Pētījums: Ceturtajai daļai īrnieku nav noslēgts rakstisks īres līgums , Mixnews.lv

Pētījums: Ceturtajai daļai īrnieku nav noslēgts rakstisks īres līgums

фото

Sabiedrība | 2013. gada 4. martā plkst. 15:46

Vairāk nekā ceturtajai daļai, jeb 27% īrnieku nav noslēgts rakstisks īres līgums, bet pastāv tikai mutiska vienošanās ar izīrētāju, noskaidrots Latvijas Zvērinātu notāru padomes un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā.

Notariāli apliecināts īres līgums pastāv vien katram divdesmit piektajam (4%) īrniekam, savukārt 15% īrnieku un izīrētāju attiecības tiek regulētas kādā citā veidā.

фото

Notāru dienās publiskotais pētījums arī liecina, ka nepilnīgi vai nepareizi noformētu līgumattiecību dēļ 51% īrnieku un 58% izīrētāju saskārušies ar dažādām problēmām, nelikumībām vai krāpniecību.

Vienklaikus 35% jeb trešdaļa to īrnieku, kuriem pastāv izīrētāja sagatavots īres līgums vai vienošanās, ir pārliecināti par savu interešu aizstāvību problēmsituācijās.

Tajā pašā laikā tikai aptuveni trešdaļa jeb 31,4% aptaujāto bija norādījuši, ka viņiem nav bijušas problēmas saistībā ar īrēšanu. Savukārt 36,8% izīrētāju šajā aspektā norādīja, ka viņiem šādu problēmu nav bijis.

SKDS direktors Arnis Kaktiņš klātesošajiem sacīja, ka ir diezgan pesimistisks par regulējuma uzlabošanos un nepieciešamajiem mehānismam šī mērķa sasniegšanai, jo to nevar realizēt "ar spaidu un spēka paņēmieniem". Viņš uzsvēra, ka šajā aspektā ir jāraugās arī uz zemajiem uzticības rādītājiem valstij, kas ietekmē cilvēku skepsi attiecībā uz likumiem un līdz ar to līgumiem.

Rīgas pilsētas Īres valdes priekšsēdētāja Narine Abagjana preses konferencē norādīja, ka pagājušā gada laikā valdē tika saņemti aptuveni 1000 iesniegumi, kas bija sūdzības, pamatojoties uz īres tiesiskajām attiecībām. Tāpat personām tika sniegtas teju 500 konsultācijas par šiem problēmjautājumiem.

Arī viņa uzsvēra, ka lielākā problēma ir rakstisku līgumu nenoslēgšana, līdz ar to ir grūti palīdzēt cilvēkiem, jo īrnieku un izīrētāju attiecības netiek reglamentētas.

"Diemžēl Latvijā šī ir vāji kontrolēta tautsaimniecības nozare, kurā ir samilzuši jautājumi un kuru risināšanu apgrūtina tas apstāklis, ka valstij nav zināmi konkrētie dati, kurus atklāj pētījums," secināja Abagjana, norādot, ka šī joma ir "pat ēnu ekonomikas pusē".

Problēma pastāv abās pusēs, jo izīrētājs bieži vien negrib deklarēt savus ienākumus, kā arī no īrnieku puses, jo viņi atsakās no oficiāla līguma, jo maksājums var būt dārgāks.

"Pārsvarā cilvēki nezina, ar kādām izmaksām viņiem ir jārēķinās, un viņi tic, ka sakārtotas attiecības maksā daudz dārgāk," norādīja Abagjana, uzsverot, ka riski par nesakārtotām attiecībām ir daudz augstāki.

Tāpat viņa paskaidroja, ka četru gadu laikā nav bijis neviena gadījuma, kad uz Īres valdi būtu ieradies cilvēks, kam būtu pie notāra slēgts īres līgums.

Savukārt Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane preses konferencē pastāstīja par iespējām kļūt par saimnieciskās darbības veicēju ar darbības veidu - sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu vai pārvaldīšanu. Viņa akcentēja, ka 41% izīrētāju maksājumus saņem skaidrā naudā, tādā veidā nesamaksājot nodokļus, kā tas ierietēja no pētījuma.

VID šādu darbības veidu gan līdz šim ir reģistrējušas 13 168 personas, šogad - 589 personas. No visiem šiem cilvēkiem 3225 personas ir izmantojušas iespēju paziņot VID par saimnieciskās darbības veikšanu bez reģistrēšanās. Šādu kārtību pieļauj regulējums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Bindemane norādīja, ka likumdevējam būtu jāstrādā pie normatīvo aktu regulējuma, tāpat viņa atzīmēja, ka cīņa ar ēnu ekonomiku ir bijusi viena no VID darba prioritātēm. Arī Abagjana norādīja uz nepieciešamību pārskatīt likumu "Par dzīvojamo telpu īri", jo tas tapa 1993.gadā un to vajadzētu pielāgot mūsdienu aktualitātēm.

Foto: no vietnēm ludlowthompson.com, faganbergin.com Infografika: Latvijas zvērinātu notāru padome, SKDS

Komentāri