Pauls Irbins: Aizlidot uz Marsu lielākas iespējas ir pretendentiem no lielo sponsoru valstīm

фото

Zinātne | 2014. gada 10. janvārī plkst. 11:56

Tā kā projektā "Mars One" paredzētais lidojums uz Marsu plānots kā realitātes šovs sponsoru piesaistei, lielākas izredzes tapt izvēlētam dalībai ir pretendentiem no lielo sponsoru valstīm, sarunā ar aģentūru LETA pieļāva "Mars One" vienīgais kandidāts no Latvijas, Cēsu novada pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas vadītājs Pauls Irbins.

Pats savas izredzes būt izvēlētam dalībai projektā viņš vērtē kā visai niecīgas, tajā pat laikā norāda, ka veiksmes gadījumā ir gatavs stāties pretī izaicinājumam.

Pēc viņa teiktā, iespēja doties uz Marsu nebūt nav "ekskursija" un ikviens, kas turp dosies, nebūs ticis vien tādēļ, ka grib izmēģināt ko jaunu un apskatīt planētu. Pirms lidojuma uz Marsu katram dalībniekam nāksies nopietni iedziļināties vairākos tehniskas dabas, medicīnas, pētniecības un citos jautājumos, atzina Irbins. Pēc viņa teiktā, katram dalībniekam būs jābūt izglītotam gan radiācijas, gan tehnoloģiju, gan mikrovides jautājumos, gan arī citādi jāspēj pielāgoties dzīvei uz Marsa.

Lai arī atlases konkursa dalībniekiem vēl neesot pieejama detalizēta informācija par dzīves apstākļiem uz planētas, tomēr jau patlaban esot zināms, ka katram dalībniekam būs sava māja, kas iepriekš atvesta no Zemes, paši dalībnieki uz vietas audzēs pārtiku un kārtos saimnieciskās lietas, vienlaikus veicot arī pētniecību uz Marsa, pastāstīja Irbins.

Pēc patlaban konkursa pretendenta rīcībā esošās informācijas, 1.reisā plānots doties četriem kandidātiem un katru gadu viņu skaitam pievienot vēl pa četriem, desmit gadu projekta laikā kopumā izveidojot apmēram 40 cilvēku ciematu uz Marsa.

Pēc Irbina teiktā, jau nākamgad varētu notikt pirmās apmācības nometnēs, kurās pārbaudīs pretendentu psiholoģisko profilu un sagatavotību, pārbaudīs spēju darboties komandā un citas nepieciešamās prasmes un īpašības.

Jautāts par gatavību, iespējams, uz visiem laikiem pamest planētu Zeme, Irbins atzīst, ka patlaban jūtas tam gatavs un šis jautājums ir viņu vienmēr interesējis, taču aptuveni desmit gadu laikā, kamēr notiks atlases un sagatavošanās process braucienam, pētniecība un tehnoloģijas varot attīstīties arī tādā līmenī, ka projektā tiktu iekļauta arī atgriešanās uz Zemes un citas izmaiņas. Patlaban, pēc viņa teiktā, samazinot projekta izdevumus, tajā paredzēts brauciens vienā virzienā. "Kas zina, varbūt mani dēli pēc 20-25 gadiem atbrauks tētim pakaļ uz Marsu," smejot pieļauj divu dēlu tēvs Irbins.

Tajā pat laikā viņš atzina - tā kā uz Marsa gravitācijas spēks ir uz pusi mazāks nekā uz Zemes, vairāki mediķi ir norādījuši, ka, organismam pierodot pie zema līmeņa gravitācijas, tas varētu vairs nespēt pielāgoties Zemes pievilkšanas spēkam, tādēļ atgriešanās varētu arī nebūt iespējama, kas katram konkursa dalībniekam būtu jāapzinās. Irbins arī atzīmēja, ka draudi dzīvībai pavadīs dalībniekus katrā soli, sākot jau ar pašu lidojumu uz Marsu.

Portāls Mixnews.lv jau ziņoja, ka no vairāk nekā 200 000 pretendentu, kas iespējai pieteicās, Irbins ir izgājis pirmo bezpeļņas projekta "Mars One" atlases kārtu un kļuvis par vienīgo latvieti, kurš kopā ar 1058 citiem kandidātiem turpinās cīņu par iespēju lidot uz Marsu.

Patlaban Irbins vada Cēsu novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļu. Viņš Latvijā izveidojis trīs bērnu zinātnes centrus - "Z(in)oo" Cēsīs, "Zili Brīnumi" Rīgā un "Lielvārde" Lielvārdē.

"Ziņu, ka esmu atlasīts nākamajai kārtai, saņēmu 31.decembrī neilgi pirms Jaunā gada sagaidīšanas. [..] e-pasta ziņojumā saņēmu detalizētas instrukcijas, kas paredz līdz 2014.gada 8.martam iziet medicīnas pārbaudi, lai pierādītu atlases žūrijai gatavību kosmonautu sagatavošanas procesam," iepriekš stāstīja Irbins.

Viņš uzskata, ka dalība projektā veicinās Latvijas jauniešu interesi par Visuma izpēti un apgūšanu. "Kosmosa industrija ir straujāk augošā industrija pasaulē, kur karjeras un biznesa iespējas pavērsies arī latviešiem," norāda Irbins un sola sociālajā tīklā "Twitter" informēt par konkursa tālāko gaitu.

Projekta "Mars One" mērķis ir līdz 2023.gadam uz Marsa izveidot cilvēku apmetni un desmitgadi ilgās misijas ikvienu mirkli pārraidīt televīzijā.

Pieteikšanās projektam tika izsludināta 2013.gada sākumā un noslēdzās tā paša gada 31.augustā. Pieteikties tika aicināts ikviens brīvprātīgais.

Zināms, ka misijai bija pieteikušies cilvēki no vairāk nekā 120 valstīm. Līdz ar pieteikumu kandidātam bija jānosūta arī 60 sekundes garš videoieraksts, paskaidrojot, kāpēc viņš vēlas doties uz Marsu.

Lai iegūtu iespēju pamest Zemi un pārcelties dzīvot uz Marsu, kandidātiem būs jāiziet septiņu gadu apmācības.

Foto: no vietnes facebook.com/pauls.irbins

Komentāri