No 1.jūlija ātrās palīdzības mašīnas vadīs nevis šoferi, bet paši mediķi, Mixnews.lv

No 1.jūlija ātrās palīdzības mašīnas vadīs nevis šoferi, bet paši mediķi

фото

Sabiedrība | 2018. gada 15. maijā plkst. 11:20

No 1.jūlija gaidāmi pārkārtojumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) – plānots īstenot pilotprojektu, ka operatīvo transportlīdzekli dienas stundās Rīgā un tās apkārtnē vadīs mediķis, nevis profesionāls autovadītājs, raksta "Latvijas avīze".

Brigādē vairs nestrādās trīs personas, bet gan divas –tikai ārsta palīgi. Pilotprojekts, kurā Rīgas mediķi aicināti iesaistīties brīvprātīgi, tiks īstenots līdz oktobrim. Ja tas būs noritējis veiksmīgi, trīs gadu laikā plānots izveidot 45 šādas brigādes visās lielākajās pilsētās, jo tur ir liela dienas izsaukumu intensitāte, pastāstīja NMPD vadītāja Liene Cipule.

Mediķi, strādājot naktī, varot nopelnīt vairāk, kaut gan izsaukumu esot mazāk nekā dienā. Līdz ar to rodoties grūtības nokomplektēt dienas brigādes, jo darbinieki neesot motivēti strādāt.

“Es nevaru paaugstināt dienas stundas likmi, jo tad automātiski paaugstinās arī nakts stundas likme. Faktiski mums bija jānonāk pie kāda risinājuma. Viens no tiem ir samazināt naktī strādājošo brigāžu skaitu, jo tas ir par lielu, un tur mēs redzam resursus.

Mēs saskatījām iespēju veidot divu mediķu brigādes. Jau patlaban dienestā strādā šādas brigādes un tās ir ārstu speciālistu brigādes, kas brauc ar “Subaru” (vieglā automašīna, ar kuru ārsti dodas palīgā ļoti smagās situācijās -M.L.). Te gan ir nianse, jo ārstu palīgiem būs lielākas mašīnas.

Brigādē abiem ārsta palīgiem, no kuriem viens būs pie stūres, jābūt autovadītāja B kategorijas tiesībām, lai dienas laikā var pamainīties – viens brauc pie pacienta, otrs – atpakaļ. Viņu atalgojuma likme par stundu tiks būtiski paaugstināta, salīdzinot ar parasto brigāžu likmi. Plānots, ka stundas likme pieaugs apmēram par 45 procentiem.

Tātad mediķis, strādājot īsākas stundas, nopelnīs līdzvērtīgi tam, ko tad, ja viņš būtu strādājis diennakti, un plus vēl likmē iekļauto naudas summu par operatīvā transportlīdzekļa vadīšanu. Tas ir pietiekoši nozīmīgi," - norādīja Cipule.

Viņa arī uzsvēra, ka ir izsludināta brīvprātīga pieteikšanās darbam dienas brigādē. Taču pēc tam notikšot īpaša atlases procedūra, kurā vērtēšot ārsta palīgu līdzšinējo darbu,to, vai ir NMPD reģionālā vadītāja ieteikums, ka attiecīgais cilvēks tiešām ir augstas klases speciālists, kuram nav komunikāciju problēmu, nokārtojis visas apmācības un ieskaites, vismaz 16 stundas papildus mācījies ārstu speciālistu brigādē…

Paredzētas arī drošas braukšanas skolas apmācības. NMPD vadība nākotnē, kad būšot skaidri zināms šo brigāžu skaits, mainīšot prasības pret operatīvo transportlīdzekļu iepirkumu.

“Šīm brigādēm mēs gribētu mazākus, pilsētām piemērotākus busiņus,” sacīja Cipule un piebilda, ka šāds divu mediķu brigādes modelis veiksmīgi darbojoties ne vienā vien valstī, ka neesot nekas ārkārtējs, ka brigādē strādājot pat divas sievietes. “Ja viņas tiek galā, tad kāpēc lai netiktu galā mūsu jaunās mediķes?” vaicā NMPD vadītāja.

Taču ne tik optimistiski šo jauno brīvprātīgo pilotprojektu, kas ar laiku varētu kļūt par NMPD ikdienu, redz ātrās palīdzības mediķi un autovadītāji. Pieredzējušo sertificēto ārsta palīgu Romānu satiku brīdī, kad viņš bija atgriezies no izsaukuma, kur brigādei veiksmīgi bija izdevies reanimēt kādu uz ielas atrastu cilvēku.

“Ja mēs vairs nebūsim trīs, tad šādā gadījumā tas būs katastrofāls roku trūkums. Atdzīvinot cilvēku, nepietiek ar četrām rokām. Šoferis šādās reizēs ir neaizstājams un mums ļoti palīdzēja,” pastāstīja Romāns, kurš, visticamāk, nebūšot pilotprojekta īstenotāju skaitā.

Savukārt NMPD brigāžu atbalsta centra “Krasts” vadītāja Ņina Kalvāne skaidroja, ka visi autovadītāji ir apmācīti pirmās palīdzības sniegšanā – prot veikt krūšu kurvja masāžu, netiešo sirds masāžu, zina, kur atrodas tāds vai citāds aparāts, ja mediķis lūdz to atnest no mašīnas, palīdz nonest pacientu uz mašīnu…Viņa sacīja, ka neesot pret divu mediķu brigādi, taču ieceres īstenošana notiekot pārāk strauji.

Vairāki satiktie ārsta palīgi, kuri nevēlējās tikt publiskoti, negrib iesaistīties pilotprojektā, jo neprotot vadīt tik liela gabarīta automašīnu, kaut gan esot autovadītāja apliecība.

“Nokļūšana pie stūres līdz pacientam ir stresaina. Tad, iedomājaties, ka ārsta palīgam, kurš vadījis auto, nekavējoties jāpalīdz cilvēkam, kurš izsaucis ātro palīdzību. Tieši tādēļ es nevēlos iesaistīties, man tāpat stresa pietiek,” neslēpa jauns sertificēts ārsta palīgs.

Uz jautājumu, vai ārsta palīgi redz, ka darba pārkārtošana dos arī finansiālo ieguvumu, viņi atbildēja, ka par to neesot pārliecība. Viens no ārsta palīgiem šaubījās, ka, strādājot dienas brigādē viņš nopelnīšot vairāk nekā strādājot mēnesī desmit diennaktis.

Vai ir kāds, kurš vēlas ķerties pie ātrās palīdzības auto stūres? Viena no uzrunātajām ārsta palīdzēm pastāstīja, ka viņas kolēģe, trīs bērnu māmiņa, nolēmusi to darīt, jo nevēloties vairs strādāt pa naktīm, lai vairāk laika pavadītu kopā ar saviem bērniem.

NMPD preses sekretāre Ilze Bukša sacīja, ka interesi par pilotprojektu esot izrādījuši 36 mediķi. Ja ņem vērā, ka Rīgas reģionā strādā 740 mediķi, tad tas ir maz. Bet Cipule uzsvēra, ka dienests ir viens no tiem, kas iesaistās valsts pārvaldes reformā, kuras galvenais mērķis ir uzlabot efektivitāti un samazināt cilvēkresursus, lai pārdalītu iekšējos resursus atalgojuma celšanai.

Viņa pastāstīja, ka operatīvo transportlīdzekļu vadītāju vidū esot liela kadru mainība, un ka, analizējot avāriju cēloņus, konstatēts, ka ne vienmēr tās notiek tādēļ, ka citi autovadītāji nepalaiž ātrās palīdzības mašīnu, bet gan tādēļ, ka” mūsu šoferi pieļauj kļūdas, brauc pārgalvīgi un nelieto skaņas un gaismas signālus”.

Komentāri