“Zaļā lampa”: Aleksam vajadzīga palīdzība, lai atsāktu staigāt, Mixnews.lv

“Zaļā lampa”: Aleksam vajadzīga palīdzība, lai atsāktu staigāt

фото

Sabiedrība | 2019. gada 30. aprīlī plkst. 07:08

Ziedojumu tālrunis 90006384 Aleksa atbalstam darbosies līdz 7. maijam. Maksa par zvanu – 1,42 eiro. Labdarības fonds BeOpen ir atvēris speciālu kontu, lai palīdzētu apmaksāt operāciju. Pārskaitīt naudu varat šeit

15-gadīgo Aleksu Bebrišu jau 14. maijā gaida Sanktpēterburgas klīnikā, lai veiktu sarežģītu endoprotezēšanas operāciju. Latvijā šādas operācijas veic tikai no 18 gadu vecuma. Taču Alekss nevar gaidīt, viņš dzīvo pastāvīgās sāpēs un nespēj kustēties. Operācijas kopējās izmaksas ir 7600 eiro. Zēnam ir nepieciešama palīdzība, lai atkal varētu sākt staigāt.

Paveikt neiespējamo

Aleksam ir ļoti skaistas acis un nopietns, skumjš skatiens. Viņš ir ļoti jauks, mierīgs un pacietīgs. Alekss dzīvo ciematā ārpus Rīgas. Ģimene pārcēlās uz šejieni pirms pāris gadiem, pārdodot Rīgas dzīvokli 10. stāvā, lai būtu tuvāk dabai. Un galvenais – lai Alekss varētu iziet ārā. Dzīvojot 10. stāvā, ar viņa diagnozi tas bija praktiski neiespējami. Diemžēl tagad viņš pat nevar piecelties. Nepieciešama steidzama operācija.

Pirms 15 gadiem dzemdību namā Aleksa diagnoze – artrogripoze – izskanēja viņa māmiņai Tatjanai kā spriedums. “Zēns nekad nespēs staigāt, stāvēt vai sēdēt. Muskuļi, locītavas, saites, pēdas... Viss bija bojāts, izmežģīts. Kāju pirkstiņi bija burtiski izvērsti uz otru pusi."

Iemeslu, kāpēc tā ir noticis, nezina neviens. Ģenētiskā analīze, kuru veica abi vecāki, uzrādīja normu. Artrogripoze ir reta slimība.

“Tobrīd es biju šokā. Raudāju, nezināju, ko iesākt”, stāsta Tatjana. “Tad mūs izrakstīja mājās. Un es nolēmu darīt visu iespējamo un neiespējamo, lai palīdzētu savam dēlam. Ārstu vārdi mani pamatīgi motivēja. Un es sev cieši apsolīju – tā nebūs, tā nedrīkst būt! Mans dēls staigās!

Tatjanas dzīve izmainījās vienā mirklī, no tā brīža viss tika pakārtots dēla veselībai. Pa šiem gadiem viņa ar Aleksu ir izgājusi cauri tik daudziem pārbaudījumiem, ka vienā rakstā par tiem pastāstīt nav iespējams. Pirmo operāciju zēnam veica 3 mēnešu vecumā – izlaboja iedzimto gūžas locītas izmežģījumu. Pēc tam operēja mugurkaulu, lai iztaisnotu muguru (operācija ilga 7 stundas). Deformēto gūžas locītavu nomainīja uz endoprotēzi. Operēja Latvijā, Sanktpēterburgā un divreiz Minhenes klīnikā.

Viena no operācijām Vācijā izrādījās neveiksmīga, un Alekss atgriezās mājās sliktākā stāvoklī, nekā bija pirms tam. Taču Latvijā endoprotezēšanas operācijas veic tikai no 18 gadu vecuma. Tāpēc vecākiem nav izvēles. Palīdzēt zēnam ir apņēmušies Sanktpēterburgas klīnikas ķirurgi.

15 gadu laikā Alekss ir pārcietis 18 operācijas un ķirurģiskās iejaukšanās ar narkozi. Katra narkoze zēnam ir ļoti smags pārbaudījums. Visas rehabilitācijas, specializētās sanatorijas un klīnikas nevar pat uzskaitīt. Taču Alekss turpina varonīgi cīnīties ar slimību. Un rezultāti pamazām jau liek sevi manīt.

Ziedojumu tālrunis 90006384 Aleksa atbalstam darbosies līdz 7. maijam. Maksa par zvanu – 1,42 eiro.

фото

Pirmie soļi

Savus pirmos soļus Alekss spēra 2 gadu vecumā. Sākumā nedroši un bailīgi, pieturoties pie rotaļu mašīnas. Pēc tam solīši kļuva drošāki, zēns atlaida rociņas un aizgāja pats. “Mēs visi raudājām aiz laimes... Atceros mūsu ārsta pārsteigumu, kad atvērām kabineta durvis un Alekss pats ietipināja iekšā,” skumji smaida Tatjana. Viņa bija vienīgā, kas nepārstāja ticēt, ka tas ir iespējams.

Ziedojumu tālrunis 90006384 Aleksa atbalstam darbosies līdz 7. maijam. Maksa par zvanu – 1,42 eiro.

Labdarības fonds BeOpen ir atvēris speciālu kontu, lai palīdzētu Aleksam apmaksāt operāciju. Pārskaitīt naudu varat šeit

Divarpus gadu vecumā Alekss iemācījās skraidīt, tiesa gan, pieklibojot. Taču, zēnam augot, locītavas atkal sagriezās. 11-12 gadu vecumā Aleksam kļuva sliktāk un nācās sākt visu no sākuma.

Tad Tatjana atrada Turnera klīniku Sanktpēterburgā, kurā pirms pāris gadiem ir atvērta artrogripozes nodaļa. Zēnam parādījās reāla iespēja nostāties uz kājām un atsākt staigāt. Pēdējos gados Alekss pamazām pārvietojās, pieturoties un balstoties uz speciālas palīgierīces. Viņš ir ļoti mērķtiecīgs, visu cenšas izdarīt pats, par spīti sāpēm un nogurumam. Dinamika pamazām sāka uzlaboties.

Pagājušā gada aprīlī Aleksam veica kārtējo endoprotezēšanu. Operācija bija veiksmīga, ārsti Aleksu pabrīdināja, ka gadu ir jābūt ļoti uzmanīgam, lai endoprotēze nostātos savā vietā. Ārstu noteiktais laiks tuvojās beigām. Decembrī Aleksam Latvijā tika veikta vēl viena operācija – šoreiz uz pēdām. Arī šī operācija pagāja veiksmīgi, un Aleksa māmiņa pirmo reizi varēja atviegloti uzelpot.

“Alekss bija ļoti uzmanīgs – ģipsis uz pēdām, kruķi, nekādu strauju kustību. Taču pēdējā brīdī kaut kas notika, endoprotēze sagriezās un burtiski izkrita no savas vietas. Rezultātā Alekss vairs nevar pastaigāt. Sanktpēterburgas ārsti gaida viņu 14. maijā, lai noliktu endoprotēzi vietā vai nomainītu to uz jaunu. Precīzāk varēs pateikt tikai pēc padziļinātas izmeklēšanas. Tatjana jau ir gatava doties uz Sanktpēterburgu kopā ar dēlu. Viņa ved Aleksu ar mašīnu, bet nakšņo palātā uz matrača pie dēla gultas.

Atlicis tikai atrast naudu. Operācijas kopējās izmaksas ir 7600 eiro. Pēc tās Aleksam būs nepieciešama ilgstoša rehabilitācija. Šādas naudas ģimenei nav.

фото

Vīrišķīgs raksturs

Tatjanai ir vēl viens dēls, piecgadīgais Dāvids. Ar Aleksu viņam ir ļoti draudzīgas attiecības. Vecvecāku ģimenē nav, tāpēc brīžos, kad Tatjana ar Aleksu dodas uz operācijām, pieskatīt mazo Dāvidu palīdz draugi. Tētis ļoti daudz strādā, lai nodrošinātu ģimenei nepieciešamos lielos izdevumus.

Alekss gandrīz visu laiku guļ. Ar kruķiem viņš var paspert burtiski pāris soļus. “Viņš man ir ļoti spēcīgs,” saka Tatjana. “Īsts vīrietis. Vienmēr mēģina palīdzēt man pacelt smagāku somu. Cenšas nomazgāt traukus, lai gan viņam ir ļoti grūti nostāvēt. Viņš ir ļoti labs dēls.” Tatjana vienmēr ir teikusi viņam, ka nedrīkst nolaist rokas. Ir jātic un jādara viss iespējamais. “Tagad Aleksam vajadzētu sākt izmantot ratiņkrēslu, taču viņš kategoriski negrib to darīt. Viņš taču varēja staigāt, ar atbalstu, bet pats. Raksturs neļauj viņam kāpties atpakaļ,” stāsta māmiņa.

Tatjana smaida, bet acīs viņai ir asaras. Runāt par visiem pārbaudījumiem ir ļoti smagi. Priekšā ir vēl viens etaps – Tatjana tic, ka tas būs pēdējais, un viņiem viss izdosies: “Es vairs nejautāju – kāpēc? Es vienkārši eju un daru visu, ko varu. Gaidu brīdi, kad varēsim vienkārši atpūsties, nedomājot par operācijām, klīnikām un naudas trūkumu.” Viņa ir ļoti nogurusi. Māmiņa sapņo, lai dēls izveseļotos un viņi varētu vairāk laika pavadīt visi kopā. Ģimene ir galvenais viņas dzīvē.

фото

Vienkārši dzīvot un priecāties

Alekss ir māmiņas lepnums. Viņš mācās 66. specializētas vidusskolas 9. klasē. Zēnam ir gaiša galva, īpaši labi viņam padodas eksaktās zinātnes. Matemātikā viņam ir tikai 8 un 9. Alekss plāno iestāties Tehniskajā universitātē un kļūt par inženieri. Zēnu absolūti neinteresē virtuālās spēles, sakot, ka esot jau izspēlējies. Viņš uzskata, ka dzīvē ir daudz interesantākas lietas. Alekss cītīgi mācās angļu valodu, daudz lasa tehnisko literatūru.

Aleksam istabā pie gultas stāv nesen uzdāvinātā ģitāra. Viņš mācās spēlēt pats, skatoties pamācības internetā. “Varbūt tev sameklēt ģitārspēles skolotāju?” mēs vaicājam. “Nē, paldies, es tikšu galā pats.” Alekša mīļākais mūziķis ir Kurts Kobeins. Aleksam ir daudz draugu, tikai viņu reti var redzēt smaidam. Viņš daudz domā par dzīvi, par savu nākotni. Katrs viņa smaids māmiņai ir kā saules stariņš.

Nenolaist rokas Alekss mācās no savas mammas. Grūtos brīžos Tatjana atkārto sev Skārletas O’Hāras vārdus: “Es padomāšu par to rīt.” Viņa atmet sliktās domas un drosmīgi iet uz priekšu, sapņojot par to, ka viņas ģimenes līkumotais ceļš reiz iztaisnosies. Un tad viņi varēs vienkārši būt kopā un priecāties par dzīvi.

Kam nepieciešama palīdzība

Jau pavisam drīz, 14. maijā, Aleksu gaida Sanktpēterburgas klīnikā, lai veiktu sarežģītu endoprotezēšanas operāciju. Latvijā šādas operācijas ir iespējamas tikai no 18 gadu vecuma. Taču Alekss nevar gaidīt, viņš dzīvo pastāvīgās sāpēs un nespēj kustēties. Profesors, kuram ir labi zināma zēna situācija un kurš veiks šo, cerams, beidzamo, operāciju, lai atgrieztu endoprotēzi tai paredzētajā vietā, cer uz labu rezultātu. Operācijas cena ir 7600 eiro.

Tādas naudas ģimenei nav. Un šim jaukajam zēnam ir ļoti nepieciešama mūsu palīdzība, lai viņš atkal sāktu staigāt.

Ziedojumu tālrunis 90006384 Aleksa atbalstam darbosies līdz 7. maijam. Maksa par zvanu – 1,42 eiro.

Labdarības fonds BeOpen ir atvēris speciālu kontu, lai palīdzētu Aleksam apmaksāt operāciju. Pārskaitīt naudu varat šeit

Bankas rekvizīti pārskaitījumiem ir pieejami šeit

Laukā “Maksājuma mērķis” obligāti norādiet: "Palīdzība Aleksam Bebrišam"

Jebkuru summu var ziedot arī ar karti, klikšķinot ŠEIT

фото

Klausieties labdarības autorprogramma ”Zaļā lampa” radio Baltkom 93.9 FM ēterā katru otrdienu plkst. 16.00. Raidījumu vada žurnālistes Olga Avdeviča un Rita Troškina.

Komentāri