IZM pati šogad organizēs studiju virzienu akreditēšanu (papildināts), Mixnews.lv

IZM pati šogad organizēs studiju virzienu akreditēšanu (papildināts)

фото

Sabiedrība | 2013. gada 25. aprīlī plkst. 18:46

Pievienota 7.-14.rindkopa

Izglītības un zinātnes ministrija pati šogad veiks studiju virzienu un augstskolu un koledžu akreditācijas organizēšanu, - to paredz ceturdien valdības ārkārtas sēdē apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditāciju, ziņo LETA.

Grozījumu mērķis bija nodrošināt iespēju, ka studiju virzienu un augstskolu un koledžu akreditācijas organizēšanu var veikt IZM, obligāti neslēdzot līgumu ar kādu institūciju, kura piedalījusies konkursā. Noteikumi paredz, ka augstskolu un koledžu studiju virzienu akreditācijas norisi organizē IZM vai tās pilnvarota institūcija.

Tādējādi ministrija uzņemtos funkcijas, kuras bija paredzēts deleģēt Vācijas augstākās izglītības akreditācijas aģentūrai "ASIIN". Atklāto konkursu par pilnvaroto institūciju, kas organizētu augstskolu, koledžu un studiju virzienu novērtēšanu, ministrija varētu noslēgt bez rezultāta, līdz ar to deleģēšanas līgums ar Vācijas augstākās izglītības akreditācijas aģentūru "ASIIN" netiktu noslēgts. Deleģēšanas līguma skatīšana no valdības darba kārtības tika atsaukta, jo tas zaudējis aktualitāti.

Kā akcentē ministrija, tādējādi tiek nodrošināta ātrāka studiju virzienu akreditācijas procedūra. Noteikumi nodrošinās arī atsevišķu studiju virzienu un augstskolu un koledžu akreditācijas procedūru norisi saprātīgā termiņā.

IZM līdz šā gada 1.augustam būs jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informatīvais ziņojumu par to, kā no 2014.gada 1.janvāra, pamatojoties uz augstskolas vai koledžas iesniegumu, tiks organizēta un veikta augstskolu un koledžu, kā arī studiju virzienu akreditācija, izmantojot Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (EQAR) reģistrētas Eiropas kvalitātes nodrošināšanas aģentūras.

Savukārt Ministru kabinetā informācija par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas aģentūru reģistra darbību, ietverot tajā veicamos pasākumus, lai nodrošinātu vismaz vienas Latvijas institūcijas iekļaušanu šajā reģistrā, ministrijai būs jāiesniedz līdz šā gada 30.maijam.

IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa pēc sēdes žurnālistiem sacīja, ka pieņemtie lēmumi valdībā ļaus akreditācijas komisijai nekavējoties uzsākt darbu. Liepiņa pagaidām vēl nevarēja pateikt, kas no ministrijas puses būs reālie darba veicēji. Viņa norādīja, ka ministrija to vērtēs un atradīs risinājumu, kā to nodrošināt.

Runājot par to, kā tiks izmantoti apšaubītie Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" rezultāti, Liepiņa norādīja, ka padome līdz piektdienai apņēmusies iesniegt nepieciešamos dokumentus, kuras tad ministrija varēs vērtēt, kas no tā ir piemērojams. Viņa arī atzīmēja, ka akreditācijas maksas pakalpojuma cenrādis paredz arī ekspertu šo rezultātu papildu pārbaudei.

Taujāta, ko šis lēmums nozīmē reformu plāniem, kas bija izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, Liepiņa norādīja, ka tie apstiprina to esību. Viņa sacīja, ka mērķis ir tas pats, bet ceļš, kā līdz tam nonākuši, nedaudz atšķiras.

Tikmēr Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Mikus Dubickis sacīja, ka studenti ir apmierināti ar šo lēmumu, jo akreditācija beidzot tiks uzsākta.

"Mēs esam ļoti priecīgi, ka studentiem būs iespēja saņemt valsts atzītus diplomus, ka tām programmām, kuras ir akreditējamas, nekavējoties tiks uzsākta akreditācija. Tagad tas ir iespējams pēc valdības lēmuma," teica Dubickis.

Arī AIP vadītājs Jānis Vētra bija apmierināts ar valdībā pieņemto lēmumu.

"Pie pašreizējās situācijas, kādā mēs bijām nonākuši, kāda tā bija izveidojusies, tas būtu uzskatāms par normālu risinājumu un, ja tas ir 2013.gada risinājums, tur nekādas pretenzijas īpaši nevarētu būt," teica Vētra.

Viņš pauda pārliecību, ka tūlīt sāksies aktīvs darbs akreditācijas komisijā. "Akūtā stāvokļa situācija, manuprāt, ir atrisināta. Par turpmākiem risinājumiem nepieciešamas vēl papildu diskusijas," sacīja AIP priekšsēdētājs, norādot, ka konceptuālais uzstādījums par virzību atvērtu akreditācijas sistēmu ir atbalstāms.

Kā ziņoja portāls Mixnews.lv, IZM nāca klājā ar priekšlikumu, ka pati varētu uzņemties studiju virzienu akreditācijas darba organizēšanu līdz šā gada beigām, lai nodrošinātu Eiropas Sociālā fonda projektā "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" vērtēto programmu un licenzēto, bet vēl neakreditēto studiju programmu akreditāciju.

Prioritāri akreditācija tiks nodrošināta tām 54 studiju programmām, par kuru īstenošanu izsniegta licence, bet kurām nav veikta pirmreizējā akreditācija.

Kā liecina ceturdien valdībā apstiprinātais akreditācijas maksas pakalpojumu cenrādis, studiju virziena akreditācijas augstskolām un koledžām izmaksās no 1782 līdz 8106 latiem.

Atbilstoši Finanšu ministrijas valdībā norādītajam šādiem pakalpojumiem PVN netiek piemērots, līdz ar to tas nebūs jāmaksā.

Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos "Par Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi" nosaka augstskolām un koledžām kārtību un izmaksu par augstākās izglītības iestādes akreditāciju, studiju virziena akreditāciju, studiju virziena akreditācijas ietvaros iesniegtās papildu informācijas pārbaudi un izvērtēšanu, kā arī par studiju programmas licencēšanu.

Izmaksās netiek iekļauti ekspertu faktiskie viesnīcas un ceļa izdevumi. Taču ministrija noteikusi, ka ekspertam kompensē ekonomiski izdevīgākos faktiskos ceļa izdevumus - apmērā, kas nepārsniedz 500 latu un viesnīcas izdevumus, nepārsniedzot 75 latus par nakti. Ja eksperta faktiskie ceļa izdevumi pārsniedz 500 latus, augstskola saskaņo šādas izmaksas.

Cena par studiju virzienu akreditāciju atkarīga no tajā iekļauto studiju programmu skaita un tā, vai vērtēšanu veiks trīs vai pieci eksperti. Cena pieaug, palielinoties studiju virzienā iekļauto studiju programmu skaitam.

Tikmēr Studiju virziena akreditācijas ietvaros augstskolas vai koledžas iesniegtās papildu informācijas, kas apliecina Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" ekspertu atzinumā minēto trūkumu un nepilnību novēršanu, pārbaude un izvērtēšana ar vienu ekspertu maksās 240 latus, bet ar diviem ekspertiem 480 latus, ar trīs ekspertiem - 720 latus bez PVN, savukārt ar PVN tas ir attiecīgi 290, 581 un 871 lats.

Studiju programmas licencēšanā vienai studiju programmai viens eksperts izmaksās 510 latus bez PVN, savukārt ar PVN tas ir 617 lati. Maksas cenrādis liecina, ka vienas augstākās izglītības iestādes akreditācija ar pieciem ekspertiem tai izmaksās 4080 latus bez PVN, bet ar PVN - 4937 latus.

Foto: nortrade.com, vk.com, lawru.com

Komentāri