Rīgā tiekas Eiropas valstu dzelzceļa infrastruktūras maksas noteicēji

фото

Transports un loģistika | 2017. gada 22. septembrī plkst. 14:34

Šonedēļ Rīgā pēc AS “LatRailNet” uzaicinājuma norisinās 20 Eiropas Savienības (ES) valstu dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksas noteicēju sanāksme, kurā atbildīgo institūciju pārstāvji diskutē par aktuālajiem izaicinājumiem Eiropas Komisijas (EK) direktīvu piemērošanā, izstrādājot jaunas infrastruktūras maksas aprēķināšanas shēmas, kurās ņemtas vērā gan tiešās izmaksas, gan uzcenojumu noteikšanas kārtība, kā arī tiek diskutēts par valsts piedalīšanos publiskās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas finansēšanā.

Vienlaikus ar šo sanāksmi Rīgā norisinās arī EK dibinātas Eiropas Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju platformas (PRIME) maksas noteikšanas apakšgrupas sanāksme.

EK Vienotās Eiropas dzelzceļa telpas daļas vadītāja, PRIME platformas maksas noteikšanas apakšgrupas līdzpriekšsēdētāja SianaPrauta (SianProut): “Komisijas redzējumā jaunās PRIME maksas noteikšanas apakšgrupas mērķis ir palīdzēt mums un infrastruktūras pārvaldītājiem to maksas aprēķināšanas sistēmu pārskatīšanas procesā.

Maksas aprēķināšanas shēmas šobrīd tiek pārskatītas daudzās dalībvalstīs, lai nodrošinātu to atbilstību ES normatīvajai bāzei, tādēļ šobrīd ir vispiemērotākais brīdis, lai apmainītos ar pieredzi gan izaicinājumu, gan labās prakses jomā un tādējādi izstrādātu efektīvas maksas noteikšanas shēmas un nodrošinātu iespējami labāku pāreju uz tām.

Mūsu mērķis nav vienādot maksas līmeni, bet gan nodrošināt tās aprēķināšanas kārtības atbilstību ES likumdošanas pamatprincipiem. Būtiski, ka infrastruktūras maksai jāsekmē konkurētspējīgi transporta izcenojumi, vienlaikus nodrošinot noteikto kvalitātes līmeni. Infrastruktūras pārvaldītājiem savukārt ir jāizmanto visi savi ieņēmumi, lai uzturētu dzelzceļa tīklu labā stāvoklī.”

Līdzās tam, ka maksas noteicēji diskutē par jaunajām maksas aprēķināšanas shēmām un to principiem, sanāksmes ietvaros ES valstu pārstāvji dalījās pieredzē par to, kā ikvienā no valstīm tiek finansēta infrastruktūras uzturēšana.

Lielā daļā valstu tiek nodrošināts valsts līdzfinansējums ne tikai pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai publiskā pasūtījuma ietvaros, bet arī infrastruktūras uzturēšanai. Tostarp, piemēram, Polijā infrastruktūras uzturēšanas izmaksas uz pusēm sedz valsts un pārvadātāji infrastruktūras lietošanas maksas veidā.

Līdzīga situācija ir arī Rietumeiropā – piemēram, Francijā ap 40% izmaksu tiek segtas valsts tiešo subsīdiju veidā. Latvija patlaban ir viena no retajām ES dalībvalstīm, kur šāds mehānisms netiek piemērots un visi infrastruktūras uzturēšanas izdevumi tiek segti no pārvadātāju maksātās infrastruktūras maksas.

AS “LatRailNet” valdes priekšsēdētāja Justīna Hudenko: “Salīdzinājumā ar daudzu citu Eiropas valstu dzelzceļa infrastruktūru, Latvijai, protams, ir zināma specifika, jo vairumā valstu aptuveni divas trešdaļas pārvadājumu apjoma veido pasažieru pārvadājumi un vienu trešdaļu – kravas.

Latvijā situācija ir tieši pretēja. Vienlaikus nevar apgalvot, ka ES valstis subsidētu tikai pasažieru pārvadājumu daļu – vairākos gadījumos tiešās subsīdijas infrastruktūras uzturēšanai kopumā ir pat lielākas nekā publiskā pasūtījuma finansējums pasažieru mobilitātes nodrošināšanai. Jebkurā gadījumā šāda pieredzes apmaiņa un diskusijas ar citu valstu kolēģiem ir nozīmīgas, palīdz apzināt un izvērtēt dažādas pieejas infrastruktūras maksas piemērošanā.”

VAS “Latvijas dzelzceļš” ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna “Latvijas dzelzceļš” valdošais uzņēmums.

Koncernā ietilpst arī sešas meitas sabiedrības – AS “LatRailNet”, kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA “LDZ CARGO”, kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ infrastruktūra”, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, apsardzes uzņēmums SIA “LDZ apsardze”, kā arī loģistikas uzņēmums SIA “LDZ Loģistika”.

Komentāri