Vj. Dombrovskis: Neraugoties uz finansējuma trūkumu, Latvijas zinātnieki pērn guvuši lielus panākumus, Mixnews.lv

Vj. Dombrovskis: Neraugoties uz finansējuma trūkumu, Latvijas zinātnieki pērn guvuši lielus panākumus

фото

Zinātne | 2014. gada 8. janvārī plkst. 18:57

Neraugoties uz to, ka finansējuma līmenis zinātnei pagājušajā gadā bija zems, zinātnieku gūtie sasniegumi ir ievērojami, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP), ziņo LETA.

Trešdien Latvijas zinātnes 2013.gada nozīmīgākajiem sasniegumiem veltītajā Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) svinīgajā sēdē Dombrovskis norādīja, - lai zinātne varētu attīstīties, pretī jābūt ražotājam, industrijai. Kā piemēru viņš minēja farmācijas nozari, norādot, ka šādai sadarbībai turpmāk jāattīstās arī citās zinātnes jomās. Ministrs uzsvēra, ka, lai gūtu atbalstu zinātnei sabiedrībā, ir jāpievērš uzmanība zinātnes sasniegumu popularizēšanai.

Arī LZA prezidents Ojārs Spārītis uzsvēra Latvijas zinātnieku sasniegumus finansiāli grūtā laikā. Savā runā viņš pretnostatīja valsts attieksmi pret zinātni, kas izsakāma finansiālā atbalstā tai, un augstskolu, institūtu, kā arī pētniecības centru darba grupu un individuālu pētnieku zinātniskos sasniegumus, kurus novērtējušas arī starptautiskas žūrijas, patentu biroji un eksperti. LZA prezidents uzsvēra, ka šie teorētiskie un praktiskie sasniegumi veikti ar Eiropas Savienības (ES) valstīs vismazāko zinātnes finansējumu.

Spārīša nolasītajā Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzrunā bija pausts, ka zinātni nepieciešamas atbalstīt arī no valsts puses. Premjers bija norādījis, ka turpmākajos gados zinātnieki var rēķināties ar lielākām iespējām, jo ES fondos nākamajam plānošanas periodam 2014.-2020.gadam zinātnei, pētniecībai un inovācijām ir atvēlēts lielāks finansējums, fokusējoties uz praktiskajiem pētījumiem.

Ministru prezidents pauda cerību, ka valsts ekonomika panāks uzrāvienu, audzējot preču un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību īpatsvaru Latvijas ražošanas sektorā un eksporta bilancē, vairojot darba efektivitāti un jaunas darba vietas. Viņš norādīja uz Latvijas zinātnes sinerģiju ar uzņēmējdarbību kā atslēgas punktu, lai inovācijas straujāk attīstītos.

Apbalvojumus LZA svinīgajā sēdē saņēma Andris Ambainis par sasniegumiem kvantu teorijā pagājušajā gadā.

Sveikta tika arī Jekaterina Ērenpreisa, kura veikusi vispusīgus pētījumus šūnu bioloģijā un ļaundabīgo audzēju molekulāro pamatu izzināšanā, paverot principiāli jaunas iespējas vēža ārstēšanā.

Apbalvojumu saņēma Vjačeslavs Kaščejevs, kurš izstrādājis kvantu sūkņu teoriju un tās pielietojumu nanoelektronikā, kas tiek izmantots Eiropas galvenajās metroloģijas laboratorijās.

Benita Laumane saņēma apbalvojumu par monogrāfiju ciklu pētījumā par Baltijas jūras piekrastes tautu kultūru, skatot jūru un tās elementus kā iedzīvotāju identitātes nozīmīgu daļu. Monogrāfijas nosaukums - "Jūra latviešu valodā un folklorā".

Par "Lielās ķīniešu-latviešu vārdnīcas" sastādīšanu apbalvots Pēteris Pildegovičs. Vārdnīca satur arī plašu kultūrvēsturisku komentāru.

Praktiskajos pētījumos apbalvojumu saņēma autoru kolektīvs, kas pabeidzis jaunas oriģinālas kardioprotektīvas zāļu kandidātvielas ķīmisko un eksperimentālo izpēti, kas ļauj sākt šīs vielas klīniskos pētījumus. Kolektīvā pētījumu veica Maija Dambrova, Solveiga Grīnberga, Ivars Kalviņš, Jānis Kūka, Edgars Liepiņš, Daina Loļa, Einārs Loža, Osvalds Pugovičs, Reinis Vilšķērsts un Ilmārs Stonāns no Latvijas Organiskās sintēzes institūta. Pētījums veikts kopā ar AS "Grindeks".

Apbalvots arī autoru kolektīvs no Rīgas Stradiņa universitātes un A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta par izstrādātiem un ieviestiem jauniem dabiskus glikopeptīdus saturošiem uztura bagātinātāju sastāviem, kas pielietojami onkoloģijā un virusoloģijā. Kolektīvā strādājuši Jevgenijs Jermolajevs, Lilija Peškova, Guntis Vītols un Simona Doniņa.

Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta autoru kolektīvs apbalvots par sintezētiem un izpētītiem oriģinālas struktūras organiskajiem stikliem lietojumam fotonikas ierīcēs. Autoru kolektīvā strādājuši Valdis Kokars, Valdis Kampars, Kaspars Traskovskis, Elmārs Zariņš, Lauma Laipniece, Aivars Vembris, Andrejs Tokmakovs un Mārtiņš Rutkis.

Par terabitu atmiņas izgatavošanas iespējas pavēršanu, izpētot pretestības pārslēgšanas mehānismu funkcionālos materiālos, apbalvots autoru kolektīvs no LU Cietvielu fizikas institūta. Autoru kolektīvā strādājuši Juris Purāns, Aleksejs Kuzmins, Jevgenijs Kotomins un Aleksandrs Kalinko.

Par jaunas optiskās diagnostikas un monitoringa metodes, kā arī ierīces ādas melanomas noteikšanai izstrādāšanu apbalvots LU autoru kolektīvs. Jāņa Spīguļa vadībā tajā strādājuši Uldis Rubīns, Edgars Kviesis-Kipge un Oskars Rubenis.

Apbalvots tika arī autoru kolektīvs no Latvijas Lauksaimniecības universitātes par pētījumu, kurā autores koncentrējās uz to, kā saglabāt bioloģiski aktīvās vielas pārtikas produktos, tos fasējot un uzglabājot. Kolektīvā kopā strādājušas Evita Straumīte, Lija Dukaļska un Sandra Muižniece-Brasava.

Komentāri