Arodbiedrība: No robežsargiem izspiež naudu lietotu krēslu iegādei

фото

Sabiedrība | 2017. gada 11. augustā plkst. 10:36

Valsts robežsardze (VRS) sākusi pārbaudi par to, ka robežsardzē no darbiniekiem, iespējams, tiek vākta nauda krēslu iegādei un pielāgošanai, raksta Latvijas avīze (LA).

Runa ir par gadījumu Rīgas Tirdzniecības ostas kontrolpunktā, par ko medijiem un VRS priekšniekam ģenerālim Normundam Garbaram pavēstīja Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA). Robežsardze uzsver, ka arodbiedrības vēstulē rakstītais attiecas tikai uz konkrēto gadījumu, nevis uz robežsardzi kopumā.

Robežsardzē nepastāvot tādas problēmas, lai būtu nepieciešams vākt naudu no pašiem robežsargiem. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības pārstāvis gan uzskata, ka robežsardzē valdošajai darba kultūrai ir padomju laika attiecību pieskaņa, kā piemēru arī minot kādas jaunas darbinieces konfliktu ar priekšnieku, kurš viņu uzrunājis par "skaistulīti" un psiholoģiski pazemojis.

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns jūlijā žurnālistus informēja, ka LIDA ir saņēmusi Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Tirdzniecības ostas robežkontroles punkta darbinieku rakstītu vēstuli "par Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes amatpersonu patvaļu", kurā minēts, ka no robežsargiem tiek vākta nauda lietoto automašīnas krēslu iegādei un pielāgošanai dienesta vajadzībām.

Armands Augustāns sarunā ar LA uzsver, ka sākotnēji tā saucamo krēslu lietu uztvēris ar humoru, domājot, ka kāds vēlas izjokot arodbiedrību, tomēr pēc pārrunām ar biedriem izrādījies, ka darbinieki tiešām vākuši naudu krēsla metināšanai. Robežsargi sūdzējušies par kontrolpunkta galvenā inspektora lūgumu katram robežsargam samaksāt piecus eiro no savas kabatas, lai varētu izgatavot krēslu dienesta vajadzībām.

No darbinieku personīgās naudas tikuši iekasēti vairāk nekā simt eiro. Izrādījies, ka mēbele bijusi neparocīga lietošanai.

Robežsargu vēstulē teikts: "Krēsla augšdaļa ir no avarējušas automašīnas, bet apakšējā daļa piemetināta no parasta ofisa krēsla. Sakarā ar to, ka krēsls tika izgatavots pretēji elementāriem fizikas likumiem (augšējā daļa ir par daudz smaga), tas vienkārši gāžas apkārt un uz tā nevar sēdēt. Vadības galvenais inspektors instruktāžas laikā paziņoja, ka vajadzēs vēl maksāt naudu no personiskajiem līdzekļiem, lai krēslu pārtaisītu.

Atteikties un nemaksāt naudu no personiskajiem līdzekļiem atļāvās tikai tie, kas ilgus gadus ir dienestā, taču jaunākajiem inspektoriem un tiem, kuri strādā neilgi, atteikties nebija iespējams, jo vadības galvenais inspektors draudēja ar sankcijām un pazemojumiem, piemēram, "sēdēsiet uz grīdas" dežūras laikā, un – "ko gribējāt, to panācāt ar savām arodbiedrībām".

Pašreiz situācija ir vienkārši līdz absurdam dīvaina. Nauda ir iekasēta no robežsardzes darbinieku personīgajiem līdzekļiem. Par šo naudu ir izgatavots krēsls, bet to nevar izmanot tehnisku iemeslu dēļ (neprofesionāli izgatavots, neatbilst ergonomikas un Darba aizsardzības normām), darbinieki ir sagrupējušies pa maiņām un iegādājušies savus personīgos krēslus, kurus glabā Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes robežkontroles punktā vienā kabinetā un izmanto savā maiņā. Tie darbinieki, kuri nav tik turīgi, lai iegādātos savus krēslus dienesta vajadzībām, izmanto salauztu, uzskaitē esošu krēslu."

LIDA vērsās pie VRS priekšnieka ģenerāļa Normunda Garbara, lūdzot veikt pārbaudi, nodrošināt darbiniekus ar darba drošībai piemērotiem un ergonomiskiem krēsliem, atdot darbiniekiem naudu.

N. Garbars "LA" norāda, ka iestāde uzsākusi dienesta pārbaudi par tā saucamo krēsla lietu, kurā vērtēs darbinieku un arī struktūrvienības vadītāja atbildību.

"Kontrolpunkta galvenais inspektors, kurš ir arodbiedrībā, pēc pārrunām ar VRS vadības pārstāvi noliedzis, ka aicinājis vākt līdzekļus krēsla iegādei," apgalvo N. Garbars.

Robežsardzes priekšnieks norāda, ka aptaujāti 24 robežkontroles punkta darbinieki, taču neviens no viņiem neesot atklājis, kurš bijis iniciators "krēsla" iegādei. "Notikušais ir ikdienišķa situācija, kurā robežsargi vēlējās uzlabot darba apstākļus, taču tā pārvērtusies par absurdu," teic N. Garbars.

Ģenerālis teic, ka darbiniekiem bija jāvēršas pie robežkontroles punkta priekšnieka, lai runātu par jauna krēsla iegādi, kā līdzīgos gadījumos paredz iekšējie normatīvie akti.

"Saprotu, ka robežsargi vēlējās justies ērti savā norīkojumā, jo šis krēsls paredzēts lietošanai visu diennakti, un darbinieki atrada šādu risinājumu," skaidro N. Garbars. Viņš secina, ka viņa vadītajā institūcijā, kura sastāv no 40 autonomām struktūrvienībām, pastāv komunikācijas problēmas starp vadītājiem un padotajiem, tomēr viss esot risināms, jo pastāv iekšējie reglamenti, kuros ir atrunāts, kā risināt šādas situācijas.

Kontroles punkta darbinieki arodbiedrībai gan norādījuši, ka viņiem arī iepriekš par savu naudu bija jāiegādājas krēsli, citādi būtu jālieto veci dienesta sēdlīdzekļi. Taču N. Garbars uzskata, ka krēsli, kurus izmanto robežsardze, būtiski neatšķiras no citiem, tāpēc tos mierīgi varētu lietot. Taču, ja pats darbinieks pēc savas gribas iegādājas sev ērtāku krēslu, tad viņam neesot iebildumu.

LIDA priekšnieks gan uzskata, ka "krēslu lieta" tikai daļēji raksturojot VRS valdošo darba kultūru, kurai esot padomju laika attiecību pieskaņa. A. Augustāns stāsta, ka arodbiedrībā palīdzību lūgusi kāda robežkontroles punkta jauna darbiniece, kuru ilgstoši esot pazemojis priekšnieks.

A. Augustāns atskaņo "LA" ierakstu starp priekšnieku un padoto, kurā priekšnieks darbinieci pavēlošā tonī vairākas reizes uzrunājot ar vārdiem "skaistulīt" un ignorē darbinieces skaidrojumu, ka viņa nevar ierasties nākamajā dienā uz darbu, jo tajā paredzēta iepriekš iestādē saskaņota vizīte pie ārsta.

Kā stāsta A. Augustāns, darbiniecei esot psiholoģiska trauma, viņa plānojot iet prom no robežsardzes. Situāciju A. Augustāns sauc par nepieņemamu. VRS ierosinājusi disciplinārlietu, telefonsarunas ieraksts nonācis arī VRS darbību pārraugošās Iekšlietu ministrijas rīcībā.

N.Garbars, jautāts par to, kas notiks ar robežkontroles punkta vadītāju, atbild, ka tas tiks secināts izmeklēšanā, norādot, ka šādās situācijās vienmēr ir jautājums – vai pārkāpumu veikušajam darbiniekam tiek palīdzēts uzlabot savas prasmes vai arī viņam tiek pateikts "Paldies".

"Man ir žēl, ja zaudēsim robežsardzes darbinieci. Man nav starpības, vai cilvēks dienestā ir jaunākais inspektors vai struktūrvienības vadītājs ar pulkveža pakāpi – mana attieksme pret visiem padotajiem kā dienesta vadītājam ir vienāda. Šādai attieksmei jābūt arī visiem struktūrvienību vadītājiem, un man nav jābrauc īpaši kādam to skaidrot," saka N. Garbars.

Viņš gan piebilst, ka darbiniece neesot izmantojusi robežsardzē esošos darbinieku aizsardzības mehānismus, bet par situāciju runājusi tikai ar arodbiedrību. "Var vērsties pie pārvaldes priekšnieka vai manis. Darbiniekus var pārcelt dienestā uz citu struktūrvienību," skaidro N. Garbars.

Komentāri