis. 1998.gadā dzejnieks ievēlēts Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda uzticības padomē

2002.gadā Ziedonim piešķirta Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu latviešu kultūrā un izcilu veikumu latviešu literatūrā.

Ziedonis saņēmis starptautiskas atzinības Hansa Kristiana Andresena vārdā nosaukto pasaku meistara diplomu, internacionālo Januša Korčaka medaļu un Goda diplomu par aktīvu darbību bērnu kultūras attīstībā.

Komentāri