Šajā ģimenē aug divi dēli, abi ļoti gaidīti un mīlēti. Un abi – autisti. Vecākajam Raivo drīz paliks 15 gadi, bet jaunākajam Rihardam – astoņi. Vecāki ilgi nevarēja saņemties otram bērniņam, baidoties, ka nelaime var atkārtoties. Taču viņi ļoti gribēja, lai vecākajam dēlam dzīvē līdzās būtu kāds tuvs cilvēks, kurš varētu viņu aizstāvēt un atbalstīt. Taču viss izvērtās par dubultu pārbaudījumu. Jaunākajam dēlam traucējumi izrādījās vēl nopietnāki…
Pirms diviem gadiem “Zaļā lampa” jau stāstīja par Raivo un Rihardu. Toreiz, pateicoties radioklausītājiem un lasītājiem, mums izdevās savākt līdzekļus, lai apmaksātu abiem zēniem speciālās terapijas kursu nedaudz vairāk nekā vienam gadam. Ārstēšana ļoti palīdz. “Mēs pastāvīgi nodarbojamies. Pamazām ejam uz priekšu, soli pa solim,” stāsta Raivo un Riharda māmiņa Zane. “Mūsu dzīve ir kļuvusi nedaudz mierīgāka, bērni gūst nelielus panākumus. Raivo ļoti skaisti zīmē. Mēs pat aizsūtījām vienu no viņa darbiem uz konkursu, tagad gaidām rezultātus. Viņš ir ļoti labsirdīgs un komunikabls zēns. Pat uz ielas viņš ar visiem sveicinās, saka “paldies”.
Rihards ir iemācījies skaitīt. Viņš labprāt liekpuzles, ir iemācījies pats ģērbties. Rudenī viņš sāka iet pirmajā klasē specializētajā skolā Getliņos. Skolā viņam ļoti patīk, tur strādā brīnišķīgi pasniedzēji. Turklāt skolā, atšķirībā no mājām, viņš ir ļoti paklausīgs. Rihards ļoti mīl klausīties dziesmiņas telefonā. Mājās mēs dažreiz pat esam spiesti slēpt no viņa telefonu, no kura viņš negrib šķirties ne uz mirkli.”
Šo pašu skolu apmeklē arī vecākais Raivo. Lai aizvestu zēnus uz skolu, Zanei nākas celties sešos no rīta, bet pusdienlaikā viņa brauc viņiem pakaļ. Pēc skolas Zane ved dēlus uz speciālām nodarbībām, tāpēc visa diena viņai ir saplānota burtiski pa minūtēm. Taču visgrūtākais periods ģimenei bija karantīnas laikā, kad visa ģimene bija spiesta sēdēt mājās savā mazajā dzīvoklītī. Māmiņai bija ļoti grūti tikt galā ar bērniem, kuru uzvedība ir neparedzama. Dažkārt pietiek tikai uz mirkli novērsties, un dzīvoklis jau ir izdemolēts, bet televizors – sasists.
Audzinot bērnus-autistus, māmiņas dzīve ir pastāvīgs stress, bailes, nogurums, spriedze… Negulētas naktis, kad galvā skan tikai viena doma – ko darīt un kur ņemt naudu ārstēšanai? Ļoti bieži pārņem bezspēcība. Un turpat arī neaprakstāma mīlestība, kas dod spēkus nenolaist rokas. Tikai mīlestība palīdz vecākiem katru dienu paveikt savu varoņdarbu. Tieši varoņdarbu, jo savādāk to nenosauksi.
Īpašie bērni prasa pastāvīgu uzmanību, laika sev neatliek nemaz. Taču, neraugoties uz to, Zane ir ļoti smaidīga, sirsnīga un pozitīva. Tikai retos brīžos, stāstot par bērniem, viņa nemanot norauš asaru.
Brāļu Raivo un Riharda Grīnvaldu atbalstam labdarības fonds BeOpen ir atvēris kontu, lai savāktu līdzekļus ABA terapijas gada kursa apmaksai. Ziedojumu tālrunis 90006384 darbojas līdz 19. janvārim. Maksa par zvanu 1,42 eiro.
Pēc pirmās programmas Zanes dzīvē notika tikšanās, kuru viņa uzskata par brīnumu. Zanei piezvanīja pilnīgi nepazīstama sieviete un pateica, ka vēlas piepildīt bērnu sapni. Jevgēnija nodeva Zanei aploksni, kurā bija 500 eiro. “Es biju neiedomājami pārsteigta,” stāsta Zane. “Tas notika tieši tajā brīdī, kas es drudžaini domāju, kur ņemt naudu, lai nopirktu zēniem jaunas siltās jakas. Tuvojās ziema, bet vecās bija palikušas par mazu… Šī sieviete, pilnīgi svešs cilvēks, toreiz atrisināja mūsu problēmas. Es domāju, ka ir cilvēki – kā eņģeļi. Viņi parādās tavā dzīvē īstajā brīdī un tu saproti, ka neesi viens. Tādu cilvēku ir daudz.”
Zane ir ļoti pateicīga visiem, kas atsaucās un palīdzēja savākt naudu zēnu ārstēšanai. Ģimene dzīvo neapskaužamos apstākļos. Mazajā divistabu dzīvoklītī Imantā mitinās pieci cilvēki – vecāki, divi īpašie bērni un vecvecmāmiņa Brigita, kura savulaik uzaudzināja Zani. Vienā istabā guļ vecāki ar Rihardu, otrā – vecvecmāmiņa ar Raivo. “Viņa Raivo ir labākā draudzene. Bet Rihards ir tēva dēls, vīrs neko nespēj viņam atteikt. Taču arī vecmāmiņai tagad ir nepieciešama pastāvīga aprūpe. Tā ir sanācis, ka strādā ģimenē tikai tētis.”
Ģimene jau ir pārdevusi visu, ko vien varēja pārdot, bet pret dzīvokļa ķīlu bankā ir paņemts kredīts. Naudas tik tikko pietiek, lai vienkārši izdzīvotu. Taču ārstēšana bērniem ir vajadzīga nepārtraukti. Līdz pandēmijai Zane strādāja nelielā kioskā Jūrmalā, pārdeva dzintara suvenīrus un rotas. Taču kiosku slēdza. Darba nav. ŠobrīdZane mēģina pārdot savas rotas sociālajā tīklā Facebook. Viņai klājas ļoti grūti, taču Zane nepadodas.
Pagājušā gada beigās Zane saskārās ar milzīgu problēmu. Zēniem beidzās invaliditātes termiņš, un visus dokumentus vajadzēja iesniegt no jauna. Izdarīt to ātri birokrātisko formalitāšu dēļ Zanei neizdevās, kā rezultātā viņa nevarēja saņemt pabalstus par bērniem, nebija naudas, pat lainopirktu produktus. Izmisuma dzīta, Zane uzrakstīja vēstuli ekonomikas ministram Vitenbergam ar jautājumu, kā lai pabaro bērnus. Vēstules kopijas viņa nosūtīja premjerministram un citiem ierēdņiem. “Un atkal negaidīti notika brīnums,” skumji smaida Zane. “Pavisam drīz man piezvanīja no ministrijas, un pāris dienu laikā visas formalitātes nokārtojās.”
Lai apmaksātu ABA terapijas nodarbības, katram zēnam ir nepieciešami 50 eiro nedēļā. Uz diviem sanāk 100 eiro. Un tie nebūt nav visi izdevumi. Taču tā ir vienīgā iespēja, kā atvieglot bērnu un ģimenes dzīvi un iemācīt zēnus pamazām iekļauties sabiedrībā. Tas ļaus pakāpeniski, soli pa solim pārvarēt attīstības un uzvedības traucējumus.
Tas nav vienreizējs maksājums, zēniem terapija nepieciešama visu laiku, gadiem ilgi. Valsts atbalsts ir burtiski piliens ģimenes izdevumu jūrā, un ģimenei, kurā aug divi īpašie bērni ar attīstības traucējumiem, šāda summa ir nepaceļama nasta.
Divi autisti vienā ģimenē ir neiedomājams pārbaudījums. Taču Zane nepieļauj pat domu par to, lai atdotu bērnus uz specializētu iestādi un pārliktu rūpes par viņiem uz valsts pleciem. Viņi ar vīru un vecmāmiņu ļoti mīl savus zēnus un uzskata rūpes par viņiem par galveno savas dzīves uzdevumu. Bet dzīves jēgu viņi redz mīlestībā…
Raivo
Vecākajam Raivo ir 14 gadi. Aizdomas par to, ka kaut kas nav kārtībā, vecākiem radās, kad Raivo bija trīs gadiņi. Bērnam pēkšņi sākās krampji, viņš sāka dīvaini uzvesties, nerunāja, pārstāja komunicēt. “Viņš it kā iekrita citā pasaulē,” saka mamma.
Daudzi gadi neatlaidīga darba un nepārtrauktu nodarbību deva savus rezultātus – šodien Raivo ir atvērts, sirsnīgs un uzcītīgs zēns. Viņš ir sācis runāt, turklāt vienlaicīgi latviešu, krievu un angļu valodā. Zane domā, ka tas nāk no televizora, jo Raivo ļoti mīl multfilmas. Raivo ir ļoti radošs zēns, viņam patīk meistarot un zīmēt – vilcienus, vagonus, tramvajus. Dzimšanas dienā māmiņa noorganizēja Raivo izbraucienu pa Rīgu ar retro tramvaju. Puisēns bija sajūsmā.
Rihards
Jaunākajam Rihardam ir 8 gadi. Salīdzinot ar vecāko brāli, Rihards ir vēl grūtāks bērns – spītīgs, nevaldāms, ar smagu raksturu, ļoti skaļš un aktīvs. Lai iemācītos viņu saprast, Zane pat apmeklēja speciālus kursus bērnu-autistu vecākiem. “Mēs esam guvuši panākumus,” smaida Zane. “Skolā viņš jau ir iemācījies izmantot karoti un dakšiņu, taču mājās gan vēl ēd ar rokām. Taču iemācīties var visu – maziem solīšiem.”
Uz Jauno gadu Zane, iekrājot nedaudz naudiņas, piepildīja senu visas ģimenes sapni. Viņi kopā vēl nekad nekur nebija bijuši, tāpēc Zane noīrēja nelielu namiņu pie dabas tālu prom no Rīgas. Visi kopā, ieskaitot vecmāmiņu, viņi sagaidīja tur Jauno gadu. Un bija ļoti laimīgi. Un mēs, savukārt, novēlam šai ģimenei, lai nākamais gads viņiem būtu vieglāks un gaišāks.
Par mīlestību
Audzinot bērnus ar autismu, ir ļoti grūti savaldīties, spēt noturēt sevi rokās un nesākt dusmoties. Šādos brīžos Zane atceras daktera Torsunova vārdus: “Cilvēkam palīdz tikai mīlestība. Ja gribi ko pateikt, pasaki to ar mīlestību. Vienīgā iespēja palīdzēt cilvēkam ir mīlēt viņu.”
“Bērni ir izmainījuši mūsu dzīvi,” atzīst Zane. “ Agrāk es kautrējos, bet tagad bērnu dēļ esmu gatava uz visu un neļaušu viņiem darīt pāri. Īpašo bērnu vecākiem neklājas viegli, sabiedrībā trūkst sapratnes un atbalsta. Ir rūgti un sāpīgi dzirdēt, kad ārsts kategoriski saka: “Ko jūs gribējāt? Jums vienalga nekas nesanāks.” Tādos brīžos es varu vienkārši piecelties un aiziet. Par Raivo man kādreiz teica, ka viņš nekad nerunās. Taču pēc vairāku gadu cītīgām nodarbībām mans dēls komunicē, mainās. Galvenais ir neapstāties pusceļā.”
Kā palīdzēt?
ABA terapijasgadakurssRīgasdaudzfunkcionālajāmācībucentrāabiembrāļiemmaksā 4600 eiro.Ziedojumu tālrunis 90006384 Raivo un Riharda Grīnvaldu atbalstam darbojas līdz 19. janvārim. Labdarības fonds BeOpen ir atvēris ziedojumu kontu. No ziedotajiem līdzekļiem netiek ieturēti nekādi procenti vai komisijas maksas.Visa savāktā summa pilnā apjomā tiks pārskatīta bērnu ārstēšanai.
Labdarības fonds BeOpen
Reģ.Nr. 50008218201,
Konta nr. LV59 CBBR 1123 2155 000 10
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Raivo un RihardamGrīnvaldiem
Labdarības autorprogramma ”Zaļā lampa” skan radio Baltkom 93.9 FM ēterā katru otrdienu plkst. 12.00.
Programma top sadarbībā ar labdarības fondu BeOpen. Programmas autores un vadītājas – žurnālistes Olga Avdēviča un Rita Troškina
