"Zaļā lampa": mēs varam palīdzēt 16-gadīgajai Valērijai nepadoties, Mixnews.lv

"Zaļā lampa": mēs varam palīdzēt 16-gadīgajai Valērijai nepadoties

фото

Woman | 2018. gada 6. novembrī plkst. 07:05

Šī apbrīnojamā meitene lasa Omara Haijāma dzeju, mācās gleznot svētbildes, apgūst korejiešu valodu un sapņo kļūt par advokāti. Taču galvenais – viņa varonīgi cīnās ar nopietnām veselības problēmām, kas vajā viņu kopš bērnības.

Valērijai Jakimovai ir 16 gadi. Patstāvīgi staigāt viņa sāka tikai šovasar. Vispirms bija pāris nedroši soļi no ratiņkrēsla līdz māmiņai, tad – jau drošāki – pa gaiteni. Nu jau Valērija var pati aiziet no savas mājas līdz autobusa pieturai, kas atrodas iepretim viņas kāpņutelpai. Valērija zina – lai noietu lielāku attālumu, ir jāsāk ar maziem solīšiem. Uz šādām domām cilvēku spēj uzvedināt tikai ļoti smagi pārbaudījumi.

Šobrīd Valērijai ir ļoti nepieciešama palīdzība, lai dotos uz medicīnas centru Minskā, kas ļautu viņai sākt staigāt vēl drošāk un pieveikt smago kaiti.

Labdarības fonds BeOpen, rūpīgi izvērtējot situāciju, nolēma atvērt Valērijai Jakimovai palīdzības kontu https://www.beopen.lv/lv/projects/zala-lampa

Valērijas palīdzībai līdz 13/. novembrim pieslēgts labdarības tālruņa numurs 9 000 63 84 (1,42 eiro par zvanu).

Norādes par palīdzības kontu ir šeit

фото

Cīņa ar slimību

Meitene saslima 2,5 gadu vecumā. Viss notika pavisam negaidīti. Vispirms bija augsta temperatūra, tad ātrā palīdzība un slimnīca. Kad pienāca asins analīžu rezultāti, ārsti bēdīgi noplātīja rokas, bet Valērijas māmiņa uzzināja šausmīgo diagnozi – leikoze.

Sākās bezgalīgās procedūras, ārstēšanas kursi, komplikācijas un recidīvi.Toreiz meitene kopā ar māmiņu slimnīcā pavadīja pusgadu. Vēl sešus mēnešus Valērija ārstējās mājās. Taču prognozes bija neiepriecinošas un ārstu slēdziens bija skarbs: nepieciešama kaulu smadzeņu transplantācija. Valēriju izrakstīja mājās, bet māmiņai pateica: “Meklējiet klīniku ārzemēs, kas jūs uzņems.”

“Es ilgi nespēju noticēt, ka tas ir noticis ar manu meitu, – stāsta Valērijas māmiņa Natālija. – Visskumjākais šajā situācija bija tas, ka atrast nepieciešamo informāciju izrādījās praktiski neiespējami. Kā ārstēt, ko darīt, kur vērsties…. Sākām meklēt klīniku. Galu galā Valēriju piekrita uzņemt specializētā klīnika Budapeštā.”

Valsts apmaksāja transplantācijas operāciju. Taču izdevumu bija ļoti daudz. Nācās maksāt par donoru un pašu transplantācijas materiālu, tā nosūtīšanu uz klīniku, analīzēm, ceļa izdevumiem un dzīvošanu Budapeštā. Pēc operācijas Valērijai bija nepieciešama ilgstoša un komplicēta rehabilitācija, kas arī prasīja ievērojamus līdzekļus. Lai par to visu samaksātu, vecāki izmisīgi sāka meklēt naudu. Steigā, ļoti lēti tika pārdota māja, kuru ģimene bija iesākusi būvēt Dreiliņos. Nu Valērija varēja doties uz Ungāriju. Ar cerību sirdī. Budapeštā Valērija pavadīja sešus mēnešus. Meitene gulēja sterilā boksā, bet vecāki, nomainot viens otru, dežūrējablakus. Toreiz Valērijai bija četri gadiņi.

Atgriežoties mājās, Valērijai sākās problēmas ar ādu, kas burtiski lobījās no rokām, kājām, sejas… Tas bija ļoti mokoši. Un ģimene atkal devās uz Budapeštas klīniku, kopā pavadot tur 10 mēnešus. Valērija, kurai bija bojāti 50% ādas, gulēja marles saitēs. Pa to laiku roku un kāju cīpslas savilkās un Valērija zaudēja spēju staigāt…

фото

“Visa pasaule ir mūsu rokās”

“Ar laiku mēs sākām izķepuroties. Kad Valērijai palika 13, ar Dieva palīdzību viņa pamazām atdzīvojās,” atceras Natālija.

Natālija ir bezgala pateicīga visiem, kas nepalika vienaldzīgi un palīdzēja ģimenei grūtajos laikos. Lielu paldies Natālija saka arī Latvijas Bērnu fondam, kas apmaksāja daudzās konsultācijas un procedūras.

“Šausmīgi bija tas, ka arī šoreiz mums neviens nesniedza nekādu informāciju. Visu nācās uzzināt pašiem. Piemēram, mēs pat nezinājām, ka Valērijai pienākas valsts apmaksāta rehabilitācija Vaivaros. Nezinājām, ka varam iestāties rindā uz ratiņkrēslu. Es ilgu laiku vadāju viņu parastos bērnu ratiņos,” stāsta Valērijas mamma.

Valērija reti raud un praktiski nekad nesūdzas par dzīvi. Viņa ir smaidīga un ļoti labvēlīga. Taču vēl pavisam nesen viņa bija noslēgts un iegrimis savās domās bērns. “Bija gadījumi, kad citi bērni Valēriju ķircināja, apsaukāja, - atceras mamma. – Bērni mēdz būt cietsirdīgi, viņi ne vienmēr saprot, ka slims cilvēks var izskatīties citādāk, nekā citi. Brīžiem takta sajūtas pietrūkstarī pieaugušajiem.”

Sagaidījusi savu kārtu uz rehabilitācijas kursu centrā “Vaivari”, Valērija tur iepazinās ar Beāti Soloveju, Latvijas Kristīgās akadēmijas pasniedzēju.Beāte Vaivaros vadīja slimajiem bērniem zīmēšanas nodarbības. Pasniedzējas iedrošināta, Valērija sāka zīmēt, gatavot instalācijas, veidot no māla un plastilīna. Kad meitenes veselības stāvoklis uzlabojās, mamma sāka vadāt viņu uz nodarbībām akadēmijā. Valēriju uzņēma svētbilžu gleznošanas kursos. Šodien viņai ir jau vesela sērija brīnišķīgu miniatūru un vairākas mazas pašas rokām uzgleznotas svētbildes. Valērija sapņo sarīkot nelielu izstādi. Ja kādu no viņas radītajiem darbiņiem izdosies pārdot, nauda tiks novirzīta ārstēšanai.

фото Valērijas miniatūri.

Nekad nepadoties

Šobrīd ģimene īrē dzīvokli, sava mājokļa viņiem nav. Pie Valērijas nāk mājskolotājs, meitene daudz lasa, studē mākslas albumus, zīmē. Vēl viena neparasta aizraušanās – korejiešu valodas apguve – aizsākās ar nejauši izdzirdētu korejiešu dziesmu. Valērijai tā tik ļoti iepatikās, ka viņa sāka interesēties par Korejas vēsturi un pat atrada sev korejiešu valodas skolotāju.

“Lai cik grūti nebūtu, ir jātic un jāsaprot, ka dzīve – tā ir labākā dāvana, - uzskata Valērija. – Tevi neviens nespēs uzvarēt, kamēr tu pats neatzīsi savu zaudējumu. Ja kāda lieta nepadodas – pasēdi, paraudi, tad celies un dodies tālāk.”

“Pasaulē ir daudz mīlestības, taču tās arvien ir par maz, - saka Valērija. –Tāpēc ir jāmācās novērtēt to visu. Un ir jādalās priekā, tā to var nodot tālāk citiem cilvēkiem. Bet mīlestībai nav robežu, tā ir bezgalīga.”

Valērijai Jakimovai ir vajadzīga palīdzība, lai apmaksātu četrus svarīgus rehabilitācijas kursus Minskas medicīnas centrā. Valērija ar māmiņu jau vairākas reizes tur ir bijusi, un rezultāti ir ļoti iepriecinoši. Valērija ir sākusi staigāt. Vecākiem tas ir vienkārši brīnums. Lai dotos tālāk, rehabilitācijas kursiem ir jābūt regulāriem. Viena intensīvā kursa cena ir apmēram 750 eiro (bez ceļa un uzturēšanās izdevumiem). Valērijai ir nepieciešami vismaz četri šādi kursi. Kopējā summa ir 4500 eiro. Mēs varam palīdzēt šai apbrīnojamajai meitenei.

Visu nedēļu līdz 13. novembrim līdzekļus Valērijai var ziedot, zvanot pa tālruni 90006384. Maksa par zvanu ir 1, 42 eiro.

Labdarības fonds BeOpen Valērijas Jakimovas ārstēšanai ir atvēris speciālu ziedojumu kontu. Līdz 13. novembrim līdzekļus var pārskaitīt ŠEIT.

Bankas rekvizīti ziedojumiem:

Labdarības fonds BeOpen(https://www.beopen.lv/lv/kas-mes-esam )

Reģ.Nr 50008218201

Konts LV59 CBBR 1123 2155 000 10

Mērķis: Zaļā lampa, palīdzība Valērijai Jakimovai

фото

No ziedotās naudas netiek ieturēta komisijas maksa, tāpēc ziedojumu Valērija saņems pilnā apmērā.

Labdarības autorprogramma ”Zaļā lampa” skan radio Baltkom 93.9 FM ēterā katru otrdienu plkst. 16.00. Raidījumu vada žurnālistes Olga AVDEVIČA un Rita TROŠKINA.