E-veselības sistēmas lietošana sākas ar apgrūtinātu pacientu apkalpošanu, Mixnews.lv

E-veselības sistēmas lietošana sākas ar apgrūtinātu pacientu apkalpošanu

фото

Sabiedrība | 2018. gada 4. janvārī plkst. 15:12

No šā gada sākuma obligāti lietojamā e-veselības sistēma jau pirmajās dienās paspējusi sadusmot daudzus ārstus, pacientus un farmaceitus. Lai arī daudzas medicīnas iestādes 2.janvārī sūdzējās par lielām grūtībām darbā ar šo sistēmu, tomēr Nacionālais veselības dienests (NVD) norāda, ka traucējumi e-veselībā ir īslaicīgi, raksta "Latvijas avīze".

Tuvākajās dienās tie gan varot atkārtoties. NVD pārstāve Evija Štālberga skaidrojusi, ka traucējumi ir saistīti ar strauji pieaugušo sistēmas lietotāju skaitu – salīdzinājumā ar decembra sākumu šobrīd tas ir četrkāršojies.

“Pielāgojot sistēmas darbību jaunajam lietotāju skaitam, atsevišķu lietotāju darbs sistēmā var būt īslaicīgi traucēts,” sacīja E. Štālberga, norādot, ka būtiski pieaudzis izrakstīto e-recepšu un e-darbnespējas lapu skaits.

Agrāk dienā tikušas izrakstītas vidēji 6400 e-receptes, savukārt 2. janvārī – jau gandrīz 18 000. Straujš kāpums novērojams arī e-darbnespējas lapu izrakstīšanā – tas septiņkāršojies: “Līdz šim dienā tika atvērtas vidēji ap 700 e-darbnespējas lapas, savukārt otrdien – jau 5000.”

E-veselības sistēmas gausā darbība radījusi papildu slodzi aptiekām, jo tagad visas papīra receptes ir jāievada elektroniski sistēmā, lai aptiekas no valsts varētu saņemt naudu par zālēm. Jāpiebilst, ka obligāti e-veselības sistēmā jāizraksta darbnespējas lapas un valsts kompensējamo zāļu receptes, bet, ja pacients pērk zāles par savu naudu, tad ārsts drīkst izrakstīt arī papīra recepti.

Farmaceitiem jaunā gada pirmajās darba dienās bijusi dažāda pieredze. Piemēram, Skrundas aptiekas vadītāja Sanita Āboliņa pastāstīja, ka viņa patērējusi pat 20 minūtes, lai atprečotu četras elektroniskās receptes. Lieki laika tēriņi esot arī tāpēc, ka elektroniskās receptes esot samērā nepārskatāmas, salīdzinot ar papīra receptēm.

Arī ārsta izrakstīto zāļu atrašana elektroniskajā sistēmā prasot laiku, jo, kā sacīja aptiekas vadītāja, sistēmā ievietota arī lieka informācija, kas liedzot operatīvi strādāt. Savukārt Vidrižu ģimenes ārste Edīte Vītola par e-veselības gausumu nesūrojas – vakar sistēmā esot manīti sīki traucējumi, bet pamatā tā darbojoties labi. Pirmajā jaunā gada darba dienā gan raibi gājis, bet tagad problēmas novērstas un nevarot salīdzināt, kā e-veselība strādājusi pirms gada, kad nepārtraukti “uzkārusies”.

No 1300 ģimenes ārstiem e-veselības sistēmai nav pieslēgušies astoņi dakteri no Rīgas apkaimes. Nacionālā veselības dienesta pārstāvji ar katru no šiem ārstiem tiekoties individuāli, lai skaidrotu iemeslus, kādēļ viņi nevēlas strādāt e-sistēmā un izpildīt valstī noteikto prasību no janvāra izrakstīt valsts apmaksātās zāles un darba nespējas lapas tikai elektroniski.

Arī ģimenes ārstu prasme strādāt e-veselības sistēmā ir atšķirīga – kuram lēnāka, kuram – ātrāka. Pirms gadumijas tikos ar Rīgas ģimenes ārstu Aivaru Baumani, kurš elektroniskās receptes izraksta kopš 2016. gada decembra, bet darba nespējas lapas – kopš tā paša gada novembra.

Ja recepte nenokļūst līdz aptiekai

Daktera Baumaņa kabinetā satieku pacienti, kura izrāda neapmierinātību, ka viņas bērna ārste esot izrakstījusi e-recepti, bet, kad sieviete pēc desmit minūtēm ieradusies aptiekā, lai izņemtu zāles, tās nav izsniegtas, jo recepte aptiekas elektroniskajā sistēmā neesot nosūtīta.

A. Baumanis: “Ja kaut vienu elektroniskās receptes lauciņu neaizpildīs, recepte paliks “gaisā karājoties” – tā netiks aizsūtīta līdz serverim, kuram pievienojušās aptiekas. Par to, ka ārsts kļūdījies, noformējot recepti, elektroniski brīdina sarkana lampiņa, kad apritējušas divas trīs minūtes no receptes aizpildīšanas brīža.

Ja kļūdu nav, tad par to liecina zaļas krāsas signāls. Jautājums, kurā līmenī notika kļūda. Vai ārsts kļūdījās, izrakstot recepti, vai kaut ko nesaprata aptieka. Ne visi farmaceiti pilnībā apguvuši šo elektronisko sistēmu. Ja ir radušās problēmas, pacients man zvana no aptiekas un ziņo, ka e-recepte neiet. Es ātri paskatos, vai tur gadījumā nav kāda mana kļūda. Ja ir, tad izlaboju, un pēc divām minūtēm pacients tās zāles nopērk.”

Izrādās, ka pacientei, kura pauda neapmierinātību, ka neesot dabūjusi zāles bērnam, farmaceits nav piedāvājis iespēju pašai sazināties ar ārstu vai arī nav izteicis vēlēšanos piezvanīt dakterim, kas izrakstījis recepti.

Gadās, ka farmaceits zvanot no aptiekas ģimenes ārstam un informējot, ka aptiekai esot lētāks zāļu iepakojums, nekā izrakstījis ārsts. Par deviņdesmit tabletēm vienā iepakojumā nebūšot jāizdod tik daudz naudas kā par trim kastītēm, kurās sadalītas šīs zāles. Tad ģimenes ārsts pārrakstot e-recepti un iepriekšējās receptes anulējot. Tas viņam aizņemot sešas sekundes.

Kad recepte uzrakstīta, var doties uz jebkuru aptieku, kura pieslēgusies serverim. To izdarījuši 99% aptieku.

Pieņemsim, ka pacients aizbraucis atvaļinājumā uz laukiem un viņš zvana savam ģimenes ārstam, ka viņam beigušās, piemēram, diabēta zāles. Tādā gadījumā dakteris Baumanis uzrakstot recepti Rīgā un pacients pēc trim minūtēm zāles varot izņemt viņam tuvākajā aptiekā, kaut vai Daugavpilī.

Kļūdas ārsts varot izlabot arī datorā mājās pēc pieņemšanas. Atliekot vien pieslēgties savai lokālajai programmai internetā.

Farmaceitus bremzējošie valdības noteikumi

Latvijas Farmaceitu biedrības pārstāvji ir brīdinājuši, ka, lietojot e-veselības sistēmas e-recepti, zāļu saņemšana aptiekās prasīšot ilgāku laiku nekā parasti.

Dakteris Baumanis uzskata, ka viens no būtiskākajiem šā procesa bremzēšanas iemesliem esot Ministru kabineta noteikumi. Lūk, kā viņš to skaidro: “Viens variants ir, ka receptē norāda zāļu ķīmisko vielu, bet otrs variants, ka raksta aktīvo vielu. Ja ārsts uzklikšķina uz konkrēta medikamenta, kas reģistrēts Valsts zāļu aģentūrā ar konkrētu kodu, aptiekai ir ļoti viegli to atprečot.

Savukārt, ja ārsts izraksta medikamentu bez firmas nosaukuma un visa pārējā, tad aptiekai ir jāizvēlas no plaša saraksta, un tas aizņem laiku. Klients nesaprot, ko tas farmaceits tur tik ilgi bakstās tajā datorā. Viņš meklē to medikamentu, kuru apmaksās valsts.

Ja ārsts izvēlēsies konkrētu zāļu nosaukumu, aptiekā nebūs tik ilgas kavēšanās. Taču Ministru kabineta noteikumos ir norādīts, ka ārstam, izrakstot valsts apmaksātās zāles, ir jāraksta ķīmiskais nosaukums. Bet šim nosaukumam var atbilst, piemēram, trīs firmu dažādu nosaukumu preparāti. Uzrakstot ķīmisko nosaukumu, sākas šis riņķa dancis starp pacientu, ārstu un aptieku. Lai šo problēmu novērstu, būtu jāpārskata valdības pieņemtie noteikumi.

Valsts nekādā gadījumā nezaudētu, jo no valsts budžeta tiek apmaksāts ķīmiskajam nosaukumam atbilstošākais lētākais medikaments. Ja slimnieks nopirks dārgāku, viņam būs jāsedz starpība. Kontrolējošās institūcijas taču var noskaidrot, kāpēc ārsts raksta tikai vienas farmācijas firmas izplatītos medikamentus. E-veselības sistēma ļauj ieraudzīt, kuri ārsti tā rīkojas.”

Ar valsts piedāvāto e-veselību vien nepietiek

Ja ģimenes ārsts nav iegādājies licenci, kas ļauj izmantot kādu no privātuzņēmumu radītajām lokālajām programmām, tad ar e-veselību nav iespējams ātri strādāt. Iztikt tikai ar valsts piedāvāto e-veselības sistēmu ir grūti, uzskata daketris Baumanis. Daudzi ģimenes ārsti šo iespēju neizmanto tādēļ, ka licence maksā naudu. Piemēram, dakterim Baumanim tie ir 60 eiro mēnesī.

“Programma neatrodas manā datorā, es tai pieslēdzos elektroniski ar interneta palīdzību. Tas nozīmē, ka visi dati, ko es ievadu, glabājas uz tās firmas servera, kas šo programmu piedāvā. Arī par datu drošību nav jāuztraucas. Ja programma atrastos manā datorā, tad man visu laiku būtu jādomā, kur glabāt rezerves kopijas, ja gadījumā kaut kas notiek ar datoru vai kaut kas izdzēšas. Šinī gadījumā šāda problēma nepastāv.

Ārstiem pat ir izdevīgāk pacienta datu glabāšanu uzticēt informācijas tehnoloģiju (IT) profesionālim, nekā pašiem uzņemties šo risku, jo viņi nav tik gudri informācijas tehnoloģiju sistēmu drošības jautājumos kā IT speciālisti. Jāņem vērā, ka pacienta medicīniskos datus e-veselības sistēmā drīkst apskatīt tikai viņa ārstniecībā iesaistītās personas un pats pacients,” stāsta ārsts Baumanis.

Arī daktere Vītola Vidrižos iegādājusies līdzīgu licenci un uzskata, ka bez tās ģimenes ārstam ir lielas grūtības nodrošināt operatīvu darbu.

Taču, ja nebūtu valsts nodrošinātās e-veselības programmas, tad no lokālās programmas nebūtu iespējams datus nosūtīt valsts sistēmai.

Kad par e-recepti prasa pacientu iemaksu

Kāda neapmierināta paciente paudusi, ka ar e-recepti viņai atļauts aptiekā pirkt zāles tikai tad, ja tajā pašā dienā viņa poliklīnikā samaksājusi pacienta iemaksu. “Kur tad ir manas jauniegūtās ērtības, ja man tāpat jābrauc uz poliklīniku?” viņa vaicā.

A. Baumanis: “Valdības noteikumi paredz, ka pacienta iemaksa pie ģimenes ārsta jāmaksā par to, ka pacients ieiet ārsta prakses telpās. Manā praksē nav jāmaksā par nenotikušu vizīti. Piemēram, ja slimniekam, kurš sirgst ar kādu hronisku kaiti, ik pēc trim mēnešiem nepieciešamas valsts kompensējamās zāles, tad manas prakses gadījumā viņš piezvana māsiņai un izstāsta, ka zāles ir beigušās. Dakteris uzraksta recepti, neredzot pacientu, un pacienta iemaksa netiek iekasēta. Receptes atjaunošana ir dažu sekundžu jautājums.

Taču tajā pašā laikā var saprast, ka ārstam, kura praksē nav reģistrēti pat 1000 pacientu, tā iemaksa ir svarīga, lai varētu uzturēt savu praksi. Lai nerastos pārpratumi, mans priekšlikums ir ietvert pacienta iemaksu jaunajā veselības aprūpes finansēšanas modelī – šī nauda tiktu noņemta elektroniski.”

Jau ziņots, ka no 1.janvāra Latvijā tiek sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska.

Foto: pixabay.com

Komentāri