"Memory Water": esam dziļākā verdzībā nekā bijām dzimtbūšanas laikos, Mixnews.lv

"Memory Water": esam dziļākā verdzībā nekā bijām dzimtbūšanas laikos

фото

Sabiedrība | 2018. gada 30. jūlijā plkst. 11:03

Kādi ir galvenie iemesli, kādēļ Latviju masveidā pamet desmitiem tūkstoši cilvēku, uzdod jautājumu kompānijas "Memory Water" dibinātājs un vadītājs Jānis Pļaviņš.

Viņaprāt, galvenais aizbraukšanas cēlonis ir paverdzinošais algu nodokļu slogs.

"Jau vēsturiski simtiem gadu mūsu cilvēki ir bijuši dzimtcilvēki. Kas ir mainījies šodien? Šodien mums ir dota brīvība, tā ir šķietama. Salīdzinoši ar dzimtbūšanas laikiem meslu slogs nav samazinājies. Skaitļi liecina, ka šodien tas ir vēl lielāks. Kā bija dzimtbūšanas laikos, toreiz mūsu senči maksāja desmito tiesu baznīcai un aptuveni desmito tiesu muižkungam.

Bija arī klaušas, bet ne visos gadījumos tas nozīmē totālu verdzību, pie dažiem muižkungiem klaušās bija jāiet tikai deviņas dienas gadā. Lai arī likmes toreiz bija dažādas vidēji kopējais nodevu slogs bija aptuveni 20 līdz 30 procenti. Mūsu šodienas muižkungi ir pamanījusies mums palielināt nodevu slogu līdz pat 80 procentiem. Tātad sanāk, ka mēs šodien esam vēl dziļākā verdzība nekā kā bija mūsu senči dzimtbūšanas laikos.

Jūs noteikti interesē kā veidojās šie 80 procenti: skatieties Jūs strādājat pie darba devēja un esat nopelnījuši, piemēram, 1000 eiro. Darba devējs gatavs šo summu Jums izmaksāt, tā ir Jūsu smaga darba nopelnītā nauda, tomēr reāli Jūs saņemat, apmēram, 550 eiro, jo viss pārējais ir jānomaksā visdažādāk nosauktās nodevās un nomaksās.

Tātad uzreiz pirmais nodevu slogs ir 45%, tomēr tas nav viss, Jūs tomēr vēl samaksājat aptuveni 15 procenti citās nodevās, piemēram, nekustamā īpašuma nodoklis, akcīzes nodoklis (degvielas cenu lielākoties veido nodevas nevis produkta izmaksas), papildus tam vēl ir ceļa nodoklis, elektroenerģijas nodoklis, gandrīz jebkura valsts iestāde pamanās iekasēt kādu naudiņu tiklīdz Jums kaut ko no viņiem savajagas.

Kopā šodien mūsu muižkungi ir pamanījušies ieviest jau 100 dažādas nodevas un nodokļus. Tātad pēc dažādo rēķinu nomaksas nodokļu slogs pieaug vēl par 15 procentiem un kopā sasniedz jau 60%.

Tomēr tas arī vēl nav viss, jo gandrīz par katru ikdienas preci vai pakalpojumu, kuru nopērkam, mēs samaksājam papildus vēl PVN 21 procentu. Tātad nodokļu slogam jāpieskaita vēl šie 20 procenti, kas kopā sastāda jau aptuveni 80 procentu lielu nodokļu slogu.

Tu reāli esi nopelnījis 1000 eiro, bet dažādās nodevās un nodokļos mūsu šodienas muižkungi pamanās no mums iekasēt aptuveni 700 līdz 800 eiro katru mēnesi, tātad reālajam darba darītajam paliek pāri tikai 200-300 eiro. Sanāk, ka mūsu mesli šodien ir 3 līdz 4 reizes lielāki nekā mūsu senčiem tie bija dzimtbūšanas laikos.

Kāds teiks, ka arī citās valstīs ir augsti nodokļi. Jā, likmes ir augstas, bet vienmēr ir jāskatās kopējais nodokļu slogs, ne atsevišķas likmes. Citās valstīs ir arī ļoti augsti neapliekamie minimumi. Somijā neapliekamais minimums ir 1341 eiro, Īrija - 1252 eiro, Zviedrijā pat 1700 eiro.

Latvijā neapliekamais minimums algām virs 1000 eiro nav vispār. PVN ASV lielākoties ir tikai 8 līdz 10 procenti, bet Latvija tie ir 21 procenti. Praktiski visās Eiropas valstīs ir samazinātā likme pārtikas produktiem - 5 vai maksimāli 10 procenti, turpretī Latvijā nav nekādas atlaides, muižkungi iekasē no mums 21 procentu.

Interesanti, ka pastāv elementāra ekonomiskā patiesība, kuru formulējis ASV ekonomists Artūrs Bets-Lafērs. Viņš ir atklājis kritisko punktu starp ieņēmumiem valsts budžetā un nodokļu likmēm.

Ir zinām punkts, ka pieaugot nodokļu slogam, budžeta ieņēmumi samazinās nevis palielinās un šis punkts ir aptuveni 50 procentu liels nodokļu slogs. Interesanti kādēļ Latvijā analītiķi vispār neņem vērā šādas ekonomiskās pamatpatiesības un par cik vispār varētu palielināties budžeta ieņēmumi, ja samazinātos nodokļus slogs.

Šis faktiskais verga statuss straujos tempos mūsu tautu iznīcina, jo katru gadu izbrauc tūkstoši. Mēs it ka esam brīvi, bet valsts grib mūs piespiest emigrēt.

Kopā mēs ik gadus zaudējam cilvēkus Valmieras pilsētas izmērā, ja likumā būtu noteikts pieļaujamā nodokļa sloga maksimums, tad muižkungiem nekas cits neatliktu kā domāt - kā samazināt pašiem savus izdevumus, kā strādāt gudrāk, stratēģiskāk, efektīvāk, taupīgāk, saimnieciskāk, tagad tam nav nekādas motivācijas, daudz vieglāk ir vienkārši vēl palielināt nodokļu slogu.

Ja mēs gribam, lai Latvija pastāvētu arī pēc 50 un 100 gadiem, tad ir pēdējais brīdis apstādināt masveida izbraukšanu un to nevar izdarīt, ja ignorējam galvenos emigrācijas cēloņus," - uzskata Pļaviņš. #mainampasauli

Komentāri