Artis Dvarionas: Tu pats sev esi saimnieks!, Mixnews.lv

Artis Dvarionas: Tu pats sev esi saimnieks!

фото

Woman | 2013. gada 2. augustā plkst. 16:02

Savā atvaļinājumā Artis Dvarionas kopā ar draudzeni Zani desmit dienās pabija sešās valstīs. Pārvietojoties ar privāto auto, nobraucis 3521 kilometru, galu galā ceļojumu noslēdzot muzikāli – ar "Depeche Mode" koncertu Lietuvā.

Kas bija ceļojuma tālākais punkts?

Mūsu ceļojuma tālākais punkts bija Ungārijā esošais Balatona ezers, kas ir lielākais Eiropā. Aizbraucot secinājām, ka tā vieta, lai arī skaista, tomēr ir "baigā miskaste". Tā kā ungāriem nav jūras, Balatona ezers ir vienīgā lielā "peļķe", kur atpūsties pie ūdens. Sajūta ir tāda, ka visa Ungārija vienlaicīgi ir paņēmusi atvaļinājumu.

Turklāt ezers ir tikai pusotras stundas attālumā no Budapeštas, līdz ar to viegli sasniedzams galvaspilsētas iemītniekiem. Ezera centrālās pludmales pirmie 20 metri nosēti ar bērniem, kuriem būtu jākāpj pāri, ja gribētu nopeldēties. Visapkārt nelāgi smako un valda visai liela nekārtība. Taču mēs tomēr atradām nomaļāku vietu un nopeldējāmies.

Tobrīd Ungārijā bija karsti, plus 37, kamēr Latvijā cilvēki sala lietū. Ungārija ir gulaša dzimtene, arī šo ēdienu tur nogaršojām. Bet vispār, no Ungārijas gaidījām vairāk. Jutāmies mazliet apmulsuši. Ungāru valoda nav saprotama, angliski runā labi ja katrs piecpadsmitais, arī cilvēku mentalitāte šķita grūti tverama. Kaut kas starp Balkānu tautām un turkiem.

фото

Artis ar draudzeni Zani pie Balatona ezera Ungārijā.

Jūs bijāt arī Slovākijā, kas latviešiem vairāk saistās ar ziemu un slēpošanu. Kāda tev šķita Slovākija vasarā?

Par Slovākiju man ir divi atšķirīgi iespaidi. Galvaspilsētu Bratislava no visām apmeklētajām pilsētām, šķiet, bija visnolaistākā. Tāds iespaids radās. Kā man Ūdrītis (Rolands Ūdris -aut.) pirms brauciena teica: Bratislava ir tāda Rīdziņa, tikai daudz noplukušāka. Pilsēta ir kalnaina, protams, ir apskates objekti, taču tā izskatās sarūsējusi vārda vistiešākajā nozīmē - tramvaja sliedes, ielu nožogojumu margas, viss. Iebrauc pilsētā un pārņem nomācošas sajūtas.

Bet tajā pat laikā viņiem ir eiro, bet mums vēl nav. Slovākus glābj Tatru kalni un daba. Turklāt uz Bratislavu aizbraucām no Vīnes, kas bija smalkākais punkts mūsu ceļojumā. Tad tu īpaši jūti atšķirību.

Savukārt, par Čehiju varu teikt visu to labāko! Mūsu mērķis bija apmeklēt postpadomju bloka valstis, vienīgais izņēmums bija Austrija. Ļoti interesanti ir redzēt, kā šajos divdesmit gados valstis ir attīstījušās. Izskatās, ka Čehija ir ļoti apsteigusi Slovākiju un arī Ungāriju. No visām sešām valstīm, kur pabijām, līdz tam nebiju bijis Ungārijā un Čehijā.

Prieks, ka, piemēram, Čehiju iepazinu nevis caur tradicionālo tūristu mērķi - Prāgu, bet gan no citas puses. Pabijām Čehijas otrajā lielākajā pilsētā – Brno - un tās apkārtnē.

Arī par Poliju no šī konkrētā brauciena man ir vislabākās atmiņas, to nevarētu teikt par iepriekšējām šīs valsts apmeklējuma reizēm. Autobraucējiem šī ir bijusi zeme, par kuru neviens neko labu savulaik neteica. Polija ir liela, ilgi jābrauc, pirms piecpadsmit gadiem tā bija bīstama, jo bija izplatīts lielceļu pirātisms. Taču tagad sabūvēti autobāņi, un Polijas šķērsošana vairs nav tik smagnēja kā agrāk. Lielākie pieturpunkti bija Varšavā un Krakovā. Polijā salīdzinoši daudz cilvēku runā angliski, ir pretimnākoši un pozitīvi.

Kurš apskates objekts tev visvairāk ir palicis atmiņā?

Atpakaļceļā iebraucām Aušvicas memoriālā, kur atradās lielākā hitleriešu koncentrācijas un nāves nometne Otrā pasaules kara laikā. Ļoti reālistiska un baisa sajūta. Es Aušvicā biju otro reizi, bet Zane - pirmo. Viņa to nosauca par "life changing expirience" (tulk. - pieredze, kas izmaina dzīvi un sapratni par to). Pasaulē nav nevienas citas vietas, kur tik mazā platībā gājuši bojā tik daudz cilvēku. Līdz ar šīs vietas apmeklējumu ceļojumā guvām arī citas emocijas - spēcīgas pārdomas.

фото

Budapeštā

Kad jūsu ceļojums sasniedza smagāko punktu?

Ceļojums bija ļoti baudāms, foršs un gaišs, bet mazliet dīvainas sajūtas bija apjaušot, ka tālākais punkts sasniegts un lēnām sākam virzīties atpakaļ. Tā tas ir vienmēr - ceļa sākumā tu tiecies uz priekšu un ir sajūta, ka viss vēl tik priekšā. Bet tad apjaut, ka esi sestajā valstī – Ungārijā, tev jābrauc atpakaļ, bet labprāt dotos uz priekšu un gūtu jaunus iespaidus.

Ko tu nākamreiz darītu citādāk?

Pēc draugu ieteikuma apzināti nerezervējām naktsmītnes pirms brauciena, lai gan aptuveni zinājām, kur kurā vakarā varētu būt. Iepriekšēja rezervēšana tevi "sasien". Neparedzētām situācijām bijām paņēmuši līdzi telti.

Naktsmītnes meklējām tikai konkrētajā vakarā, iebraucot pilsētā. Taču, tas radīja arī dažus stresa mirkļus, kā, piemēram, Budapeštā. Domājām, ka tā nu būs vieta, kur bez problēmām atradīsim labu hosteli arī deviņos, desmitos vakarā. Taču tā kā pilsētā noritēja kāds liels jauniešu pasākums, hosteļi bija pilni un gandrīz palikām uz ielas. Pēdējā brīdī tomēr tikām pie naktsmājām kādās studentu kopmītnēs.

Vēlāk ceļojuma laikā nāca apjausma, ka, ja vien zini nākamā vakara pieturvietu, naktsmājas tomēr vajag rezervēt. Taču tikai iepriekšējā vakarā, kad viesnīcas un hosteļi internetā izliek pēdējā brīža piedāvājumus. Šādā veidā pēdējos pēdējos vakaros par ļoti zemu cenu tikām pie ekselentām naktsvietām gan Krakovā, gan citā Polijas pilsētā Lomžā, jau mājup dodoties.

фото

Kāds bija jūsu ceļojuma skaņu celiņš?

Pavadot daudz stundu pie stūres, mūzika ir ļoti svarīga ceļojuma sastāvdaļa. Tas bija viens no punktiem, kura sagatavošanai vēl pirms brauciena pievērsām īpašu uzmanību. Mēs abi ar mūziku bijām "piedzinuši" pilnus savus telefonus, man bija līdzi savs vecais "Ipod", vēl dažādi diski un atmiņas kartes. Mēs bijām nodrošinājušies ar dažādu žanru mūziku.

Kāda mūzika tev vislabāk palīdzēja braukt?

Klausījāmies visu, sākot no "Simple Minds" līdz "GusGus". Taču visvairāk palicis atmiņā filmas "Paris, Texas" skaņu celiņš, ko izpilda ģitārists Ry Cooder izpildījumā. Tajā iekodētas īstas lielceļa sajūtas.

Kas bija jūsu himna?

Tā kā Zane apbrīnojami daudz dziesmām zina vārdus, viņa dziedāja līdzi visam, iesaistot arī mani. Visskaļāk, šķiet, tika klausīta grupas "Live" labāko dziesmu izlase, tas notika atpakaļceļā, kad braucām cauri Polijai. Profesionālā kretīnisma vadīts, es nedaudz papētīju vietējās radio stacijas katrā no valstīm. Neko jaunu nepateikšu - grūti atrast ko klausāmu. Salīdznājumam varu teikt - Latvijā ir ļoti daudz labu radiostaciju. Pārsteigums bija Bratislavā, kad manuāli meklējot radio stacijas, pirmā bija rokmūzika, tālāk, otrā – arī rokmūzika . Lai gan Bratislavu raksturoju kā mazliet aizmirstu nostūri, FM viļņos viss kārtībā, tur dzīvo roks.

Kādu mācību tev ir devis šis atvaļināms?

Es zinu, ka šis ir kaut kas, ko gribas atkārtot. Šāds ceļojuma formāts mums iet pie sirds abiem. Vieniem patīk pavisam ekstrēmi ceļot, piemēram, stopojot, citiem lidot ar lidmašīnu un dzīvot tikai smalkās viesnīcās.

Mūsu izvēlētais formāts ir kaut kas pa vidu. Pārvietojoties ar savu auto, tu pats sev esi saimnieks. Salīdzinoši īsā laikā tu daudz redzi un piedzīvo. Pēc ceļošanas mēdz būt nogurums, ilgas pēc mājām, bet mēs atgriežoties jau plānojām, kur un kad varētu nākamo apli izmest.

Šādus ceļojumus ļoti atvieglo visas mūsdienu iespējas un ierīces - "Google map", "TomTom". Tās ļauj būt sagatavotākam un mazina stresa situāciju iespējamību.

Foto no Arta Dvarionas personīgā arhīva

Komentāri