11 gadus vecā Aleksandra ir īpašs bērns. Dzemdību traumas dēļ meitenei ir nopietni veselības traucējumi, viņa nerunā. Aleksandrai ir nepieciešama palīdzība, lai apmaksātu speciālas terapijas gada kursu.
“Zaļās lampas” ziedojumu tālrunis 90006384 darbosies Aleksandras Brisas atbalstam līdz 20. oktobrim ( 1 zvans = 1, 42 EUR).
Labdarības fonds “BeOpen” ir atvēris Aleksandrai arī speciālu ziedojumu kontu>>>
Pārskaitīt jebkuru summu ar karti var ŠEIT.
Kad mēs ieradāmies Jelgavā, ārā jau sāka krēslot. 11-gadīgās Aleksandras un 9-gadīgā Dominika tētis Jānis bija tikko pārradies no darba. Priekšnamā viņu priecīgi sagaidīja šunelis Akselis, no istabas pretī cienīgi iznāca arī pūkainais runcis Dūmiņš. Tā sākās mūsu iepazīšanās ar šo jauko ģimeni un tās rūgto dzīves stāstu.
Ar Aleksandras ārstēšanu un audzināšanu tētis Jānis nodarbojas no viņas dzimšanas brīža. Viņš atceras visu līdz pat pēdējam sīkumam. “Problēmas sākās dzemdību laikā. Dzemdības bija ļoti smagas un ilgas. Kad Aleksandra nāca pasaulē, viņai ap kaklu bija apvijusies nabas saite. Bērnam trūka skābekļa. Tas, acīmredzot, izraisīja smadzeņu bojājumus. Vai tā bija ārstu kļūda? Tagad par to grūti spriest. Lūk, tādas sāpīgas sekas ar attīstības aizturi.”
Dzemdību nama ārsti novērtēja Aleksandru ar 8 ballēm pēc Apgares skalas un izrakstīja mājās, nesniedzot nekādas rekomendācijas. Sēdēt meitene iemācījās tikai gada vecumā, vēl pēc pusgada viņa spēra savus pirmos solīšus un saka izrunāt pirmos vārdus – mamma, tētis. Bet pēc tam attīstība apstājās. Ārsti ieteica neuztraukties un gaidīt. Taču vecāki sacēla trauksmi un sāka vadāt meitu uz izmeklēšanām. Tad arī noskaidrojās, ka bērnam nepieciešama nopietna ārstēšana. Ja ārsti būtu nosūtījuši Aleksandru uz rehabilitāciju un ārstēšanu līdz gada vecumam, no daudzām problēmām, iespējams, izdotos izvairīties. Aleksandra pavisam pārstāja runāt.
Bet pēc tam Jānis palika ar bērniem viens…
Situācija ģimenē izmainījās, kad pirms diviem gadiem Jānim parādījās dzīves draudzene. Viņas dēls ir Aleksandras vienaudzis. Viņi sāka dzīvot kopā. “Tā arī dzīvojam – trīs bērni, kaķis, suns un mēs,” smaida Jānis. “Dzīve ir tāda, kāda tā ir. Vadājot mazo Aleksandru uz rehabilitāciju Odesā un Minskā, es daudz ko saskatījos. Mēs redzējām bērnus ļoti smagā stāvoklī. Uzskatu, ka vienkārši ir jādara viss nepieciešamais. Un jābūt pateicīgiem par visu labo.”
Jānis saprot, ka brīnumi nenotiek. Taču stimulēt runas spējas un iemācīt Aleksandru runāt ir reāli. Tikai ar to ir jānodarbojas konsekventi un nepārtraukti. Jānis ilgi nevarēja saņemties, lai vērstos pēc palīdzības, viņam ir ļoti grūti spert šo soli, jo viņš ir pieradis par visu atbildēt pats. Taču meitai ir nepieciešama regulāra rehabilitācija un speciālas nodarbības. No tā ir atkarīgs, vai viņa ar laiku spēs adaptēties sabiedrībā, kļūt puslīdz patstāvīga un, galvenais, sākt runāt. Tikt galā ar visiem izdevumiem Jānim gluži vienkārši nav pa spēkam. Bet valsts apmaksātās nodarbības, diemžēl, ir kā piliens jūrā, to ir kategoriski par maz. It īpaši tāpēc, ka Aleksandras diagnoze paredz individuālu pieeju. Savukārt rehabilitācija Vaivaru dienas stacionārā tiek piešķirta tikai divreiz gadā pa 2 nedēļām.
“Mēs esam bijuši Vaivaros ar Aleksandru,” stāsta Jānis. “Tur strādā ļoti labi speciālisti, taču nodarbības notiek grupās. Aleksandrai tas neder, viņa nespēj koncentrēties un no nodarbībām ir maz jēgas. Lai būtu rezultāti, ar viņu ir jāstrādā individuāli. Taču tas ir ļoti dārgi.”
Ir uzreiz redzams, ka ģimenē valda draudzīga un sirsnīga atmosfēra. Visu mūsu sarunas laiku bērni bija līdzās. Aleksandra ir ļoti jauka meitene, viņa visu lieliski saprot un neatkāpjas no tēta ne soli, cenšoties piedalīties sarunā, lai pastāstītu ko ļoti svarīgu. Pārsvarā meitene komunicē, izmantojot zīmes un žestus, kā arī ar dažādu skaņu vai izsaucienu palīdzību. Viņai ir izveidojusies sava “apzīmējumu valoda”. Citādāk pagaidām nesanāk. Tētis viņu saprot un “tulko” mums. Ja Jānim ar pirmo reizi neizdodas saprast, ko meitene grib, viņa sāk nervozēt un ir ļoti sarūgtināta.
Aleksandra ir draudzīga meitene, viņai patīk dejot, pētīt fotogrāfijas ģimenes albumā, kā arī klausīties mūziku un jautras dziesmiņas (kad Aleksandra mēģina dziedāt līdzi, viņai sanāk izrunāt la-la-la). Vēl viņa dievina multfilmas par sivēntiņu Peppu un “Ķepu patruļu”, kā arī patīk likt puzles – Aleksandrai jau izdodas salikt bildes no 100 gabaliņiem. Meitene ļoti grib komunicēt ar apkārtējo pasauli. Viņa apmeklē grupu īpašajiem bērniem Jelgavas skolā “Valdeka” un viņai ļoti patīk mācīties, īpaši viņai patīk skolotājas Līga un Lelde.
Mājās meitene ļoti cenšas palīdzēt darbiņos un kaut ko padarīt virtuvē. Pat ja salāti gatavošanas laikā tiek izkaisīti pa visu virtuvi, tētis nekad nedusmojas un vienmēr uzslavē par centību.
Mazais brālītis Dominiks ir tēta galvenais palīgs. Viņš ir jautrs, apķērīgs un ļoti patstāvīgs zēns. “Viņam nav citas izejas,” skumji pasmaida tētis. “Viņš, būdams jaunākais, ir savas māsas vecākais biedrs.” Dominiks mācās spēlēt klavieres un apmeklē mūzikas skolu. Dominiks ir sadraudzējies ar savu pusbrāli, kurš nesen ienācis viņu ģimenē. Arī savu māsu viņš ļoti mīl un no bērnības māk uzminēt visas viņas vēlmes. Aleksandra atceras par savu mīļoto lelli un grib mums to parādīt. Dominiks tūliņ pat skrien uz viņas istabu un atgriežas ar rotaļlietu rokās. Lelles vārds ir Anabella, taču Aleksandra sauc viņu vienkārši “A” – pilnībā izrunāt garo vārdu viņa nespēj.
Aleksandrai ļoti patīk aktīvas nodarbes ar bumbu, viņai labi padodas spēlēt basketbolu. Vēl viņai patīk pastaigāties, vizināties ar skrejriteni un skatīties kopā ar tēti hokeju, neraugoties uz to, ka “Rīgas Dinamo” šajā sezonā nepriecē. Diemžēl, izlaist Aleksandru vienu ārā bez uzraudzības nav iespējams. Viņu vispār nedrīkst atstāt vienu. Tiklīdz parādās brīvs brītiņš, tētis cenšas pavadīt to kopā ar bērniem, katru otro dienu viņi dodas uz mežu.
Kā palīdzēt?
Jānis ļoti cer, ka speciālo nodarbību kurss ar audiologopēdu, kā arī nodarbības pēc alternatīvās metodikas, kas koriģē uzvedību un sociālās iemaņas, Jelgavas centrā “Iespēja izaugsmei” palīdzēs attīstīt Aleksandrai normālu runu un uzlabot meitenes vispārējo stāvokli. Lai apmaksātu šīs nodarbības, Jānim nepieciešama mūsu palīdzība. Cena par abiem kursiem vienam gadam – 2400 eiro.
“Zaļās lampas” ziedojumu tālrunis 90006384 darbosies Aleksandras Brisas atbalstam līdz 20. oktobrim. 1 zvans = 1,42 EUR.
Labdarības fonds “BeOpen” ir atvēris Aleksandrai arī speciālu ziedojumu kontu:
Labdarības fonds BeOpen
Reģ.nr 50008218201
Bankas SWIFT kods CBBRLV22
Konts LV59 CBBR 1123 2155 000 10
Mērķis: Zaļā lampa, palīdzība Aleksandrai Brisai.
No ziedojumiem netiek ieturēti nekādi procenti vai komisijas maksas.
Pārskaitīt jebkuru summu ar karti var ŠEIT.
