Latvijas iedzīvotāji nezina, kas ir bioloģiskā pārtika, Mixnews.lv

Latvijas iedzīvotāji nezina, kas ir bioloģiskā pārtika

фото

Woman | 2015. gada 22. janvārī plkst. 19:49

Lielai daļai iedzīvotāju ir nepilnīga izpratne par bioloģisko pārtiku, taču tajā pašā laikā cilvēki uzskata, ka tādu lieto, liecina Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) veiktā aptauja.

Respondenti, kuri piedalījās aptaujā, tika lūgti raksturot, kas, viņuprāt, ir bioloģiskā pārtika. Atbildes rāda, ka 23% neizprot un 52% daļēji izprot, kas ir bioloģiskā pārtika, bet tikai 16% norādījuši precīzu bioloģiskās pārtikas raksturojumu. 9% respondentu nesniedza atbildi uz šo jautājumu vai arī atbildēja, ka netic bioloģiskās pārtikas solījumiem.

Galvenie atslēgas vārdi, ar kuriem cilvēkiem saistās bioloģiskā pārtika, ir "bez ķīmijas", ko pieminējuši 32% aptaujāto, "dabīga, dabīgi audzēta" - 19%, "tīra" - 8%, "bez pesticīdiem" - 6%. Tajā pašā laikā pieminēti arī tādi atslēgas vārdi kā "pašu audzēts", "bez E vielām", "bez konservantiem", "Latvijā audzēta", "laukos audzēta", kuri neatbilst bioloģiskās pārtikas būtībai.

Vaicāti par bioloģiskās pārtikas patēriņu, liels skaits respondentu apgalvo, ka vismaz reizi nedēļā vai biežāk lieto bioloģiskos produktus. Piemēram, 39% apgalvo, ka lieto bioloģisko pienu, 50% - bioloģiskos piena produktus, 38% - bioloģisko gaļu un gaļas produktus, 44% - bioloģiskās olas, 62% - bioloģiskos dārzeņus, kā arī 53% norāda, ka reizi nedēļā vai biežāk lieto bioloģiskos augļus un ogas.

LBLA vadītājs Gustavs Norkārklis norāda, ka veiktā aptauja apstiprina asociācijas pieņēmumus par dažiem Latvijā izplatītiem mītiem, kas saistīti ar bioloģisko pārtiku. Viens no tiem - pārtika, kuras pārdevējs apgalvo, ka tā ir "bez ķīmijas", ir bioloģiska pārtika jeb ekoprodukts. Tāpat daudzi uzskatot, ka pārtika, kas audzēta laukos, zemnieku saimniecībās, ir bioloģiska. Vēl ne visiem patērētājiem ir pilnīga izpratne par to, ka bioloģiskā pārtika nozīmē to, ka tā ir sertificēta un pārbaudīta, bioloģiskās lauksaimniecības metodēm atbilstoši audzēta un ražota pārtika.

"Bioloģiskā pārtika ir audzēta un ražota saskaņā ar dabas procesiem, neizmantojot sintētiskos pesticīdus, minerālmēslus un antibiotikas. Un vienīgais, kas var to garantēt gala patērētājam, ir Eiropas Savienības (ES) ekomarķējums - zaļā lapiņa, kuru piešķir pārbaudītiem un bioloģiski sertificētiem produktiem. Šī marķējuma atpazīstamība ir darbs, pie kura jāstrādā visiem bioloģiskās pārtikas nozarē iesaistītajiem - gan ražotājiem, gan pārstrādātājiem, gan tirgotājiem," uzsver Norkārkls.

Veiktajā aptaujā atklāts - ļoti daudzi aptaujātie apgalvo, ka vismaz reizi nedēļā vai biežāk lieto bioloģisko pārtiku. Ja attiecībā uz piena produktiem tas vēl varētu būt ticami, jo bioloģisko pienu Latvijā ražo visvairāk - gandrīz 70 tonnas gadā, tad gaļas, olu un dārzeņu ražošanas apjomi pret parasto lauksaimniecību nepārsniedz 3% robežu. Lielais cilvēku daudzums, kurš par bioloģisku uzskata Latvijā ražotu, laukos audzētu vai kādu citu pārtiku, ir viens no šķēršļiem bioloģiskās pārtikas nozares attīstībai, jo samazina zemnieku motivāciju sertificēties. "Patērētāju izpratnes palielināšanās par to, kas ir bioloģiskā pārtika, ir otrs faktors, kas veicinātu bioloģiskās pārtikas nozares attīstību Latvijā, tostarp produktu klāsta paplašināšanos un cenas pazemināšanos," skaidro Norkārkls.

Aptaujā arī secināts, ka cilvēki Latvijā maz pazīst ES ekomarķējumu - zaļo ekolapiņu, kas ir vienīgais marķējums, kurš garantē bioloģiskās lauksaimniecības principu ievērošanu produkta audzēšanā un ražošanā. Vaicājot par dažādu pārtikas marķējumu atpazīšanu, 30% respondentu iepērkoties atzina, ka ir redzējuši ES ekomarķējumu - zaļo ekolapiņu. 80% atzina, ka ir redzējuši marķējumu "Latvijas ekoprodukts", 96% - "Zaļo karotīti", bet 63% - "Latvijas labums".

Vairāk nekā puse jeb 61% aptaujāto atzina, ka biežāk izvēlas produktus tieši ar "Zaļās karotītes" marķējumu, 42% norādīja, ka izvēlas produktus ar "Latvijas ekoprodukts" marķējumu, 40% - ar marķējumu "Latvijas labums", bet tikai 12% ar ES ekomarķējumu. Savukārt, vaicāti par marķējumu nozīmi, respondenti parādīja visai aptuvenu izpratni, lielākoties norādot, ka marķējumi "Latvijas ekoprodukts", "Zaļā karotīte" un "Latvijas labums" norāda uz Latvijā ražotu produktu, savukārt ES bioloģiskais marķējums saistās ar ES ražotiem produktiem.

Komentāri