Mīti par ģenētiski modificēto pārtiku, Mixnews.lv

Mīti par ģenētiski modificēto pārtiku

фото

Woman | 2014. gada 5. maijā plkst. 09:24

Vai ģenētiski modificētā (ĢM) pārtika patiešām glābs pasauli no bada? Vai šādi iegūta pārtika ir lētāka? Un ĢM kultūraugi – ražīgāki? Laužam mītus un atklājam patiesību, raksta "zalaidzivei.wordpress.com".

Mīts Nr.1 – Ekonomiski izdevīgāk ir audzēt ģenētiski modificētus, nevis nemodificētus kultūraugus.

Ziniet, kas izgudrojis šo faktu? Biotehnoloģiju industrijas pasūtīts pētījums, kuri paši audzē ģenētiski modificētos organismus.

Patiesība

Lai kliedētu šo mītu, zaļā dzīvesveida pētnieki pierādījuši, ka patiesībā ģenētiski modificētās sēklas ir kļuvušas dārgākas par konveciālajām, un to cena turpina pieaugt. ĢM sēklas kopumā ir divas līdz četras reizes dārgākas nekā konvenciālās sēklas. Tā kā ĢM augu sēklas ir patentētas, tad zemniekiem katru gadu jāpērk jauns sēklu materiāls, jo tās nedrīkst saglabāt un izmantot nākamajai sējai.

Tāpat arī ĢM kultūraugiem nepieciešamo pesticīdu cenas ir strauji pieaugušas. Arī dati par ĢM kultūraugu audzēšanai nepieciešamo pesticīdu apjoma samazināšanos ir pretrunīgi. Vairāk nekā 10 gadu pieredze ASV, Argentīnā un Brazīlijā rāda, ka ĢM kultūraugi ir būtiski palielinājuši pesticīdu lietošanu un herbicīdu izturīgu nezāļu epidēmiju.

Izturīgās nezāles ir mudinājušas biotehnoloģiju kompānijas radīt jaunas ĢM kultūraugu šķirnes, kas izturētu intensīvāku apstrādi ar ķimikālijām un divus un vairāk herbicīdus, šādi veicinot arvien lielāku ķimikāliju lietošanu.

Ir aprēķināts, ka Latvijā ĢM kultūraugu audzēšana radītu zaudējumus vismaz 15 miljonu latu apmērā.

Mīts Nr. 2 – ĢM kultūraugi ir ražīgāki

Patiesība

Vēl neviens kultūraugs nav ģenētiski modificēts, lai dotu lielāku ražu. Biotehnoloģijas industrija ir solījusi, ka gēnu inženierija ievērojami paaugstinās ražu un tāpēc ir neaizstājams līdzeklis cīņā ar badu. Tomēr līdz šim ģenētisko modifikāciju reālais mērķis nav bijis ražības celšana, bet gan izmaksu samazinājums. ASV Lauksaimniecības departaments atzīst, ka ģenētiskā inženierija nav paaugstinājusi neviena komerciāla ĢM kultūrauga ražīgumu.

Par spīti ilgstošiem eksperimentiem, biotehnoloģiju kompānijas ir sasniegušas komerciālus panākumus tikai ar divu veidu ĢM kultūraugiem: 1) izturīgiem pret herbicīdiem; 2) noturīgiem pret kaitēkļiem. Tie nedod nekādu vai ļoti mazu labumu patērētājiem vai videi.

Mīts Nr. 3 – ĢM kultūraugu audzēšana paplašinās

Patiesība

Lai gan kopējā ĢM kultūraugu platība ir palielinājusies, tomēr pēc 13 gadu komerciālas audzēšanas ĢM kultūraugi vēl joprojām lielākoties tiek audzēti nelielā skaitā valstu ar augsti industrializētu un uz eksportu orientētu lauksaimniecību. Gandrīz 90 % ĢM kultūraugu platību 2008. gadā atradās tikai piecās Ziemeļu un Dienvidamerikas valstīs (ASV, Kanādā, Argentīnā, Brazīlijā un Paragvajā) un 80 % – ASV, Argentīnā un Brazīlijā.

Vienā pašā ASV ĢM kultūraugi aizņem vairāk kā 50 % no visas pasaules ĢM kultūraugu platības. Indijā un Ķīnā ĢM kultūraugi aizņem tikai 3 % vai mazāk no aramzemes. Eiropas Savienībā ĢM kultūraugi aizņem niecīgus 0,36 % aramzemes. Un kopīgā ĢM kultūraugu audzēšana Eiropā samazinās.

Mīts Nr. 4 – nav pārliecinošu pētījumu par ĢMO kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību

Patiesība

Līdz šim lielāko daļu ĢM pārtikas pārbaužu ir veikušas biotehnoloģiju kompānijas vai to algotie zinātnieki. Neatkarīgi zinātnieki, vērtējot pieejamos biotehnoloģiju kompāniju riska novērtējumu datus, secina, ka ĢM pārtikas drošības pārbaudes ir nepietiekamas.

Biotehnoloģiju kompāniju veiktie veselības riska novērtējumi neuzrāda veselības problēmas no ĢM pārtikas ēšanas, taču neatkarīgie pētījumi atklāj pretēju efektu. Biotehnoloģiju kompānijas izmanto komercnoslēpumu, lai sniegtu publisku piekļuvi datiem, kas ir būtiski svarīgi, lai pārliecinātos par ĢMO drošību. Pētījumu dati par kukurūzu MON863 tika iegūti tikai ar tiesas starpniecību.

Neatkarīgajiem pētījumiem ĢM sēklu materiāli nav pieejami. Lai iegādātos ĢM sēklas ir jāvēršas pie licencēta sēklu tirgotāja un jāparaksta līgums, kas aizliedz veikt jebkādus agronomiskus, veselības vai vides pētījumus.

фото

Zinātnieki visā pasaulē brīdina par ĢMO bīstamību un aicina aizliegt ĢM pārtiku. Daudzi neatkarīgie zinātniskie pētījumi pierāda ĢMO graujošo ietekmi uz dzīviem organismiem. Būtiskākie atklājumi ir šādi:

  • ĢM kukurūzas mazina peļu auglību un bojā imūnsistēmu;
  • Žurku barošana ar kukurūzu MON810 rada nieru un aknu bojājumus;
  • Aitu barošana ar kukurūzu Bt176 rada aizkuņģa dziedzera un aknu bojājumus;
  • ĢM soja pelēm samazina vielmaiņu, paātrina novecošanos un rada izmaiņas sēkliniekos;
  • Trušu barošana ar ĢM soju rada izmaiņas sirdī un nierēs;
  • Ģenētiski modificētu augu DNS atrasti cūku un aitu audos;
  • Raundapa atlikumi barībā ietekmē peļu šūnu vielmaiņu.

Mīts Nr. 5 – ĢMO ir risinājums globālajai pārtikas krīzei un badam attīstības valstīs

Patiesība

Kamēr biotehnoloģiju industrija apgalvo, ka ĢM kultūraugi ir būtiski nepieciešami, lai atrisinātu pārtikas problēmu, jo īpaši attīstības valstīs, tikmēr nabadzība un bads palielinās.

Pasaules nabadzīgo iedzīvotāju un bada cietēju skaits 2008. gadā ir sasniedzis 1 miljardu. Tikmēr Monsanto, kas ir lielākais un ietekmīgākais biotehnoloģiju koncerns, ienākumi un peļņa turpina pieaugt.

Turklāt lielāko daļu ĢM kultūraugu izlieto lopbarībā, biodegvielā un rūpnieciski ražotos pārtikas produktos pasaules attīstītajās valstīs.

Mīts Nr. 6 – Latvijas lielajiem putnu un cūkas gaļas ražotājiem nav pieejamu alternatīvu ĢM sojai lopbarībā.

Patiesība

Latvijas lielie putnu un cūkas gaļas ražotāji, kas dzīvnieku barībā izmanto ĢM soju, apgalvo, ka nemodificētā soja esot grūtāk pieejama, tādēļ viņi esot spiesti lietot ĢM soju. Lai gan soja ir populārākais ģenētiski modificētais kultūraugs, tomēr 40 % pasaulē izaudzētās sojas nav ģenētiski modificēta.

Otrs atspēkojošais fakts šim mītam – lai gan pagaidām nemodificētā lopbarība ir dārgāka, galaproduktu tā sadārdzinātu nebūtiski. Ir aprēķināts, ka broilera cena, kas tagad ir aptuveni divi lati kilogramā, palielinātos tikai par 4 līdz 6 santīmiem.

Turklāt soja dzīvnieku barībā ir aizvietojama ar citiem olbaltumvielu avotiem. Pieņemot, ka šobrīd Latvijas lielajiem olu, putnu un cūkas gaļas ražotājiem lopbarības tirgū nav pieejama līdzvētīga olbaltumvielu avota, tas nebūt nenozīmē, ka nepastāv potenciālās iespējas. Kā viena no reālākajām izpētītām alternatīvām broilercāļu ēdināšanai ir termiski apstrādāti rapšu rauši. Pasaules tirgū rapšu produkti ir lētāki par sojas produktiem.

Komentāri