“Zaļā lampa”: palīdzēt izkļūt no četrām sienām, Mixnews.lv

“Zaļā lampa”: palīdzēt izkļūt no četrām sienām

фото

“Draugi, man ir ļoti neērti lūgt palīdzību, taču man nav citas izejas, jo esmu faktiski ieslēgta četrās sienās! Ļoti gribētos cerēt, ka, pateicoties jūsu palīdzībai, man beidzot būs iespēja patstāvīgi izkļūt no dzīvokļa un doties pastaigā.”

Sabiedrība | 2019. gada 12. martā plkst. 07:05

Publicēt šīs rindas savā sociālo tīklu profilā Jeļenai nebija viegli. Viņa ļoti kautrējās vērsties pēc palīdzības pie nepazīstamiem cilvēkiem, ilgi nevarēja saņemties un stipri pārdzīvoja.

“Citu cilvēku labā es varu palūgt visu, ko vajag, bet, lūdzot sev, ir sajūta, ka jāpārkāpj kam pāri,” bilst Jeļena. Taču citas izejas nav. Jeļena Drozdova patiešām ir ieslēgta četrās sienās. Un patstāvīgi, bez citu cilvēku palīdzības, viņa savā ratiņkrēslā izkļūt no mājas nevar. Jeļena dzīvo viena, viņa ir 1. grupas invalīde. Jau vairāk nekā 20 gadus Jeļena sirgst ar multiplo jeb izkaisīto sklerozi.

Jeļenai Drozdovai nepieciešama palīdzība (pacēlājs ratiņkrēslām). Līdzekļus var ziedot, zvanot pa ziedojumu tālruni 90006384. Maksa par zvanu 1,42 eiro. Līdzekļus var pārskaitīt ŠEIT


фото

Šī slimība ir viltīga, pamazām atņemot iespēju kustēties un pārvietoties. Pirmie satraucošie simptomi parādījās jau jaunībā, bet 1999. gadā Jeļenas diagnoze apstiprinājās. Jau deviņus gadus Jeļena ir ratiņkrēslā. Šobrīd šai simpātiskajai 48 gadus vecajai sievietei pilnībā nedarbojas kreisā roka un kāja.

Ko tas nozīmē? To, ka Jeļena ne tikai nespēj izkļūt no sava dzīvokļa, viņai ir ļoti grūti pašai apģērbties, pagatavot sev ēdienu, pat apgriezties uz sāniem naktī un uzklāt sev segu. Vannas istabas apmeklējums, lai ieietu dušā, katru reizi ir īsts izaicinājums.

Ja nepieciešams iznest atkritumus, Jeļena gaida pie dzīvokļa durvīm un, izdzirdot kāpņu telpā kaimiņu soļus, atver durvis un sarkdama lūdz iznest maisiņu. Iegādāties zāles un produktus viņai palīdz paziņas un kaimiņi. Taču neraugoties uz grūtībām, Jeļena cenšas smaidīt. Un turpina ticēt labajam.

Sociālo aprūpi Jeļena kā invalīde nesaņem. Lai noformētu dokumentus un izmantotu asistenta pakalpojumus, nepieciešams savākt neskaitāmas izziņas. Bet tas nozīmē, ka ir jātiek ārā no mājas. Reiz, lai apmeklētu ārstu, Jeļena ar draudzenes palīdzību bija spiesta meklēt internetā vīriešus, kas palīdzētu iznest un ienest atpakaļ viņas ratiņkrēslu. Pēdējo reizi Jeļena ārā bija 14. janvārī.

Seši mēneši četrās sienās

Uz vienistabas dzīvokli Jūrmalā Jeļena pārcēlās pagājušā gada oktobrī. Pirms tam Jeļena dzīvoja Jelgavā, taču viņas dzīvoklis atradās piektajā stāvā. Lifts mājā bija pavisam šaurs un ratiņkrēslam nepiemērots. Jeļena pat nevarēja izbraukt uz sava balkona. Tāpēc tika pieņemts lēmums meklēt citu mājokli.

“Es ļoti mīlu Jūrmalu un pastaigas gar jūras krastu. Vienmēr biju sapņojusi dzīvot tieši šeit. Pirms pieciem gadiem es vasarā īrēju istabu no paziņām un jebkurā laikā varēju doties pastaigā,” atceras Jeļena.

“Tad arī mēs ar meitu izlēmām nopirkt man dzīvokli Jūrmalā. Atradām piemērotu, mazu un kompaktu. Meita šobrīd dzīvo un strādā Anglijā. Viņai nācās ņemt kredītu, lai segtu visus izdevumus.”

Taču pagaidām Jūrmalas skatus Jeļena ir spiesta baudīt no sava balkona, kas iziet uz pagalmu starp divām mājām. Jau sešus mēnešus viņa netiek ārā no sava dzīvokļa pirmajā stāvā, zinot, ka pavisam blakus ir upe, pastaigām piemērotas zaļas alejas un skaists parks.

Dzīvokļa izvēlē galvenais kritērijs bija, lai tas būtu ideāli piemērots cilvēkam ratiņkrēslā – pirmais stāvs, neliela istaba, platas durvju ailas un priekštelpa. Pirms pārcelšanās bija vajadzīgas vien pavisam nelielas izmaiņas.

Pavisam negaidīti par nepārvaramu šķērsli kļuva pakāpieni – trīs pie ieejas un vēl seši pirmā stāva kāpņu telpā. Lai tos pārvarētu, ir nepieciešama uzbrauktuve vai pacēlājs.

Jeļena cerēja uz Jūrmalas pašvaldības palīdzību, taču…

“No Jūrmalas domes sociālā dienesta darbiniekiem es uzzināju, ka man, izrādās, visu vajadzējis noskaidrot vēl pirms dzīvokļa iegādes, bezmaz vai bija jāsaņem atļauja pārbraukšanai. Faktiski bagātākā Latvijas pašvaldība atgriež pavisam nelielu daļu summas pēc tam, kad darbs jau ir pabeigts un apmaksāts. Pacēlājs kopā ar uzstādīšanu izmaksā aptuveni 7000 eiro. Uz manu jautājumu, kur lai 1. grupas invalīds ņem tādu naudu, man ieteica noformēt kredītu…”

Kā zināms, ar invaliditātes pensiju tālu nekur netiksi un kredītus neatmaksāsi. Palīdzīgu roku sniedza apkārtējie cilvēki. Mājas pārvaldniece Natālija Ābola palīdzēja piemeklēt atbilstošu pacēlāju un aprēķināt izmaksas.

Vislētākais risinājums ir uzstādīt ratiņkrēsla pacēlāju tieši pie dzīvokļa balkona. Tas ļautu Jeļenai, nevienu netraucējot, jebkurā laikā izkļūt no dzīvokļa. Šādi varianti Latvijā ir diezgan populāri. Taču, lai to īstenotu, nepieciešams nomainīt balkona durvis, izveidot celiņu zālienā no pacēlāja līdz trotuāram, nobetonēt laukumu zem pacēlāja un uzstādīt vārtiņus.

Sešus mēnešus pārvaldniece un Jeļenas paziņas risināja šo jautājumu. Šobrīd jau ir atrasts uzņēmums, kas uzstāda pacēlājus, un sameklēti cilvēki, kuri būtu ir gatavi veikt visus nepieciešamos darbus. Ir savākti un saskaņoti visi dokumenti. Atlicis tikai atrast naudu, lai šo projektu realizētu.

Pacēlājs, tā uzstādīšana un papilddarbi (vārtiņi liftam, celiņš, laukums) maksā 6825 eiro. Tādas naudas Jeļenai nav. Meita dzīvo un strādā Anglijā, taču palīdzēt nevar, jo maksā kredītu par dzīvokli. Pateicoties mājas pārvaldnieces enerģijai, ir atrasti meistari, kuru atsaucība un izpratne ir palīdzējusi samazināt nepieciešamo summu līdz 5180 EUR. Jeļena ļoti cer uz nevienaldzīgu cilvēku palīdzību…

Jeļenai Drozdovai nepieciešama palīdzība (pacēlājs ratiņkrēslām). Līdzekļus var ziedot, zvanot pa ziedojumu tālruni 90006384. Maksa par zvanu 1,42 eiro. Līdzekļus var pārskaitīt ŠEIT

Mazie prieciņi

Vientuļa cilvēka ar kustību traucējumiem dzīve nepavisam nav salda. Lai neiegrimtu depresijā, Jeļena cenšas atrast sev nodarbi – klausās mūziku, daudz lasa. Jau esot ratiņkrēsalā, viņa pabeidza divgadīgo skolu invalīdiem, strādāja par grāmatveža palīgu. Nu viņa to darīt vairs nevar – kreisā roka ir pilnīgi nekustīga.

“Ir ļoti grūti censties redzēt pozitīvo, ja pats esi bezpalīdzīgs. Īpaši smagi ir pa dienu, kad redzi, ka ārā notiek aktīva rosība, kurā tu diemžēl nevari piedalīties,” nopūšas Jeļena. “Glābj tikai humora izjūta. Agrāk es vienmēr biju aktīva, dzīvespriecīga, mācījos angļu valodu, patika būt interesantā sabiedrībā, daudz ceļoju.”

фото

Jeļena ar meitu.

Katru dienu Jeļenai no Anglijas zvana mīļotā meita Anželika. Pārvest mammu pie sevis viņa nevar un ļoti pārdzīvo par to. Māte un meita ļoti skumst un ilgojas viena pēc otras. Dažreiz ciemos pie Jeļenas atbrauc Anželikas skolasbiedri. Arī viņi vienmēr cenšas palīdzēt savu iespēju robežās.

Jautāta par lielākiem sapņiem, Jeļena saka, ka viņai kādreiz gribētos saņemt jaunu, mūsdienīgu elektrisko ratiņkrēslu, kā arī iziet rehabilitācijas kursu specializētā klīnikā Izraēlā vai Vācijā, kur mediķi ar inovatīvām metodēm ārstē izkaisīto sklerozi. Taču tam ir vajadzīga ļoti liela nauda.

Tāpēc pagaidām galvenais uzdevums ir uzstādīt dzīvoklī pacēlāju, lai varētu patstāvīgi izkļūt no mājokļa. Tas ir reāli, un mēs varam nedaudz palīdzēt!

Labdarības fonds BeOpen

Reģ.Nr. 50008218201

Konta nr. LV59 CBBR 1123 2155 0001 0

Mērķis: Zaļā lampa –palīdzība Jeļenai Drozdovai.

No ziedojumiem netiek ieturēta nekāda komisijas maksa

Labdarības autorprogramma ”Zaļā lampa” skan radio Baltkom 93.9 FM ēterā katru otrdienu plkst. 16.00. Raidījumu vada žurnālistes Olga Avdeviča un Rita Troškina.

Komentāri