Klimata pārmaiņu dēļ robeža starp gadalaikiem aizvien vairāk un vairāk izplūdīs, intervijā radio Baltkom sacīja Latvijas Vides Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centra Klimata un metodiskās nodaļas vadītāja Svetlana Aniškeviča.
Pēc viņas teiktā, Latvijas meteorologi un klimatologi veica salīdzinājumu ar iepriekš apstiprinātiem standartiem.
“Tagad meteoroloģiskie gadalaiki netiek izdalīti, bet mums par to bieži jautā. Mēs nolēmām pārbaudīt, par pamatu ņēmām jau sen apkopotās definīcijas, kurās tiek atzīmēts, ka ziemā temperatūrai jābūt zem nulles, bet vasarā – virs +15. Tagad pavasaris sākas nedēļu agrāk, vasara ir kļuvusi par 10 dienām garāka, ziemas sezonas beigas ir kļuvušas par nedēļu agrākas”, – sacīja klimatologs.
Viņa atzīmēja, ka klasisko gadalaiku sezonas izklaižu cienītājiem ir jārēķinās ar šīm izmaiņām.
“Agrāk ziemā mēs gaidījām salu, sniegu, tagad tā būs arvien mazāk. Tas, ko mēs kādreiz saistījām ar ziemu, nebūs tik bieži. Un tie, kam patīk ziemas sporta veidi, tos varēs baudīt retāk”, – viņa sacīja.
Saskaņā ar Pasaules meteoroloģiskās organizācijas sniegto informāciju, no 2015. līdz 2019. gadam pastiprinājās klimata izmaiņu pazīmes un sekas – piemēram, jūras līmeņa celšanās, ledus kušana un ekstremālie laika apstākļi. Šis laika periods būs siltākais piecu gadu periods novērojumu vēsturē. Siltumnīcefekta gāzu koncentrācija atmosfērā arī pieauga līdz rekordlīmenim, tādējādi piefiksējot sasilšanas tendences saglabāšanos nākamo paaudžu dzīves laikā.
Фото: Freepik/jannoon028
