Gadsimtu pēc Pirmā pasaules kara Balkānos tas joprojām raisa kaislības (2)

фото

Zinātne | 2014. gada 3. janvārī plkst. 18:43

Jūnijā, pieminot simtgadi kopš Pirmā pasaules kara sākuma, kādreizējo pretinieku pārstāvji pulcēsies Sarajevā, taču neskatoties uz to, ka karacirvis sen ir aprakts, gadsimtu senā konflikta naids Balkānos joprojām gruzd zemdegās, ziņo LETA-AFP.

Kā tiek mācīts skolēniem visā pasaulē, par Pirmā pasaules kara iemeslu kalpoja atentāts pret Austroungārijas impērijas troņmantnieku erchercogu Franci Ferdinandu, kuru Sarajevā pastrādāja kāds 19 gadus vecs serbu nacionālists.

Lai gan četrus gadus ilgušā masu slaktiņa patiesie cēloņi - nerimstošā spriedze starp pasaules un reģionālo lielvalstu grupējumiem, kas stīvējās par savas ietekmes palielināšanu un bija iesaistījušies komplicētā alianšu sistēmā, - ir šķietami labi zināmi, serbi joprojām ļoti jūtīgi uztver runas par Gavrilo Principa lomu tā izraisīšanā.

Jūnijā Bosnijas-Hercegovinas galvaspilsētā uz starptautisku konferenci pulcēsies aptuveni 130 vēsturnieki no 30 valstīm, lai konfrontētu savus bieži joprojām atšķirīgos redzējumus par "Lielo karu".

Tikmēr serbi gan pašā Serbijā, gan Bosnijas-Hercegovinas Serbu Republikā šo konferenci uztver kā "vēstures revīzijas" mēģinājumu nolūkā tiem uzvelt atbildību par slaktiņu, kas prasīja desmit miljonu dzīvību kaujaslaukos un vēl miljoniem citu - civiliedzīvotāju vidū.

"Serbija nekad nepieļaus vēstures revīziju, nedz arī jebkad aizmirsīs, kas bija galvenie Pirmā pasaules kara vaininieki," intervijā aģentūrai AFP uzsvēris Serbijas premjerministrs Ivica Dačičs.

Arī Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks nosodījis pārējo eiropiešu ieceres 2014.gada jūnijā Sarajevā sarīkot vairumu 20.gadsimta pirmajai katastrofai veltītu pasākumu, sākot ar sporta un kultūras sarīkojumiem un beidzot ar piemiņas ceremonijām.

Dodiks uzskata, ka šie pasākumi būs "kārtējais propagandas uzbrukums serbiem" un "vēstures viltošana".

Tikmēr to sagatavošana, kuru uzņēmies īpaši izveidotais fonds "Sarajeva, Eiropas sirds", rit pilnā sparā. Fondu dibinājusi Francija, taču tā līdzfinansēšanā piedalās arī tās kādreizējais galvenais pretinieks Pirmā pasaules kaujaslaukos - Vācija.

Francijas vēstnieks Bosnijā-Hercegovinā Rolāns Žils uzskata, ka serbu politiķu bažām nav pamata.

"Ideja ir vienkārši satikties un pulcēties, īpaši jaunākajai paaudzei, lai pasacītu - lūk, vienīgā iespēja turpmākajos gadsimtos ir dzīvot kopā mierā un izlīgumā," sarunā ar Bosnijas televīziju norādījis Žils.

Vēsturnieku konferenci Sarajevā rīko pilsētas Vēstures institūta direktors Husnija Kamberovičs, kas pārstāv Bosnijas musulmaņu kopienu.

"Pēc simts gadiem pienācis laiks pārvērtēt visu, kas saistīts ar Pirmo pasaules karu. Atentāts kara priekšvakarā, atentāta fons (..), nesakot priekšā atbildi," sarunā ar AFP uzsver Kamberovičs. "Nav jautājumu, par kuriem mēs nevarētu diskutēt."

Bijušās Dienvidslāvijas vēstures grāmatās Princips desmitgadēm ilgi ticis slavināts kā varonīgs brīvības cīnītājs, kas rīkojies, "paužot tautas protestu pret tirāniju", kuru Balkāniem nesusi Habsburgu impērija.

Taču pēc asiņainā Dienvidslāvijas sabrukuma pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados šajā monolītajā stāstā parādījušās plaisas.

Kamēr Principa varoņa tēls Serbijā un Bosnijas Serbu Republikā saglabājies neskarts, Sarajevā, kuru pamatā apdzīvo musulmaņi, viņš jau kļuvis par "teroristu", kurš rīkojies serbu etniskā nacionālisma vārdā, kas vēlākajā 20.gadsimta gaitā vairākkārt novedis pie asiņainiem konfliktiem ar bosniešiem (Bosnijas musulmaņiem) un horvātiem.

Serbu vēsturniece Dubravka Stojanoviča kategoriski iebilst pret šādu interpretāciju. "Viņš bija dienvidslāvu nacionālists," intervijā AFP uzsver Stojanoviča. "Tās pašas kustības locekļi bija arī musulmaņi, horvāti un serbi, kas cīnījās pret Austroungārijas impēriju."

Viņa gan atzīst, ka Princips ir "perfekta figūra politiskai ekspluatācijai".

Belgradas politiķi labprāt uzsver upurus, kurus Serbijai nācās maksāt Pirmā pasaules kara laikā, cīnoties vienā pusē ar Antanti - Franciju, Lielbritāniju un Krieviju, kuru pretinieki bija tā dēvētās Centrālās lielvalstis - Vācija, Austroungārija un Osmaņu impērija.

Serbija zaudēja aptuveni 15% iedzīvotāju, tostarp 125 000 karavīru, un 650 000 civilistu. Tādējādi, rēķinot proporcionāli iedzīvotāju kopskaitam, Serbija uzskatāma par visvairāk cietušo valsti Pirmajā pasaules karā, atzīst britu vēsturnieks Džons Kīgans.

"Nevar būt izslīguma uz patiesības un taisnīguma rēķina (..). Mēs nevaram palikt vienaldzīgi," uzsvēris Serbijas prezidents Tomislavs Nikoličs. Tikmēr Dodiks paziņojis, ka rīkos alternatīvu "starptautisku konferenci, lai iepazīstinātu ar patiesību un faktiem".

Dodiks stāsta, ka viņam pievienosies bosniešu izcelsmes serbu kinorežisors Emirs Kusturica, kurš gatavojas uzņemt filmu par Franča Ferdinanda slepkavību, lai "stāstu parādītu tā, kā tas patiesi bija".

"Princips aizstāvēja brīvības ideju (..). Viņš nogalināja agresoru," nesenā intervijā Bosnijas serbu televīzijai norādījis pats Kusturica.

Foto: Karl Tröstl, Europeana 1914-1918

Komentāri 2
lienepirms 4 gadiem
mums stipri līdzīga tā istorija...arī mums te visus 23 gadus tāda ar muguras smadzenēm sajūtama kara smaka...
Karlapirms 4 gadiem
Kremlis vienmer vesturi izmantojis idealogiskos nolukos un tadi pat ir serbi.