"Zaļā lampa": Ričardam un Keitai nepieciešama mūsu palīdzība!, Mixnews.lv

"Zaļā lampa": Ričardam un Keitai nepieciešama mūsu palīdzība!

фото

Sabiedrība | 2018. gada 20. martā plkst. 15:15

Šis ir stāsts par mātes mīlestību. Par to, kas dod spēkus turēties pat situācijās, kas šķiet bezcerīgas. Un kā soli pa soli mammas milzīgais darbs un mīlestība nes augļus. Bet mēs varam te nedaudz palīdzē.

Dvīņiem Ričardam un Keitai tagad ir 10 gadi. Viņi ir ilgi gaidīti un mīlēti bērni. Sanitas grūtniecība noritēja bez problēmām. Bet dzīve ir pārvērtusies burtiski vienā dienā. Dzemdībās sākās pirms laika, 29. nedēļā. Bērnu tēvs nav bijis pilsētā tobrīd, kad Sanitu „ātrie” steidzami aizveda uz dzemdību namu.

Bija jāveic ķeizargrieziens, jo sākās komplikācijas, turklāt Sanitai tolaik bija jau 37 gadi. „Nezinu, kāpēc ārsts atteicās no ķeizargrieziena un teica, ka jādzemdē dabiski,” stāsta viņa, „kaut gan es lūdzu, un pat vecmāte uzstāja, ka steidzami jāsagatavo operāciju zāle.”

Dzemdības bijušas smagas. Ričards nāca pasaulē pirmais un guva smagākos bojājumus. Pēc desmit minūtēm piedzima Keita. Sanitai joprojām ir grūti atcerēties to dienu. „Bērnus man pat neparādīja. Uzreiz ievietoja barokamerā. Man sākās asaras, histērija, es nesapratu, kas notiek. Pateica, ka viss esot ļoti slikti. Viens ārsts uzkliedza man un sacīja, ka viņi neizdzīvos...”, saka Sanita, asaras slaucīdama.

Mazuļus pārcēla Gaiļezera bērnu slimnīcā, no turienes aizveda uz konsultāciju bērnu slimnīcā Vienības gatvē. Tur kārtējais ārsts apgalvoja, ka bērni, ja izdzīvos, nestaigās, nerunās un nevarēs sevi aprūpēt. Un uzreiz piedāvāja atteikties no viņiem. „Man vairākkārt piedāvāja atstāt bērnus, turklāt uzstājīgi,” teic Sanita ar rūgtumu balsī.

Divus mēnešus slimnīcā Sanita pavadīja kā zombijs. Viņa gulēja divas stundas diennaktī, ģība no noguruma. „Pati nesaprotu, kā toreiz visu izturēju...”, nopūšas viņa.

Nu ir pagājuši 10 gadi. Šodien Ričards un Keita ir brīnišķīgi, gudri bērni. Abi mācās parastas skolas 4. klasē, neraugoties uz to, ka abiem ir diagnoze – bērnu cerebrālā trieka. Ričards nespēj staigāt pats, Keitai fiziskais stāvoklis ir drusku labāks, bet arī ir grūtības kustoties. Taču viņiem abiem patīk zīmēt, dziedāt un dejot. Vairākus gadus viņi piedalās organizācijas „Nāc līdzās” rīkotajos labdarības koncertos. Viņi ir mammas lepnums.

Lai tas viss notiktu, mammai bija jādara viss iespējamais un neiespējamais. Jāaizmirst par sevi un personīgajām interesēm. Jāatteicas no sava biznesiņa, lai vienmēr būtu blakus bērniem un nodarbotos ar rehabilitāciju 24/7 režīmā.

Problēmu ir bijis daudz, tostarp ģimene zaudēja kredītā iegādāto dzīvokli. Viņi ilgu laiku īrēja mājokli. Kad bērniem palika gadiņš, Sanita gāja strādāt par sētnieci, rāvās kā vāvere ritenī. Tikai nesen ģimene atkal ieguva īpašuma mājokli.

Pirmo operāciju 19 muskuļu pagarināšanā, ko palīdzēja apmaksāt Bērnu slimnīcas fonds, Ričardam veica 6 gadu vecumā Minhenes klīnikā. Nākamā operācija bija plānota Latvijā. Abiem bērniem reizē. Gaidīja divus gadus, bet rezultātā bija jābrauc uz klīniku Čehijā. Summu samaksai savāca caur fondu Ziedot.lv. Labā ziņa bija tā, ka Keitai operācija izrādījās nevajadzīga.

фото

„Jūs tik daudz vingrojat, ka viņas stāvoklis ir uzlabojies,” rezumēja ārsti. Un teica: nodarbības jāturpina. Keita staigā pati, bet tikai uz pirkstgaliem, viņa nepareizi nostājas uz pēdas, meitenei ir līdzsvara problēmas.

Pēc otrās operācijas Ričards izgāja intensīvas rehabilitācijas kursu Slovākijā, centrā „Renova”, kur divas nedēļas katru dienu ar viņu ņēmusies vesela speciālistu komanda. Tik intensīvs darbs deva rezultātus.

Tagad nekādā gadījumā nedrīkst apstāties un visu pamest. Mamma ļoti cer, ka zēns varēs pārvietoties ar rollatoru. Pagaidām Ričards brauc ratiņkrēslā un sapņo, ka kādreiz varēs staigāt pats. Kā arī brīvi rīkoties ar rokām. Viņam ir grūti rakstīt rokas spastikas dēļ. Skolas uzdevumus kopš 1. klases zēns pilda datorā.

„Ričardam ir neatlaidīgs raksturs,” stāsta viņa mamma. „Es visur vedu viņu ratos. Bet viņš nekad nesaka „aizved mani”, vienmēr komandē: „Mammu, iesim tur!”, „Mammu, skriesim!” Tātad galvā viņam ir izveidojies modelis, ka viņš obligāti staigās un skries.”

Ričards labi dzied un nodarbojas ar dejām ratiņkrēslos. Mamma lepni rāda mums mazo dejotāju foto kopā ar Valsts prezidentu Vējoni, kas nāca sveicināt viņus „Nāc līdzās” rīkotajā koncertā Cēsīs.

Māsiņa Keita arī mīl mūziku un dejas. Viņa katru dienu kopā ar mammu nodarbojas ar īpašiem vingrinājumiem muskuļu izstiepšanai. Pagaidām gan meitene nav iemācījusies nostāties zemē ar visu pēdu. „Viņa mums kā baletdejotāja – staigā uz pirkstgaliem,” smaida mamma. Tomēr intensīva fizioterapija un masāžas ļoti daudz palīdz, bet tās ir vajadzīgas katru dienu.

„Keita mums ir ļoti emocionāla,” smaida Sanita. „Var viegli apraudāties kāda sīkuma dēļ. Viņa daudz zīmē, lasa, ļoti mīl bērnu detektīvstāstus. Ziemassvētkos ir piepildījies viņas lielais sapnis: Ziemassvētku vecītis, kuram Keita divus gadus rakstījusi vēstules, beidzot atnesa viņai mazu sunīti.”

фото

Sanitas nemaz nav laika sev. Viņa strādā dzelzceļā, darbs ir maiņās. Kad pārnāk no nakts maiņas, ved bērnus uz skolu. Tur kopā ar dēlu viņa nosēž nodarbībās 6-8 stundas kā asistente. Pēc tam ģimene dodas mājās, un sākas rehabilitācijas, fizioterapija un mājasdarbi. Vēl taču ir jāpagatavo ēdiens, jātiek uz veikalu, jāuzkopj dzīvoklis, jāizmazgā drēbes...

„Vienīgais atelpas laiks ir brīvdienas, kad tēvs aizved bērnus laukos, pie omes. Bet tad atkal jāiet maiņā,” stāsta Sanita. Bet viņa nesūdzas – viņa smaida. Viņai nav laika sevis žēlošanai.

Šajos gados Sanita ir domājusi daudz dažādu domu. Viņa uzskata, ka ikvienam dzīvē ir sava misija. Un šādi bērni nāk pasaule ne jau tāpat vien, bet lai iemācītu mums pacietību un mīlestību.

фото

Daudz skumju domu viņai raisa nākotne. Jau tā niecīgais valsts atbalsts bērniem ar īpašām vajadzībām pēc 18 gadiem vairs nav pieejams. Slimības gan paliek, katrs fizioterapijas un masāžas seanss maksā dārgi, un tie ir nepieciešami vienmēr.

Sanita pat izdomājusi rehabilitācijas centra projektu tiem, kas vecāki par 18 gadiem. Tur papildus nodarbībām ar speciālistiem varētu tikties ar dažādu profesiju darbiniekiem, iemācīt bērniem kāda amata pamatus, konsultēt darbiekārtošanā. Mūsdienās ne jau katrs fiziski vesels cilvēks var atrast labu darbu, bet šādiem bērniem tas ir īpaši grūti.

Un tomēr viņi vēlas būt noderīgi, grib strādāt un priecāties par dzīvi. Ideja ir lieliska, bet tās īstenošanai ir vajadzīgs liels finansiālais atbalsts. Pagaidām tāda nav, un viss tiek atlikts līdz labākiem laikiem.

Sanita ir ļoti pateicīga visiem, kas viņus atbalsta. Viņa tic, ka Ričards sāks patstāvīgi staigāt un Keita – droši pārvietoties. Un mēs varam palīdzēt.

Kā palīdzēt?

Lai Ričards un Keita 2018. gadā varētu saņemt viņiem nepieciešamās fizioterapeita nodarbības, veselam gadam abiem vajadzīgi 13 714 eiro.

Radio Baltkom programmas „Zaļā lampa” labdarības tālrunis - 90006383 (zvans maksā 1,42 eiro) darbojas Ričardam un Keitai līdz 27. martam. Palīdzēt dvīņiem var arī ziedot.lv mājaslapā.

Nekādi procenti no saziedotās naudas iekasēti netiek. Visa summa tiek novirzīta rehabilitācijas apmaksai.

Var palīdzēt arī ar pārskaitījumu kontā:

Fonds "Ziedot.lv", reģ. Nr.: 40008078226

SWEDBANK, bankas kods - HABALV22

Konta numurs - LV95HABA0551006150241

Mērķis - Atbalsts Ričardam Edžum un Keitai Gabrielai Leimaņiem

Zaļā lampa – žurnālistu Olgas Avdēvičas un Ritas Troškinas raidījums, kas veidots sadarbībā ar ziedot.lv un Borisa un Ināras Teterevu fondu un iznāk radio Baltkom ēterā katru otrdienu.

Komentāri