Zinātnieki iebilst pret akadēmiskās brīvības ierobežojumiem

фото

Zinātne | 2013. gada 25. februārī plkst. 18:50

Zinātnieki šodien valsts augstākajām amatpersonām un Saeimas deputātiem nosūtījuši vēstuli ar aicinājumu atcelt akadēmisko brīvību izkropļojošos grozījumus Zinātniskās darbības likumā, aģentūru LETA informēja Latvijas Universitātes doktora grāda pretendente un parakstu vākšanas iniciatore Olga Procevska.

Viņa norādīja, ka atklāto vēstuli parakstījuši 77 cilvēki, kuru vidū ir daudzi Eiropā un pasaulē pazīstami pētnieki. Vairāk nekā 30 no viņiem esot doktora grāds.

Procevska stāsta, ka vēlā ceturtdienas vakarā sāktā zinātnieku parakstu vākšana turpināta arī pēc tam, kad Valsts prezidents pieņēma lēmumu nosūtīt Zinātniskās darbības likumu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.

Vēstules mērķis ir pieprasīt atcelt Zinātniskās darbības likuma 6.panta grozījumus, kas paredz zinātnieka pienākumu "pārtraukt zinātniskos pētījumus, ja tie, pēc valsts drošības iestādes atzinuma, var radīt draudus nacionālajai drošībai".

Foto: no vietnēm lovingapartments.com, cityofhope.org

Vēstules parakstītāji uzskata, ka šie grozījumi ne tikai nerisina pastāvošās zinātnes kvalitātes, ētikas un zinātniskā darba rezultātu aizsardzības problēmas, bet arī apdraud akadēmisko brīvību un ievieš demokrātijā nepieņemamu drošības dienestu kontroli pār akadēmisko pētniecību, kā arī diskreditē Latvijas zinātni un ilgtermiņā apdraud tās kvalitāti un reputāciju.

Atklātās vēstules iniciatori ir divi doktora grāda pretendenti - vēsturnieks Gustavs Strenga un komunikācijas pētniece Olga Procevska. Vēstules autori apliecina, ka rīkojušies pēc savas gribas, vadoties pēc zinātnes un sabiedrības interesēm, karmisku motīvu vadīti un neatkarīgi no politiskām vai cita veida ietekmēm.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents pieņēmis lēmumu nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā pieņemtos grozījumus Zinātniskās darbības likumā. Šādu lūgumu prezidentam izteica politisko partiju apvienības "Saskaņas centrs" (SC) frakcija.

Valsts prezidentu Andri Bērziņu neapmierina Zinātniskās darbības likuma grozījumos noteiktā valsts drošības iestāžu kompetence zinātnes jomā, proti, zinātniekiem tiktu uzlikts vispārīgs pienākums pārtraukt zinātnisko pētījumu, ja tas, pēc valsts drošības iestādes atzinuma, var radīt draudus nacionālajai drošībai.

"Zinātniskās darbības un nacionālās drošības intereses var saskarties, un likumdevējam ir pienākums šādu situāciju paredzēt un noregulēt. Taču regulējumam nevajadzētu būt vērstam tikai uz abstraktiem un absolūtiem aizliegumiem. Demokrātiskā valstī nacionālās drošības sargāšanas mehānismi būtu jāveido tā, lai pēc iespējas mazinātu sabiedrības šaubas par valsts drošības iestāžu rīcības atbilstību demokrātijas principiem," vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) raksta Valsts prezidents.

Prezidents norāda, ka zinātniskās izpētes un ideju ierobežošanu var attaisnot ar nepieciešamību aizsargāt nacionālo drošību vienīgi tad, ja ir veikta katras atsevišķas lietas un specifisku faktu analīze un rastas atbildes uz konkrētiem jautājumiem, piemēram, kā tieši izpaužas nacionālās drošības apdraudējums.

Prezidents kritizē Saeimu, ka šāds regulējums, kurā ar grozījumiem paplašināts likuma mērķis, iekļaujot tajā arī nacionālās drošības intereses, uzradies tikai trešajā lasījumā. "Tik būtisku grozījumu nedrīkstēja izdarīt trešajā, galīgajā, lasījumā - šāda prakse acīmredzami neatbilst labas likumdošanas principam," raksta Bērziņš.

Turklāt Valsts prezidents norāda, ka no likuma grozījumu otrreizējai caurlūkošanai veltītās sanāksmes dalībnieku paustajiem viedokļiem secināms, ka darba gaitā alternatīvi risinājumi netika apsvērti un arī ārvalstu prakse netika izvērtēta.

Prezidents secina: pat pieļaujot, ka likuma grozījumos ietvertajam neskaidrajam ierobežojumam ir leģitīms mērķis - valsts un sabiedriskā drošība -, tomēr dažādās intereses nav pietiekami līdzsvarotas.

Saeimā 14.februārī pieņemtie grozījumi Zinātniskās darbības likumā paredz uzlabot zinātnisko institūciju tiesisko aizsardzību, komercializāciju un zināšanu pārnesi. Saskaņā ar šiem grozījumiem zinātnieka vispārējais pienākums ir pārtraukt zinātniskos pētījumus, ja tie, pēc valsts drošības iestādes atzinuma, var radīt draudus nacionālajai drošībai. SC frakcija pauda bažas par šādu likumdošanas praksi, norādot, ka likuma grozījumi rada pavisam nopietnus riskus un bažas par valsts drošības iestāžu plāniem iejaukties augstskolu un citu zinātnisko institūciju jaunrades darbā.

Komentāri