BATL aicina izveidot atbalsta programmu ES ārējās robežas ostu stiprināšanai, Mixnews.lv

BATL aicina izveidot atbalsta programmu ES ārējās robežas ostu stiprināšanai

фото

Transports un loģistika | 2018. gada 5. aprīlī plkst. 14:15

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) aicina Eiropas Komisiju (EK) paredzēt atbalsta programmas izveidi Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas ostu stiprināšanai, informēja BATL prezidente Inga Antāne.

Viņa norādīja, ka ar atklātu vēstuli ir vērsusies pie Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem Latvijā un EK viceprezidenta Valda Dombrovska ar aicinājumu EK aktīvāk uzņemties rūpes par ārējās ES robežas ostu stiprināšanu, paredzot tām atbalsta programmu līdzīgi kā citām nozarēm.

Vēstulē teikts, ka nedrīkst pieļaut situāciju, ka Krievijas radītā kravu krīze tranzītā veicinātu sociālo nevienlīdzību valstī, kas pie zināmiem nosacījumiem var būt tikpat liels politisks, ekonomisks un sociāls drauds valsts demokrātijai un tiesiskumam kā militāri riski.

"Nabadzība un sociālā nevienlīdzība var būt arī liels drauds valsts demokrātijai. Tik nopietna krīze tranzīta nozarē nevar neatstāt pēdas arī sociālajā jomā. Tāpēc aicinām eiroparlamentāriešus kā Latvijas pārstāvjus un vēstnešus EP aktualizēt jautājumu EK līmenī par Latvijas kā ārējās ES robežas ostu stiprināšanu, solidāri paredzot tām atbalsta programmu pārejas periodam, līdz tās atgūst agrākos kravu apjomus.

Šī atbalsta programma varētu būt kravu apjomu novirzīšana no citām ES ostām vai cita veida kravu novirzīšana Latvijas virzienā. Līdzīgas programmas Eiropas mērogā ir ieviestas citās nozarēs, lai mazinātu bezdarbu. Latvijas gadījumā - svarīgi ir nodrošināt tās sociālo drošību un mazināt tās atkarību no Krievijas," uzsvēra Antāne.

Viņa atzīmēja, ka četru gadu laikā dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms samazinājies par 23%, savukārt kravu apgrozījums Latvijas ostās samazinājies par 16%. Asociācijas vadītāja norāda, ka pēc tās veiktajiem aprēķiniem Latvijas tautsaimniecība kopš 2014.gada zaudējusi vismaz 132 miljonus eiro un šie zaudējumi ar katru dienu pieaug.

"Tas viennozīmīgi ietekmē arī Latvijas ekonomisko situāciju, jo transports un loģistika ir otra lielākā tautsaimniecības nozare, kas ik gadu valsts budžetam ienes vairāk nekā vienu miljardu eiro ienākumus jeb astoto daļu no visa valsts budžeta un tieši vai pastarpināti nodarbina līdz pat 70 000 - 80 000 cilvēku.

Latvija kā ES ārējā robeža ar Krieviju ir pakļauta augstam politiskam, sociālam un ekonomiskam draudam, ja tiek vājināta tās tautsaimniecība. Būtiski ciešot otrajai lielākajai tautsaimniecības nozarei, cieš arī citas nozares, samazinās valstij samaksātie nodokļu apmēri, palielinās bezdarbs un sarūk iedzīvotāju ienākumi, kā rezultātā nabadzības riskam pakļauti arvien vairāk iedzīvotāju," bažas pauda Antāne.

Viņa atgādināja, ka arī Latvijas tiesībsargs Juris Jansons savā ziņojumā Saeimā ir uzsvēris, ka aktuāla problēma valstī ir lielais cilvēku skaits, kas dzīvo uz nabadzības sliekšņa - tiesībsarga apkopotā informācija liecina, ka nabadzībai ir pakļauti vairāk nekā 600 000 cilvēku jeb gandrīz trešā daļa iedzīvotāju.

Antāne skaidroja, ka Latvija sava ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ vienmēr ir bijusi jūras ceļu lielvalsts, kur ļoti nelielā teritorijā darbojas trīs lielas ostas - Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas, kuras savieno dzelzceļa infrastruktūra. Tās ir izteiktas eksporta ostas, kurās nosūtīto kravu apjoms galvenokārt ir atkarīgs no tranzītkravām no Krievijas, Baltkrievijas un citām NVS valstīm.

Tas nozīmē, ka kravu pārvadājumu plūsmu Latvijas virzienā tiešā veidā ietekmē Krievijas, Kazahstānas, Baltkrievijas un citu NVS valstu ekonomiskā un politiskā situācija, jo tieši šīs valstis lielā mērā izmanto Latvijas ostas savu energomateriālu un izejvielu eksportam, un importē produkciju no ES.

BATL prezidente sacīja, ka biedrība iepriekš ir informējusi atbildīgās institūcijas, valsts amatpersonas, valdību un Saeimu par sarežģīto situāciju otrajā lielākajā tautsaimniecības nozarē un nopietnu kravu kritumu, kas varētu ietekmēt Latvijas izaugsmi.

"Tā vietā, lai valstī atbildīgie par nozares politikas veidošanu pieņemtu būtiskus lēmumus, kas veicinātu Latvijas konkurētspēju reģionā jaunu kravu piesaistei, tikuši pieņemti pretēji lēmumi - piemēram, palielināta akcīze degvielai, paaugstināta infrastruktūras maksa. Tāpat jau ilgstoši valsts līmenī netiek risināts jautājums par vienota tarifa ieviešanu uz visām Latvijas ostām - šobrīd tas ir dārgāks reģionālajām ostām," teica Antāne.

BATL pārstāv Ventspils brīvostā strādājošus uzņēmumus - AS "Ventbunkers", AS "Ventspils tirdzniecības osta", AS "Kālija parks", AS "Latvijas naftas tranzīts", SIA "Noord Natie Ventspils Terminals", AS "PKL Flote", SIA "Ostas flote", SIA "Mineral-Trans-Serviss", AS "Baltic Coal Terminal", SIA "Seastar" un AS "Baltijas ekspresis".

Komentāri