Slēgs Bērnu slimnīcas filiāli "Gaiļezerā" (2)

фото

Sabiedrība | 2018. gada 8. augustā plkst. 13:39

Bērnu slimnīcas abu novietņu apvienošanu vienā slimnīcā Torņakalnā noteica racionāli iemesli – bērnu skaits Latvijā samazinās, palielinās resursi un izmaksas, kas nepieciešamas abu slimnīcas novietņu uzturēšanai, līdzekļu abu slimnīcu uzturēšanai un īpaši rekonstrukcijai nepietiek, raksta nra.lv.

Emocionāli - skumji, jo bērnu Gaiļezera slimnīca savu darbu sāka pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, kad gadā piedzima divas reizes vairāk bērnu nekā šodien. Tas ir kā skaudrs atgādinājums nenovēršamām pārmaiņām sabiedrībā.

"Sāku darbu uzreiz pēc slimnīcas atvēršanas, bērnu bija ļoti daudz, darba - ļoti daudz, bet visu to atceros ar patīkamām izjūtām," saka psihiatrijas nodaļas virsmāsa Sandra Kurašova, kas bērnu Gaiļezerā darbu sāka kā medicīnas māsa.

Tolaik lielais bērnu skaits slimnīcā izskaidrojams arī ar faktu, ka stacionārā ievietoja arī bērnus ar tādām slimībām, ar kādām tagad bērni ārstējas mājās. Virsmāsa mūs izvadā pa slimnīcas, kas savulaik celta kā moderna, jauna tipa ārstniecības iestāde, gaiteņiem, kuros ir bērnu slimnīcai neierasts klusums.

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca nolēmusi veidot vienu, vienotu, modernu slimnīcu tikai Pārdaugavā, tā koncentrējot resursus un medicīnisko palīdzību bērniem vienuviet. Reformu process jau ir sācies.

Gaiļezerā palikušas vēl tikai trīs slimnīcas vienības - psihiatrija, rehabilitācija un neatliekamā medicīniskā palīdzība. Pilnībā visas nodaļas uz Vienības gatvi pārcelsies tuvāko pāris gadu laikā.

Bērnu Gaiļezera slimnīcas celtniecību sāka 1972. gadā, jo Rīgā trūka slimnīcu tieši mazajiem pacientiem. Uzceļot jaunu slimnīcu otrpus Daugavas, veselības aprūpes funkcionāri plānoja arī mazināt zīdaiņu mirstību. Slimnīca darbu sāka 1981.gadā.

Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu (Vienības gatvē) un bērnu slimnīcu Gaiļezers vienotā juridiskā personā apvienoja jau 2004.gadā, taču slimnīca turpināja pastāvēt un darboties abās novietnēs, turklāt sāka plašus remontdarbus par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem - 2008. gadā Neatkarīgā ziņoja, ka turpinās remontdarbi psihiatrijas nodaļā, jaunajā ģenētikas nodaļā un pēc gada tiks sākti remonti neatliekamās palīdzības nodaļā.

Tomēr šis laiks medicīnā (jāņem vērā arī ekonomiskās krīzes gadi) iezīmējās ar krasām politiskām izmaiņām, kas ietekmēja lēmumu pieņemšanu par tās vai citas slimnīcas nākotni.

Ar to arī izskaidrojams fakts, ka pietiekami lieli naudas līdzekļi izlietoti bērnu slimnīcas Gaiļezers dažādiem remontdarbiem, lai gan slimnīcas nākotne vienmēr bijusi miglā tīta - vai pastāvēs abas novietnes, vai tomēr viena no tām būs jāslēdz.

Apvienojot abu novietņu administratīvos aparātus, bērnu slimnīcā Gaiļezers darbu turpināja Psihiatrijas klīnika, rehabilitācija, uzņemšana - tikai noteikta profila pacientiem.

Bērnu Gaiļezerā valda klusums. Pa slimnīcas gaiteni mums pretim nāk mamma ar mazuli, kas mācās staigāt - slimnīcā vēl strādā rehabilitācijas nodaļa, tāpat arī Psihiatrijas klīnika, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības centrs un observācijas nodaļa.

Bijusī neonatoloģijas nodaļa ir pavisam tukša, tā jau atradusi jaunu mājvietu. Par kādreizējām palātām zīdaiņiem liecina tikai vietām palikušās redeļu gultiņas un dažas rotaļlietas. Telpas ir neapskaužamā stāvoklī - nodilis, saplīsis grīdas segums, nobiris apmetums. Līdzīgā stāvoklī ir ambulatorā psihiatrijas nodaļa, taču tā drīzumā pārcelsies uz citām telpām turpat bērnu Gaiļezerā.

"Trubas plīst, ūdens tek, salabo trubas, salabo grīdu, taču tās atkal plīst, var teikt, ka viss lēnām brūk kopā. Kosmētiskais remonts ir veikts, taču slimnīcas ēkai būtu jāveic kapitāla pārbūve, kāda te nav bijusi kopš slimnīcas uzcelšanas," saka aprūpes koordinatore Marina Zvilna.

Viņa izsaka prieku par pārcelšanos uz jaunām telpām, to ir pelnījuši visi - gan mediķi, gan pacienti un viņu vecāki. Ar prātu visi saprot, ka tik lielu investīciju, kādas būtu nepieciešamas, lai slimnīcu atjaunotu, nav un nebūs (aplēsts, ka būtu nepieciešami 22 miljoni eiro).

Jāatgādina, ka gadā, kad slimnīcu atklāja, Latvijā piedzima vairāk nekā 40 000 bērnu, pērn - 20 800.

Slimnīcā darbu vēl trīs četrus gadus turpinās arī uzņemšanas nodaļa, tiesa, tā uzņem tikai noteikta profila akūtus pacientus - ar psihiskām slimībām, kā arī bērnus, kurus atved vecāki.

Kopumā lielākā daļa akūto pacientu jau vairākus gadus ar "ātrajiem" vienmēr tiek vesti uz Vienības gatvi. Viens no Rīgas iedzīvotāju satraukuma iemesliem ir tieši neatliekamās palīdzības pieejamība otrpus Daugavas - Juglā un citos mikrorajonos.

Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols norāda, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības punkts bērnu Gaiļezerā saglabāsies visu šo pārejas posmu, savukārt pēc tam ir plānots rast risinājumu, kā nodrošināt bērniem akūto palīdzību.

"Nevēlos pašlaik spekulēt, kā tieši tas būs, bet būs," apsola V. Ābols. Iespējams, tas varētu būt palīdzības punkts bērniem kādā no pieaugušo slimnīcām - Gaiļezerā vai Biķerniekos.

Kāds būs "mazā Gaiļezera" kompleksa liktenis, kad to Bērnu slimnīca pametīs - nav zināms. Zeme pieder privātīpašniekam, bet ēka - Veselības ministrijai. Tai arī būs jāizlemj, kā rīkoties tālāk.

Foto: facebook.com, #teirdarbs

Komentāri 2
Скарлет Пимпернелpirms 1 mēneša
Да натовцам! Каждый раз когда они выбивают зуб латышу им нужен мед осмотр и прививки от бешенства
jupspirms 1 mēneša
nato vajadzibam atdos 100 punkti