Latvijā 25% valsts galveno autoceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, Mixnews.lv

Latvijā 25% valsts galveno autoceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī

фото

Sabiedrība | 2018. gada 30. novembrī plkst. 15:09

Latvijā sliktā un ļoti sliktā stāvoklī ir aptuveni 25% no valsts galvenajiem autoceļiem un vairāk nekā 40% valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu, vēstulē Saeimas deputātiem norāda biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

LCB piektdien, 30.novembrī iesniedza Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un Saeimas deputātiem portfeli ar dokumentiem par valsts autoceļu stāvokli, aicinot pievērst īpašu uzmanību jaunā valsts budžeta projekta sadaļai par finansējumu valsts autoceļiem.

Vēstulē LCB atgādina, ka biedrība ilgstoši un regulāri cenšas izskaidrot Finanšu ministrijai (FM) un valdībai iemeslus, kāpēc Latvijā ir slikti autoceļi.

"Ir organizētas daudzas un dažādas sanāksmes, reizēm mums jau ir licies, ka LCB argumenti ir sadzirdēti, bet tiklīdz varas koridoros ir bijis jālemj par pienācīgu finansējumu ceļiem, šī prioritāte tiek aizmirsta, un to atceras vienīgi tad, kad pienāk laiks priekšvēlēšanu solījumiem, kuri pēc tam atkal tiek aizmirsti," norāda Bērziņš.

Viņš uzsver, ka "situācija diemžēl ir skumja - nozare jau kopš 2003.gada, kad tika likvidēts Valsts autoceļu fonds, strādā nenoteiktības un neziņas par rītdienu apstākļos. Fonda likvidāciju par kļūdainu ir atzinis pat toreizējais premjers Einārs Repše, taču nekas nemainās.

Runām darbi neseko, tiek pieņemti lēmumi, kurus neīsteno, tiek manipulēts ar skaitļiem, tā cenšoties pierādīt, ka situācija uz ceļiem nav nemaz tik slikta, kā to raksturo nozares profesionāļi un kā uzskata Latvijas iedzīvotāji. Cilvēkiem tiek stāstīts, ka finansējums nepārtraukti palielinās un situācija vai nu jau tagad uzlabojas, vai arī uzlabosies tuvākā nākotnē."

Biedrības priekšsēdētājs uzsver, ka "šī liga ir skārusi ne tikai valsts galvenos, dažādu Saeimas sasaukumu un valdību pieņemtos stratēģiskās plānošanas dokumentus, piemēram, Nacionālo attīstības plānu un Transporta attīstības pamatnostādnes, bet pat solījumus Eiropas Savienībai (ES), kuri bez sirdsapziņas pārmetumiem, vismaz ceļu sadaļā, konsekventi netiek pildīti".

Lai iegūtu ES fondu finansējumu ceļiem 2014.-2020.gada plānošanas periodā, Ministru kabinets (MK) 2013.gada 21.maijā apstiprināja Valsts autoceļu sakārtošanas programmu (VASP).

Lai izvairītos no pārmetumiem, ka Latvija prasa ES naudu ceļiem, bet pati no valsts budžeta tos nefinansē, MK iesniedza VASP Eiropas Komisijai (EK), ar to uzņemoties saistības, kuras netiek īstenotas, pauž LBC vadītājs.

Bērziņš vēstulē norāda, ka 2013.gadā apstiprinātajā VASP no 2014. līdz 2020.gadam autoceļu sakārtošanā bija plānots ieguldīt kopā 1,517 miljardus eiro, tomēr pamatbudžeta faktiskais finansējums šiem gadiem kopā ir 662,3 miljoni eiro.

Atbilstoši VASP 2014.gadā autoceļu sakārtošanai bija paredzēts atvēlēt 114,5 miljonus eiro, 2015.gadā - 184,5 miljonus eiro, 2016.gadā - 230,8 miljonus eiro, 2017.gadā - 247,2 miljonus eiro, 2018.gadā - 254,4 miljonus eiro, 2019.gadā - 232 miljonus eiro un 2020.gadā 253,7 miljonus eiro.

Valsts pamatbudžeta faktiskais finansējums autoceļu sakārtošanai 2014.gadā bija 54,3 miljoni eiro, 2015.gadā - 82,4 miljoni eiro, 2016.gadā - 85,8 miljoni eiro, 2017.gadā 99,2 miljoni eiro un 2018.gadā - 108,9 miljoni eiro. 2019.gadam autoceļu sakārtošanai faktiski ieplānoti 111,4 miljoni eiro un 2020.gadā 120,2 miljoni eiro.

Bērziņš vēstulē pauž pārsteigumu, ka VASP 2014.-2020.gadā neizskaidrojamu iemeslu dēļ minimizēja valsts pārziņā esošo 12 964 kilometru vietējo ceļu atjaunošanu un atjaunoja tikai 158 kilometrus.

Vēstulē iekļautajā grafikā redzams, ka valsts vietējo autoceļu stāvoklis kopš 2014.gada ir palicis praktiski nemainīgs - pašreiz sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī ir vairāk nekā 40% valsts vietējo autoceļu.

Tāpat nedaudz vairāk kā 40% valsts vietējo autoceļu ir apmierinošā stāvoklī. Mazāk nekā 20% valsts vietējo autoceļu ir ļoti labā un labā stāvoklī.

"Reģionālo ceļu, galveno artēriju, kas savieno pašvaldības un nodrošina tām pieeju valsts galvenajiem ceļiem, stāvoklis, realizējot VASP, ir mainījies, taču nepietiekami," uzskata biedrības priekšsēdētājs.

Pēc grafika redzams, ka 2014.gadā sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī bija aptuveni 55% reģionālo autoceļu, un tagad tādi ir aptuveni 45%. Aptuveni 25% reģionālo autoceļu ir apmierinošā stāvoklī, bet nedaudz vairāk kā 30% ir ļoti labā un labā stāvoklī.

LCB norāda, ka vienīgie ceļi, kas ir sagaidījuši jūtamus uzlabojumus, ir valsts galvenie ceļi, jo tajos 2014.-2019. gadā ir ieguldīts 715,86 miljons eiro Eiropas fondu naudas. Ja 2014.gadā labā vai ļoti labā stāvoklī bija aptuveni 35% valsts galveno autoceļu, tad 2018.gadā tādi ir 65%. Sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī ir aptuveni 25% valsts galveno autoceļu, bet 10% ir apmierinošā stāvoklī.

"Šie uzlabojumi valsts galvenajos ceļos ir panākti, pateicoties apsteidzošai ES fondu naudas investēšanai, bet tam ir arī negatīvas sekas. 2014.-2020. gadu ES plānošanas perioda fondu nauda faktiski beidzas 2019.gadā. 2020.gadā un vismaz 2021.gadā ceļinieki ar papildu ES līdzekļiem nevar rēķināties," pauž Bērziņš.

LCB priekšsēdētājs norāda, ka nebūs pieejami ES līdzekļi, tāpēc rodas iztrūkums valsts veikto ikgadējo pasūtījumu portfelī vidēji par 100 - 140 miljoniem eiro gadā.

"Par to ir informēta FM un valdība, taču konstruktīva reakcija ir izpalikusi, saskaņošanai uz EK ir apstiprināts un nosūtīts Valsts budžeta projekts, kurā ES naudas neesamību ceļiem un tiltiem 2020., 2021. un 2022. gadā nav plānots aizvietot ar citiem resursiem," pauž Bērziņš.

LCB vēstulē lūdz deputātus izprast draudošo situāciju ceļu un tiltu būves nozarē un, izskatot 2019.gada valsts budžeta projektu, paredzēt 2020. un 2021.gadu valsts budžetu kontrolskaitļos aizvietojumu ES fondu naudas iztrūkumam ar kapitālieguldījumiem valsts ceļu un tiltu sakārtošanā.

Komentāri