Ceļvedis pa Baltijas pērli: Filmas, ko nevar palaist garām (VIDEO)

фото

Woman | 2014. gada 14. septembrī plkst. 12:50

Piektdien, 12.septembrī Rīgā sāksies kino festivāls "Baltijas pērle", kas norisināsies līdz 21.septembrim. Festivāla ietvaros skatītājiem piedāvās 60 kino seansus. Noskatīties visas filmas nepietiks laika pat kino profesionāļiem, bet ir filmas, kuras tomēr nevajadzētu palaist garām.

Kā norāda kino eksperts Oļegs Peka, šajā festivālā nav sliktu vai vāju filmu. "Ja man prasa, kādas filmas vajag skatīties festivālā, es atbildu īsi: visas!" atzīst Peka.

Kino eksperts arī uzsver, ka 60 filmas 10 dienu laikā nevarēs noskatīties neviens kinomāns, – vienalga nāksies izvēlēties. Tāpēc, viņš piedāvā pašas interesentākās filmas no klasikas un jauniem šedevriem, ko būtu vērts noskatīties.

"Pēdējais tango Parīzē"

Pārsteidzoša un jutekliska Bernardo Bertoluči filma, kas pirms 40 gadiem izpelnījās plašu nosodījumu un tika uztverta kā pļauka sabiedrības gaumei, - šajā filmā cilvēki ieraudzīja tikai divu svešinieku slimīgu kaisli lielā un nedraudzīgajā pilsētā.

Savukārt mūsdienās filma izpelnījās nominācijas Britu kinoakadēmijas godalgai, balvām "Oskars" un "Zelta globuss".

Viņš – amerikānis Parīzē, melanholisks romantiķis, tipisks 20.gadsimta varonis, kuru nomāc pagātne un nomoka tagadne. Viņš ir pieredzējis traģēdiju – svaigi plēsta brūce, nerimstoša vainas apziņa, dziļa depresija, no kuras izeja nav saskatāma, ar pēdējiem spēkiem izmisīgi tveroties pie dzīves.

Viņa – jauna parīziete, dīvaina un ekscentriska, bez stabilitātes un eksaltēta, garlaikota un asu izjūtu kāra. Viņa agresīvais pašsavaldības zudums sastopas ar viņas ziņkāro gatavību eksperimentam.

Tā ir nejauša satikšanās. Burtiski pāris frāžu – un abu tuvākā nākotne ir nolemta. Viņi rada paši savu slepenu pasaulīti, kur patverties no pagātnes un tagadnes, – tukšā, postā ejošā Parīzes dzīvoklī ar iztrupējušām grīdām, netīriem logiem un blāviem spoguļiem... Šis sakars – bez vārdiem, bez saistībām, bez nākotnes – izvēršas dzīvnieciskā kaislē. Ekstrēms, nevaldāms, vētrains sekss bez noteikumiem un robežām.

"Laipni lūgti Ņujorkā"

Šo filmu vajadzēja izrādīt Kannu kinofestivālā, bet pēdējā brīdī filma tika noņemta no programmas. Filmas pirmizrāde tika sarīkota teju "pagrīdē", – kino zvaigznes pulcējās gaiteņos un sēdēja uz kāpnēm. Filmas radītājus apsolīja iesūdzēt tiesā, tāpēc kinolentes sākumā, pirmās piecas minūtes, aizņem advokātu sacerētie titri, tādi kā "jebkura sagadīšanos ir iepriekš neparedzētā nejaušība". Izrāda arī Žerāra Depardjē interviju žurnālistiem, kurā viņš skaidro , ka viņa varonis ir ietekmīgs politiķis, kas apsēsts ar seksu, ir pilnībā izgudrots personāžs, un pašam Depardjē nav simpātisks.

Varonis, ko atveido Depardjē – Devero kungs - toksisks varas, iekāres un augstprātības sajaukums. Ietekmīgais cilvēks kontrolē pasaules finanses un izlemj tautu likteņus, tomēr nespēj savaldīt pats savus instinktus. Viņu vada neremdināms seksuālais izsalkums, kam nav spēku pretoties. Gādādams par pasaules glābšanu, viņš diemžēl nevar izglābt sevi… Seksa skandāls kā politiska spiediena instruments? Kas gan patiesībā notika aiz greznās Ņujorkas viesnīcas fasādes?

Kannās spēlfilmas vērtējumi bija krasi atšķirīgi, jo tajā ir daudz nekautru ainu un tās sižetam ir pārāk tuva līdzība ar franču politiķa nedienām, kas sagrāva viņa karjeru.

Stāsta tapšanu iedvesmoja Starptautiskā Valūtas fonda bijušā izpilddirektora Dominika Strosa-Kāna seksa skandāls. Viņš jau paziņojis, ka iesniegs tiesā prasību pret filmas veidotājiem par neslavas celšanu, akcentējot, ka kinolente ietver "krietnu devu antisemītisma, melus un citas insinuācijas".

"Zils-Marijas mākoņi"

Šī filma līdz pēdējam brīdim tika uzskatīta par 67 Kannu kinofestivāla galveno favorītu. Tajā ir mīlas intriga, pagātnes noslēpumi, galvu reibinošas Šveices kūrorta kalnu ainavas un lieliskās Eiropas kino un Holivudas zvaigznes: Žiljeta Binoša, Kristena Stjuarte un Hloja Greisa Moreca.

Spilgtā, izsmalcinātā kinolente sajūsmina ar scenārija ietverto psiholoģismu, lielisko operatora darbu un izcilo sieviešu ansambli. No vienas puses – tā ir valdzinoša, melanholiska drāma, no otras – drosmīgi gudra filma par sievieti, kas mainīgās pasaules priekšā jūtas patiesi apjukusi un izbrīnīta. Par to, kā lomas apstākļi pārgroza aktrises likteni, par lugu un dzīvi, kas atkārto šī stāsta izšķirošās epizodes.

Slavena aktrise ierodas Šveicē, lai saņemtu apbalvojumu, ko iedibinājis nopelniem bagāts scenārists, kura filmā viņa veiksmīgi debitējusi savā jaunībā. Reiz filma ar sarežģītu, provocējošu sižetu un intriģējošo nosaukumu "Malojī čūska" viņai atnesa pasaules slavu, bet tagad, pēc 20 gadiem, pārsteidz piedāvājums nonākt šīs drāmas otrā pusē, iejūtoties citā lomā. Stāsts, kurā ņirb daudz pārvērtību un atmiņu rēgu, iegremdē laika vērpetēs, piespiežot saskarties ar pagātni, no kuras viņa tik ilgi vairījusies, un atsedz satraucošus noslēpumus, aizritējušajās desmitgadēs nesadzijušās rētas.

"Ida"

Melnbaltā "Ida" liks jums atcerēties Polijas kino zelta dienas. Pāvela Pavļikovska filmas lakonisms pārsteidz ar īsmetrāžas formātu (viss stāsts ietilpst 78 minūtēs). Tajā paša laikā, skatoties filmu, rodas emocijas, kas liek aizrauties elpai. No daudziem kadriem var uztaisīt bildes un ierāmēt tās, norāda kinoeksperts Oļegs Peka.

Stāsts norisinās Polijā, 1962.gadā. Anna jau no bērnības uzaugusi un skolota sieviešu klosterī. Pirms iesvētīšanas mūķenes kārtā, viņa nolemj satikt savu vienīgo radinieci – mātes māsu Vandu. Abas dodas ceļojumā, lai izzinātu ģimenes likteni. Šis ceļojums dāvā ne tikai mierinājumu, bet arī dīvainas un dažkārt pat biedējošas atklāsmes par pagātnē notikušo. Divas sievietes, izmisīgi tveroties viena pie otras, noskaidro baisu patiesību.

Filmas triumfa gājiens nozīmīgākajos starptautiskajos kinofestivālos to padarījis par vienu no ievērojamākajiem 2013. gada kino stāstiem. Kinolente ieguva labākās filmas titulu 2013. gada Londonas filmu festivālā, kā arī starptautiskās kinokritiķu asociācijas balvu 2013. gada Starptautiskajā Toronto kinofestivālā.

"Ziemas sapnis"

Filma ieguva Kannu kinofestivāla augstāko apbalvojumu – "Zelta Palmas zaru" un tagad pretendē uz Oskaru. Atšķirībā no poļu kinolentes, šī filma ir ļoti monumentāla un izstiepta. Ne katrs varēs nosēdēt kinoteatrī vairāk nekā trīs stundas, klausoties Šuberta mūziku un vērojot krītošu sniegu, bet Jūs taču gribat zināt, kas ir pasaules kino topā?

Teātra aktierim, kura slavas laiki jau sen pagājuši, centrālajā Anatolijā pieder neliela viesnīca "Otello". Viņš dzīvo kopā ar savu daiļo sievu, kas nodarbojas ar labdarību, un māsu, kas ilgojas pēc vīra, no kura nesen izšķīrusies. Nepieredzēta snigšana atšķeļ viesnīcu no civilizācijas, un nu šiem cilvēkiem tā kļūst par patvēruma vietu un dekorācijām, kur izspēlēt ainas no viņu dzīvēm.

Pārdabiski skaistas ainavas Šūberta klaviermūzikas pavadījumā, aukstums, vienaldzība un klusums…

Kaut arī Nūri Biljes Džejlana "Ziemas miegs" ieņem līderpozīcijas nozīmīgāko kino žurnālu vērtējumos, šī filma ir sašķēlusi kritiķu aprindas. Tā arī iekšēji ir pretrunīga, jo tiecas aptvert neaptveramo: neatsakoties no Turcijas realitātes, trīs stundās un 15 minūtēs iekļauj visus galvenos Krievijas literatūras sižetus. Pirmkārt jau no Čehova un Dostojevska, bet arī Tolstoja darbiem.

Varoņi spriež par nepretošanos ļaunumam ar vardarbību un citām līdzīgām tēmām, kas labi pazīstamas krievu romānu lasītājiem. Tomēr izcilais režisora izteiksmes talants, savdabīgā humora izjūta un pat viņa narcisisms piespiež skatīties šo kino neatraujoties.

"Ariana. Mīla Pēcpusdienā"

Baltijas pērles programmā ir trīs filmas ar Odrijas Hepbērnas piedalīšanos. Kā norāda kinoeksperts Oļegs Peka, filmu "Brokastis pie TIFFANY" pie mums izrādīs jau ceturto reizi, un vienalga visas biļetes jau izpārdotas. "Jo redzēt Odriju uz zilā ekrānā ir vārdos neizsakāma bauda!" piebilst kinoeksperts.

"Ariana. Mīla Pēcpusdienā" nav tik plaši pazīstama filma, kā "Brokastis pie TIFFANY", bet Jums noteikti to vajag redzēt!" ir pārliecināts kinoeksperts.

Filma uzņemta pēc Kloda Anē romāna "Krievu meitene Ariana". Ar asu prātu apveltīts un veiksmīgs privātdetektīvs, kas specializējas laulāto krāpšanas gadījumos, izseko neuzticīgus vīrus un sievas. Viņa apjomīgajā arhīvā allaž atradīsies stāsts, kas reizi par visām reizēm noslāpēs vēlmi jelkad iemīlēties. Detektīva pastāvīgais ienākumu avots ir īslaicīgu romantisko dēku karalis, harizmātisks miljonārs Frenks Flenegans...

Jauna parīziete – ideāliste un sapņotāja, kas dzīvo mūžīgās mīlestības gaidās, uztver visas šīs izmeklētās lietas kā burvīgas melodrāmas, klusībā alkdama pati ko tādu piedzīvot. Un viņa iemīlas starpkontinentālajā pleibojā, skandalozu slavu iemantojušajā augstāko aprindu hronikas varonī. Kad apstākļu sakritība saved kopā šos neiedomājami atšķirīgos cilvēkus, katrs no viņiem sāk spēlēt pēc saviem noteikumiem. Gaidāms visai pārsteidzošs rezultāts...

"Realitātes deja"

Sajūsminoša pasaules kinematogrāfijas monumentālās personības Alehandro Hodorovska atgriešanās (pēc 20 gadu ilgas klusēšanas) – ar ļoti personisku un dziļu filmu par savu pieaugšanu, ģimenes saitēm un sarežģītajām attiecībām ar tēvu. Turklāt tas viss, raugoties caur maģisko laika prizmu, kas pārvērš realitāti mītā.

Dižā Bunjuela mantinieka uzņemtais skandalozais šedevrs mērķēts uz erudītu skatītāju, kas uzies sevī spēkus atšķetināt viņa cieši samezgloto metaforu kamolu. Teatrālais priekšnesums norisinās kārtējās diktatūras laikā pilsētā, kas izkrāsota košās bērnības krāsās un pārvērsta visu iedomājamo brīnumu un šaušalu epicentrā.

Pasaulē, kuru darinājusi Hodorovska nevaldāmā fantāzija, mīt ietilpīgi un vispārīgi tēli, kas dažkārt novesti līdz cirka absurdam: punduri, pagrīdes cīnītāji pret tirāniju, ugunsdzēsēji-brīvmūrnieki, kropļi, bezsejaini fantomi. Cīņa, pagrīde, spīdzināšana un ciešanas – tas viss parādīts kā sirreāla operete: talantīgi, ar bagātu izdomu un ārkārtīgi smieklīgi.

"Karte uz zvaigznēm"

Filma nominēta galvenajai balvai "Zelta palmas zars" un saņēma godalgu par labāko sieviešu lomas atveidojumu Džūlianai Mūrai Kannu kinofestivālā.

Esiet sveicināti Holivudā! Sapņu fabrikā, kur piepildās ilgotais, kur zvaigžņu daudzums vienuviet teju pārsniedz pieļaujamā robežas. Tomēr tās iemītnieki nemaz nav līdzīgi tēliem, kurus viņi tik dedzīgā centībā spēlē kino. Zem Losandželosas glāsmainajiem saules stariem neskaitāmo Beverlīhilzas piļu īpašnieki peldas greznībā un tīksminās slavas spozmē. Te sastopam atzītu psihoterapeitu un slavenību padomdevēju, kā arī cinisku un izvirtušu jau novecojošu kinozvaigzni, kurai viņš palīdz pašrealizēties kā sievietei un aktrisei.

"Mēness gaismas maģija"

Visi mīl Vūdiju Allenu, un mīlestība ar gadiem kļūst vēl stiprāka. Allenam izdodas filmēt tādas kinolentes, kuras ir interesanti skatīties un nav kauns pārstāstīt draugiem.

"Mēness gaismas maģija", visticamāk, tiks demonstrēta uz lielajiem ekrāniem, bet Jūs taču gribat to noskatīties pirmais?" retotiski jautā kinoeksperts Oļegs Peka.

1920.gadu Francijas Rivjēra piesaistīja ar Vidusjūras perspektīvu zilgmi, ko apvija saules gaisma vai maģiski mēness noslēpumi: mākslinieku, mūziķu un... blēžu ņirba, dārgu automašīnu mirdzošais niķelis un hroms, modīgi naktsklubi, izsmalcināti dāmu tērpi, vieglprātīgi kungu uzvalki, kā arī intriģējošas ballītes, kas valdzināja ar džeza daudzveidīgajām melodijām.

Misters Dārsijs ir atgriezies!

Šoreiz viņa personāža vārds ir Stenlijs Kroufords. Pielīmējis ūsas un tērpies koši sārtās drānās ar zelta izšuvumiem, viņš parādās publikai ķīniešu iluzionista Veja Linga Su tēlā. Aiz ārējā vēsuma, ciniskā nicinājuma un augstprātīgās savaldības slēpjas mums jau pazīstamā dziļā, romantiskā un kaislīgā iedaba.

"Mīlestība vārdos un bildēs"

"Vēl viena kinolente ar Žiljetu Binošu!!! Noskatīties obligāti!" norāda kinoeksperts Oļegs Peka.

Savulaik veiksmīgs un ļoti daudzsološs rakstnieks, nesagaidot iedvesmas atgriešanos, ir spiests pasniegt angļu literatūru kādā Jaunanglijas koledžā. Ar sociālajiem tīkliem un virtuālo saskarsmi apmātajiem studentiem nav interesanti apgūt rakstītā vārda stilistisko virtuozitāti. Viņš ienīst savu jauno amatu un tāpēc metodiski iztukšo tuvējā kroga krājumus.

Viss mainās, kad koledžā ierodas mākslas pasniedzēja, reiz slavena māksliniece-abstrakcioniste, kas atteikusies no spožas karjeras, jo tā nu iegrozījušies apstākļi.

Lai pievērstu viņas uzmanību, viņš iesaista savus audzēkņus riskantā spēlē, apgalvojot, ka "iesākumā bija vārds" un "spalva ir izteiksmīgāka par otu".

"Vārdi un bildes", poēzija un vizuālie tēli sacenšas par intelektuālo pārākumu; tie kļūst par ieročiem prāta un jūtu kaujā. Spīvajam, iedvesmas spārnotajam duelim jāvainagojas ar kāda triumfu, bet, pirms noskaidrosies uzvarētājs, cīņā iesaistīsies arī abu galveno varoņu sirdis...

"Jaunais kinoteātris "Paradiso"

Tornatores neparasti skaistais, godīgais un aizkustinošais stāsts liek aizrauties elpai. Šis itāļu kino šedevrs ietver sevī visu labāko, kas rodams pasaules kinematogrāfā. Nevainojams scenārijs, izjusts tēlojums un lieliskā Enio Morikones mūzika, kas ar savu melodiskumu, harmoniju un skaistumu apvij katru kadru. Pēc teju apdullinošā fināla, kad iedegsies gaisma, jūs iziesiet no zāles iekšēji pārvērtušies.

43 starptautiskas kino godalgas, to skaitā Kannu kinofestivāla "Zelta palmas zars", divas Francijas Kultūras ministrijas balvas "Cēzars", ASV Kinoakadēmijas "Oskars", "Zelta globuss", pieci Britu Kinoakadēmijas (BAFTA) apbalvojumi, divas Eiropas Kinoakadēmijas balvas "Fēlikss".

Dzīve nelielā Sicīlijas pilsētiņā griežas ap kinoteātri "Paradiso" – īstu paradīzi, kur izšķiras cilvēku likteņi, kur vietējie iedzīvotāji iemīlas, pieaug, izzina kaisles „aizliegto augli” un atrod savu laimi.

Filma atmodina dižo neoreālisma laikmetu, kad zem klajas debess notiekošie seansi patiesi padarīja kino par mākslu tautai. Lietpratīgi veidotā stāsta uzbūve ļauj viegli pārslīdēt no pagātnes uz tagadni, sekojot līdzi 20.gadsimta kinoindustrijas vēstures gaitai.

"Maroka"

Kurš gan ir teicis, ka pasaulē nav sastopama īsta, uzticīga un mūžīga mīlestība?! Stiprāka par nāvi un spējīga uz varoņdarbiem kā pašu par sevi saprotamu lietu. Lai to ieraudzītu, ir jāiegremdējas pusizdzisušajā, izsmalcinātajā, vēla rudens dūmakai līdzīgajā melnbaltā kino pasaulē, kurā seja top līdzīga dievietes tēlam, neizdibināmam atvaram, noslēpumainam traģiskam labirintam, kurā skatītājs grimst, cenzdamies atklāt sievietes dvēseles noslēpumus.

Tā ir celuloīda brīnumu pasaule, kurā filmas emulsijas kārtiņa piedod plakanajam attēlam dziļumu un noslēpumainību, ļauj ieraudzīt to, kas ir palicis aiz kadra, un atklāj iztēlē veselu jūtu pasauli, kuras patiesums un atkailinātība liek izbrīnā savilkt uzacis, mulsumā nosarkt vai dziļdomīgi klusēt.

Mīlestība neplāno gājienus uz priekšu un parasti izvēlas nepareizas atbildes. Marlēne Dītriha savu izvēli ir ierakstījusi Marokas smiltīs: "Tam, kurš mīl, ir jādala liktenis ar to, kuru mīl."

Festivāla "Baltijas pērle" programmu var atrast mājaslapā "balticpearl.lv".

Komentāri