SOK diskvalificē Krieviju no olimpiskajām spēlēm

фото

Sports | 2017. gada 6. decembrī plkst. 12:28

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) izpildkomiteja otrdien Lozannā nolēma atstādināt no Phjončhanas olimpiskajām spēlēm Krievijas Olimpisko komiteju par valstī realizēto dopinga programmu, raksta delfi.lv.

SOK lēmums paredz, ka Phjončhanā drīkstēs startēt Krievijas "tīrie" sportisti, taču ievērojot striktus SOK noteikumus. Šie sportisti drīkstēs startēt kā "Krievijas neatkarīgie sportisti" un uz viņu formām būs šis saīsinājums OAR ("Olympic Athlete from Russia"). Phjončhanā viņi startēs zem Olimpiskā karoga un visās oficiālajās ceremonijās viņiem par godu skanēs Olimpiskā himna.

Tāpat 2018.gada ziemas olimpiskajās spēlēs nedrīkstēs piedalīties neviens no Krievijas Sporta ministrijas pārstāvjiem. Savukārt uz mūžu no olimpiskās kustības diskvalificēti bijušais Krievijas sporta ministrs Vitālijs Mutko un viņa bijušais vietnieks Jurijs Nagornihs, kuri bija šajos amatos 2014. gadā Soču olimpisko spēļu laikā.

SOK arī lēma piedzīt 15 miljonus ASV dolāru no Krievijas, ko SOK izlietoja dopinga skandāla izmeklēšanas gaitā. Krievijai šī summa būs jānovirza, lai palīdzētu izveidot Neatkarīgo pārbaužu pārvaldi (ITA), kas vēl vairāk nostiprinātu pašreizējo antidopinga sistēmu.

To, kurus Krievijas sportistus aicinās piedalīties Phjončahanas olimpiskajās spēlēs, izlems speciāla SOK komisija. Uzaicināti tiks tie atlēti, kuri būs izpildījuši attiecīgā sporta veida normatīvus un nebūs diskvalificēti vai jebkādā veidā pārkāpuši antidopinga kodeksu. Pirms olimpiskajām spēlēm visiem šiem sportistiem būs jāiziet neatkarīgas pārbaudes, bet rezultātos nedrīkstēs būt nekādi aizdomīgi rādītāji. Tikai pēc visu prasību izpildīšanas šī SOK komisija lems, vai attiecīgo sportistu pielaist dalībai olimpiskajās spēlēs.

Līdz šim neviena valsts pilnībā nav izslēgta no olimpiskajām spēlēm dopinga pārkāpumu dēļ. Līdz šim bijušas dažādas diskvalifikācijas politisku iemeslu dēļ vai pēc I un II pasaules kara (Vācija, Austroungārija).

DĀR netika pielaista olimpiskajām spēlēm no 1972. līdz 1992. gadam valstī pastāvošā aparteīda dēļ, bet 1992. gadā Barselonas olimpiskajās spēlēs neļāva piedalīties Dienvidslāvijas delegācijai uzsāktā Balkānu kara dēļ.

Tāpat SOK vēsturē bijuši gadījumi, kad valstij liegta dalība olimpiskajās spēlēs, jo vietējā olimpiskā komiteja bijusi valsts spēcīgā ietekmē, kas nav pieļaujams. Pēdējais gadījums bija 2016. gadā Rio, kur Kuveitas sportisti startēja kā neatkarīgie atlēti.

Video krievu valodā

Komentāri