Krievijas spiegs informāciju par zinātnieku pētījumiem ieguvis caur Rīgas Tehnisko universitāti

фото

Zinātne | 2013. gada 8. martā plkst. 17:04

Krievijas spiegs Sergejs Jakovļevs informāciju par zinātnieku pētījumiem ieguva caur Rīgas Tehnisko universitāti, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atklāja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš, ziņo LETA.

Kā ziņoja portāls Mixnews, SAB izpelnījās zinātnieku kritiku pēc tam, kad Zinātniskās darbības likuma grozījumos bija noteikts, ka zinātniekiem tiktu uzlikts vispārīgs pienākums pārtraukt zinātnisko pētījumu, ja tas, pēc valsts drošības iestādes atzinuma, var radīt draudus nacionālajai drošībai.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šonedēļ nolēma no šī likuma izslēgt normas, kas skar nacionālās drošības jautājumus, un nodot šo grozījumu precīzas redakcijas sagatavošanu Ministru kabineta (MK) kompetencē.

Kā SAB ziņoja jau savā 2010.gada darbības pārskatā, laikā no 2000. līdz 2008.gada vidum Latvijā periodiski uzturējās Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta nelegālis Sergejs Jakovļevs, kurš vadīja Igaunijas augsta ranga amatpersonas Hermana Simma izlūkošanas darbu Krievijas labā.

Jakovļevs izlūkdarbībai izmantoja maldinošu - Ekvadorā dzimuša Portugāles pilsoņa - identitāti. Laikā no 2004. līdz 2005.gadam Jakovļevs Latvijā aktīvi centās iegūt informāciju arī par zinātniskiem pētījumiem augsto tehnoloģiju, tostarp polimēru kompozītmateriālu tehnoloģiju, nanotehnoloģiju, jomā.

Informāciju Jakovļevs meklēja ne vien Latvijas Zinātņu akadēmijas, zinātnisko institūtu un augstskolu mājaslapās, bet arī kontaktējoties ar Latvijas zinātniekiem, kā rezultātā ieguva informāciju par vairākiem pētījumu projektiem.

Savu interesi par zinātnes jomu Jakovļevs pamatoja ar savu viltus identitāti un tai atbilstošu ieganstu - lai rietumvalstu investori varētu ieguldīt finansējumu zinātnes projektu attīstībā.

Kažociņš šodien Latvijas radio raidījumā "Krustpunktā" atzina, ka kļūda iepriekšminētajos grozījumos bija to redakcijā, nevis principā, taču tagad birojs mēģina šo kļūdu izlabot, jo galvenais ir zinātniskā potenciāla sargāšana.

"Kādēļ tas bija vajadzīgs? Ir vairāki gadījumi bijuši, piemēram, nelegālais izlūks Sergejs Jakovļevs, kurš uzdevās par Portugāles pilsoni, meklēja informāciju par aktuāliem zinātnes pētījumiem augstāko tehnoloģiju jomā, un caur RTU viņš ieguva informāciju par vairākiem projektiem," uzsvēra SAB direktors.

Ziņots arī, ka SAB iesniedzis parlamentam jaunu piedāvājumu Zinātniskās darbības likuma grozījumu redakcijai. Kažociņš šonedēļ norādīja, ka jaunais piedāvājums grozījumu redakcijai nebūs tik "šerps" kā iepriekšējais. Ar priekšlikumiem grozījumiem Zinātniskās darbības likumā SAB nācis klajā, jo tā uzdevums ir sargāt zinātnisko potenciālu.

Foto: vse-ok.com

Komentāri