"DNB Latvijas barometrs": pašvaldību vēlēšanās balsotāji izvēlas atbalstīt konkrētus kandidātus

фото

Sabiedrība | 2013. gada 29. maijā plkst. 14:32

Vairākums balsstiesīgo iedzīvotāju plāno piedalīties pašvaldību vēlēšanās, liecina jaunākā "DNB Latvijas barometra" aptauja. Visbiežāk aptaujātie norādījuši, ka viņu izvēli vēlēšanās nosaka konkrēti deputātu kandidāti, sarakstu līderi un viņu līdzšinējā darbība.

Vairākums balsstiesīgo iedzīvotāju šā gada 1.jūnijā plāno piedalīties pašvaldību vēlēšanās, - 50% pētījuma respondentu norādījuši, ka tajās noteikti piedalīsies, bet vēl 23% - ka visdrīzāk piedalīsies vēlēšanās,

Turklāt 39% aptaujāto norāda, ka balsos par to pašu politisko spēku, par kuru balsojuši iepriekšējās vēlēšanās, bet 21% savu balsi plāno atdot citai partijai vai apvienībai, turklāt lielākoties vēlētāji gatavojas izdarīt izvēli, balstoties nevis uz partiju programmām, bet konkrētiem kandidātiem.

Jāuzsver, ka pirms 2009.gada pašvaldību vēlēšanām tikai 36% aptaujāto apgalvoja, ka noteikti dosies vēlēt. Vēlēšanās piedalījušos iedzīvotāju īpatsvars pēc oficiālajiem datiem arī bija nepilni 40% iedzīvotāju, līdz ar to iepriekš paustā apņemšanās bija samērā precīzs indikators.

"Neskatoties uz pārliecinošo aptaujāto pausto pārliecību par piedalīšanos vēlēšanās, es tomēr prognozētu zemāku aktivitāti. Vēlētāju līdzdalību ietekmē tautsaimniecības attīstības dinamika - palielinoties iedzīvotāju labklājībai, interese par vēlēšanām (lasi - pārmaiņām) mazinās. Šādu pieņēmumu apliecina arī neliels vēlētāju aktivitātes kāpums krīzes laikā rīkotajās gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanās. Savukārt pēdējos gados vērojamā tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanās ir uzlabojusi daudzu mājsaimniecību rocību, tāpēc vēlme mainīt valdību vai pašvaldības domi varētu būt mazāk izteikta," Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska

Raksturojot būtiskākos iemeslus, kāpēc iedzīvotāji vēlas piedalīties pašvaldību vēlēšanās, visbiežāk norādīts, ka tādējādi viņi izpildīs savu pilsoņa pienākumu (56%) un ietekmēs savas pašvaldības nākotni (49%). Tikmēr 37% aptaujāto dosies vēlēt, jo uzskata, ka ikvienai balsij ir nozīme - tā var izšķirt vēlēšanu rezultātus. 30% vēlas paust atbalstu noteiktiem cilvēkiem vai partijai, taču 26% vēlēšanās piedalās pienākuma apziņas dēļ.

Interesanti, ka 12% aptaujāto piedalīsies vēlēšanās nevis tādēļ, lai atbalstītu kādu simpatizējošu politisko spēku, bet gan, lai sava novada vai pilsētas domē atņemtu vietas kādam citam, iespējams, dominējošajam spēkam. Savukārt lielākā daļa to iedzīvotāju, kuri negatavojas piedalīties pašvaldību vēlēšanās, uzskata, ka nav jēgas balsot, jo tāpat nekas nemainīsies (58%). Retāk aptaujātie atzīmējuši, ka vēlēšanās nepiedalīsies, jo nav, par ko balsot (35%), vai viņiem neinteresē politika (30%). Savukārt 13% respondentu norādījuši, ka viena balss tāpat neko neietekmē, bet 4% nepiedalīsies vēlēšanās, jo viņiem ir grūtības nokļūt līdz savam vēlēšanu iecirknim.

Komentējot savu potenciālo izvēli par labu kādam politiskajam spēkam pašvaldību vēlēšanās, visbiežāk aptaujātie norādījuši, ka viņu izvēli nosaka konkrēti deputātu kandidāti (48%) un sarakstu līderi (47%) un viņu līdzšinējā darbība.

Tikmēr tikai aptuveni trešdaļa aptaujāto par svarīgāko faktoru uzskata partiju piedāvājumu (programmas, solījumus - 29%). Turklāt nedaudz mazākai daļai aptaujāto būtiski aspekti, dodoties vēlēt, ir politiskā spēka nostādnes (piemēram, ekonomiskajos, nacionālajos jautājumos - 24%) un darbība iepriekšējā domes sastāvā (24%), kā arī politiskā spēka darbība kopumā (22%). Tikai nedaudz retāk par nozīmīgu kritēriju atzīti arī draugu un ģimenes locekļu ieteikumi (19%). Jāatzīmē, ka visretāk iedzīvotāji izvēli izdarītu, balstoties uz politisko spēku aktivitātēm priekšvēlēšanu kampaņas laikā (7%).

skaidro: "Pašvaldību vēlēšanas ir īpaši personalizētas, uz uzticēšanos konkrētiem cilvēkiem balstītas. Proti, vēlētāji godīgi atzīst, ka viņiem vairāk par programmām un partiju darbību kopumā interesē, kas īsti ir konkrētie vēlēšanu kandidāti, ko viņi iepriekš darījuši. Tas nenozīmē, ka programmai nav nozīmes, bet vienlaikus vairumam vēlētāju tas nebūs izšķirošais faktors," skaidro Sabiedriskās politikas centra "PROVIDUS" pētniece Iveta Kažoka.

Vaicāti, ar ko, viņuprāt, jaunievēlētajai pašvaldības domei vajadzētu nodarboties prioritāri, visbiežāk aptaujātie norādījuši uz bezdarba (78%), ceļu un ielu būvniecības un remontdarbu (65%), sociālās palīdzības (53%) un veselības aprūpes (50%) jautājumu risināšanu. Salīdzinoši retāk iedzīvotāju atzīmētajā prioritāšu sarakstā ierindojas komunālo pakalpojumu organizēšana (32%), izglītības (25%), drošības un kārtības (25%), kā arī pašvaldības teritorijas labiekārtošanas (21%) jautājumi.

Tai pašā laikā jautāti, kurās no jomām pašvaldības domes darbs bijis visveiksmīgākais, iedzīvotāji salīdzinoši bieži minējuši teritorijas labiekārtošanu (35%), ceļu un ielu uzturēšanu (33%), izklaides pasākumu rīkošanu (31%) un kultūras jautājumu risināšanu (28%). Nedaudz retāk atzīmēta arī sabiedriskā transporta nodrošināšana (20%) un sociālās palīdzības jautājumu risināšana (19%). Katrs desmitais aptaujātais paudis viedokli, ka pašvaldības darbs nevienā no minētajām jomām nav bijis veiksmīgs (10%).

Jāpiebilst, ka 2009.gadā kā galvenā prioritāte tika uzsvērta bezdarba jautājumu risināšana (77%), taču šogad tikai 9% aptaujāto norādījuši, ka domes darbs šajā jomā bijis īpaši veiksmīgs. Līdzīga situācija vērojama, arī runājot par citām, pēc iedzīvotāju domām, būtiskajām jomām - veselības aprūpes jautājumu risināšanu (2009.gadā kā būtisku to norādīja 53% aptaujāto, bet 2013.gadā tikai 6% atzinuši, ka pašvaldība to īstenojusi veiksmīgi) un sociālās palīdzības jautājumiem (2009. - 62%; 2013. - 19%).

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, Politikas zinātnes nodaļas profesors Juris Rozenvalds atzīmē: "Neskatoties uz to, ka iedzīvotāju cerības uz uzlabojumiem viņiem svarīgos pašvaldību darba jautājumos nav piepildījušās un reālus uzlabojumus viņi saskata relatīvi mazāk svarīgās jomās, situāciju pašvaldībā un tās attīstības tendences iedzīvotāji vērtē pozitīvāk nekā situāciju valstī kopumā. Acīmredzot vēlētāju acīs bezdarba apkarošanas, sociālās palīdzības sniegšanas, veselības aprūpes un viņu bērnu izglītības iespējas ir atkarīgas ne tik daudz no pašvaldību aktivitātēm, cik no ekonomiskās situācijas un nodokļu iekasēšanas valstī kopumā. Tāpēc galvenā atbildība par minēto jautājumu risināšanu tiek uzvelta uz nacionālā mēroga pārvaldes struktūru pleciem."

""DNB Latvijas barometrs" ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas. Pētījuma dati iegūti Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā. Tās dalībnieki atsevišķos jautājumos varēja atzīmēt vairākas atbildes.

Foto: Panthermedia/Scanpix

Komentāri