Spārītis: Apmēram puse no 150 zinātniskajiem institūtiem ir "virtuāli", Mixnews.lv

Spārītis: Apmēram puse no 150 zinātniskajiem institūtiem ir "virtuāli"

фото

Zinātne | 2013. gada 11. janvārī plkst. 10:54

Apmēram puse no Latvijas zinātniskajiem institūtiem spēj pastāvēt tikai virtuāli, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) jaunievēlētais prezidents Ojārs Spārītis.

Latvijā ir apmēram 150 zinātniski pētnieciskie institūti, taču tādu, kas kaut ko ražo, gūst peļņu un nodokļu veidā pat atdod valsts budžetā daļu līdzekļu, ir ļoti maz - maksimums ap 30. Vēl daļa no pārējiem zinātniskajiem institūtiem vairāk eksistē no saņemto grantu finansējuma. Ja šie institūti ar savu zinātnisko potenciālu spēj piedāvāt tādus projektus, kas tiek novērtēti ar grantu piešķīrumu, tad to izvērtēšana jau ir notikusi, un viņi ir pierādījuši gan savu dzīvotspēju, gan kvalifikāciju.

Pēc Spārīša domām, izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa kritika un solījums izvērtēt to darbību ir domāta galvenokārt tai apmēram pusei zinātnisko institūtu, kuri savā laikā izveidoti pēc minimālā kritēriju principa, respektīvi, ka pieci zinātņu doktori varēja dibināt zinātniski pētniecisku institūtu.

Ja šādi institūti vairāku pēdējo gadu laikā nav ne saņēmuši valsts dotāciju, ne konkursa kārtībā ieguvuši kādu grantu vai izpildījuši kādu investīciju projektā paredzētu pasūtījumu, viņu darbība ir tuva nullei, un šādi institūti Latvijai neko būtisku nedod, norāda LZA prezidents. Šo institūtu izslēgšanu no saraksta liegtu tiem iespēju pretendēt uz valsts finansējuma un grantu piešķiršanu. Spārītis gan atzīmēja, ka pašlaik lielas skaidrības par Ķīļa plāniem nav.

Pēc Spārīša domām, no IZM puses ir saskatāma darbības imitācija, jo jau 2011.gadā Latvijas Zinātņu akadēmija veica zinātnisko institūtu efektivitātes izvērtējumu un iesniedza to IZM, taču tas tiek noklusēts. Tā vietā iecerēts veidot jaunu izvērtējumu. "Rodas jautājums - par kādiem līdzekļiem IZM gatavojas apmaksāt šādus ārpakalpojumus? Mēs tiešām esam "ļoti bagāta" valsts, ja varam atļauties šādu valsts līdzekļu šķiešanu? Vai varbūt šāda ekspertīžu pasūtīšana IZM darbā kļūst par modi vai peļņas lietu lobētām ekspertu institūcijām?" izteicās LZA vadītājs.

Komentāri