Ar videokonferenču starpniecību izskata vairāk nekā 2000 tiesas sēdes, Mixnews.lv

Ar videokonferenču starpniecību izskata vairāk nekā 2000 tiesas sēdes

фото

Tehnika | 2014. gada 3. februārī plkst. 07:12

2013.gada 31.decembrī noslēdzās Latvijas un Šveices sadarbības programmas projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" īstenošana, un laikā no 2012.gada jūnija līdz pagājušā gada beigām ar videokonferenču starpniecību ir izskatītas jau vairāk nekā 2000 tiesas sēdes, lai gan bija plānots nodrošināt 1000 tiesu sēdes videokonferenču režīmā, ziņo LETA.

Kā informēja tieslietu ministres Baibas Brokas (TB-LNNK) preses sekretāre Līga Ādamsone, projekta rezultātā visas Latvijas 47 tiesas un 12 ieslodzījuma vietas - kopumā 323 zāles - tika aprīkotas ar video konferenču un skaņas ieraksta iekārtām.

Videokonferenci tiesas izmanto gadījumos, kad lietas dalībnieks nespēj ierasties tiesā, piemēram, atrodoties ārstniecības iestādē, mājas arestā, citā pilsētā vai valstī.

Videokonferences izmantošana ļauj saīsināt laiku, kas veltāms apsūdzēto sagatavošanai tiesas sēdei, uzlabot sabiedrības drošību, kā arī tiesu pieejamību, jo būtiski samazinās lietas dalībnieku ceļa izdevumi un patērētais laiks, jo nepieciešamības gadījumā piedalīties tiesas sēdē ir iespējams tuvākās pilsētas tiesā.

Savukārt tiesas sēžu zāļu aprīkošana ar skaņas ieraksta aparatūru palīdz uzlabot tiesas procesa un tiesas sēžu protokolu kvalitāti. Tādā veidā samazināsies protokola sagatavošanai nepieciešamais laiks, un tiesas sēdes skaņu ieraksts jeb protokols lietas dalībniekiem būs pieejams pēc tiesas sēdes beigām daudz ātrāk.

Ministre Baiba Broka atzinīgi vērtē paveikto, uzsverot, ka taisnīga tiesa sevī ietver tiesas neatkarību, tiesas pieejamību un efektīvu tiesas procesu saprātīgā termiņā. Latvijas un Šveices sadarbības projekts "Tiesu modernizācija Latvijā", kurš noslēdzās ar videokonferenču un tiesas sēdes gaitas skaņu ierakstu aprīkojuma uzstādīšanu visās Latvijas tiesās, ir vainagojies ar visu šo trīs elementu pilnveidi un nostiprināšanu, uzskata Broka.

"Mēs visi zinām, ka laiks ir nauda - līdz ar jauno tehnoloģiju ieviešanu ievērojami varēsim taupīt gan vienu, gan otru mūsu valsts un arī starpvalstu tiesvedības procesos, turklāt paliekot arī precīzāki un atvērtāki. Kā Latvijas tieslietu ministre vēlos izteikt pateicību Šveices konfederācijas padomei, Viņas Ekselencei Šveices vēstniecei personīgi par atbalstu," norāda tieslietu ministre.

"Projekta plānotie rezultatīvie rādītāji ir būtiski pārsniegti. Piemēram, no 2012.gada jūnija līdz 2013.gada decembrim ar videokonferenču starpniecību ir izskatītas jau vairāk nekā 2000 tiesas sēdes, lai gan bija plānots nodrošināt 1000 tiesu sēdes videokonferenču režīmā. Projekta laikā gūtā pieredze modernizācijas pasākumu ieviešanā tieslietu sistēmā aktīvi tiek izmantota arī pieredzes apmaiņā ar citām Eiropas Padomes dalībvalstīm, piemēram, Lietuvu, Igauniju, Horvātiju, Nīderlandi, Spāniju, Moldovu," atzīst Tiesu administrācijas (TA) direktors Edvīns Balševics.

Kopumā projekta laikā ir iegādātas un uzstādītas 94 videokonferenču un 308 skaņu ierakstu iekārtas, izstrādātas un ieviestas tiesas sēžu izmaksas kontroles un izmaksu samazināšanas procedūras, izstrādātas un efektivizētas tiesvedību procedūras, tiesās ieviesta audio protokolu marķēšanas sistēma, uzstādīts 41 informācijas kiosks un 130 informācijas stendi.

Tāpat ir uzlabots nacionālais tiesu portāls" www.tiesas.lv", izstrādāti un ieviesti pieci elektroniskie pakalpojumi uzņēmējiem un iedzīvotājiem, izstrādāta un ieviesta elektroniskai aizpildīšanai 71 elektroniskā veidlapa, uzlabots Tiesu administrācijas, tiesu un zemesgrāmatu nodaļu vienotais iekšējais portāls, 85 tiesu darbavietas ir apgādātas ar skeneru infrastruktūru.

Līgums par projekta īstenošanu tika noslēgts 2009.gada 17.augustā un ilga līdz 2013.gada nogalei. Projekta īstenotājs ir TA, savukārt projekta sadarbības partneri ir Augstākā tiesa, Tieslietu ministrija, Ieslodzījumu vietu pārvalde un Valsts tiesu ekspertīžu birojs.

Projekta kopējās izmaksas ir 9 411 765 Šveices franki jeb aptuveni 7,6 miljoni eiro, tajā skaitā Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums 15% un Šveices valdības līdzfinansējums 85% no summas.

Komentāri