Inese Konstantinova (Apine) katru rītu mostas asarās. Lai nekliegtu no sāpēm un nebiedētu kaimiņus, viņa pārvelk segu pāri galvai un kož lūpas,kamēr žokli savelk krampī. Mugurkaula problēmu dēļ Inese nevar pati piecelties, katrs solis prasa viņai milzīgu piepūli. Šodien šī apburošā, enerģētiskā un dzīvespriecīgā sieviete bez spēcīgiem pretsāpju līdzekļiem nevar ne sēdēt, ne staigāt.
14 gadu laikā Inese ir pārcietusi 10 mugurkaula operācijas. Dažas no tām – neveiksmīgas. Stāvoklis pasliktinās, sāpes pēdējā laikā ir kļuvušas nepanesamas. Kopš augusta Inese neiziet no mājām. “Es esmu ieslēgta sava ķermeņa krātiņā,” viņa saka. “Es pat lasīt un skatīties televizoru nevaru, man vairs nav ne morālu, ne fizisku spēku.”
Latvijas ārsti Inesei palīdzēt vairs nevar, arī blokāžu kurss Sāpju klīnikā nespēj atvieglotviņas ciešanas. Sanktpēterburgas fiziopulmonoloģijas zinātniski pētnieciskā institūta ārsti, kuriem ir milzīga pieredze šādu slimību ārstēšanā, ir gatavi veikt Inesei operāciju, lai izņemtu nepareizi ievietoto metāla konstrukciju, kas rada neciešamas sāpes, un no jauna veiktu mugurkaula rekonstrukciju. Izmeklēšana, operācija un rehabilitācija Sanktpēterburgas klīnikā maksā 5950 eiro.
Savus medicīniskos dokumentus Inese aizsūtīja uz Sanktpēterburgu vēl miera laikā. Tagad viņai būs ļoti grūti nokļūt līdz klīnikai. Taču slimība un sāpes nerēķinās ar starptautisko situāciju un neatzīst robežas. Šobrīd tā ir vienīgā iespēja Inesei izveseļoties.
Ziedojumu tālrunis 90006384 darbojas Ineses atbalstam līdz 15. martam. Labdarības fonds BeOpen ir atvēris Inesei ziedojumu kontu. No pārskaitītajiem ziedojumiem netiek ieturēti nekādi procenti vai komisijas maksas:
Labdarības fonds BeOpen
Reģ.nr. 50008218201,
Konta nr. LV59 CBBR 1123 2155 000 10
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Inesei Konstantinovai
Skolioze (mugurkaula deformācija) Inesei ir kopš bērnības. Kad Inesei bija 38, skolioze progresēja tiktāl, ka sievietes ķermenis kļuva asimetrisks, stipri izliecās labā puse. Pilna Ineses diagnoze ir ļoti gara un sarežģīta, taču vienkāršoti tā skan šādi – hroniskas problēmas ar mugurkaulu, kuras pavada spēcīgas sāpes.
2007. gadā Inesei veica operāciju rehabilitācijas centrā “Vaivari”, visā mugurkaula garumā uzstādot titāna konstrukciju. Uz kādu laiku Inesei palika labāk, taču pēc pāris gadiem sāpes atgriezās, bet 2012. gadā tās atkal kļuva nepanesamas. Ķirurgs, kurš Inesi ārstēja un operēja, uz to laiku bija devies prom no Latvijas. Tikmēr uzstādītajā konstrukcijā sāka skrūvēties vaļā skrūves.
“Es vērsos Stradiņa slimnīcā, viens no ķirurgiem apņēmās man palīdzēt. Pavisam kopš 2014. gada man tika veiktas 10 operācijas. Visas ar vispārējo narkozi. 2017. gadā kārtējās operācijas laikā mani inficēja ar stafilokoku. Man bija ļoti slikti, sāka vērties vaļāšuves. Tad ārsti veica atkārtotu operāciju, izņemot ārā metāla konstrukciju un iztīrot visu no infekcijas. Gadu es nodzīvoju ar ļoti spēcīgām sāpēm, kas nepārtraukti pastiprinājās. Zāles tikpat kā nepalīdzēja. Pēc gada man nozīmēja jaunu operāciju, lai vēlreiz ievietotu šo konstrukciju. Pamostoties no narkozes, es uzzināju, ka ārsti tā arī nav spējuši neko izdarīt.”
Vēl gadu Inese dzīvoja ar spēcīgām sāpēm. Pretsāpju līdzekļu praktiski nepalīdzēja. “Es vienkārši nevarēju vairāk tā dzīvot, man nebija spēka ciest šīs sāpes. Kad es ar saviem rentgena uzņēmumiem atnācu pie ķirurga, man pateica, ka ne ar ko palīdzēt man vairs nevar. Un ka viņi neredzot manos uzņēmumos neko briesmīgu. Izmisumā es gāju pie visdažādākajiem speciālistiem. Taču mani visu laiku sūtīja no viena ārsta pie otra, neviens negribēja uzņemties atbildību,” ar rūgtumu stāsta Inese.
Pirms diviem gadiem Inese pati noorganizēja sev konsīliju un saņēma atļauju kārtējai operācija. Viņai vēlreiz uzstādīja metāla konstrukciju, taču operācijas laikā tika saspiests nervs. Nākamajā dienā nācās steidzami taisīt operāciju no jauna.
Grūti pat iztēloties, cik sāpju un ciešanu ir pārcietusi šī sieviete. Neraugoties uz to, viņa cenšas smaidīt un saglabāt dvēseles līdzsvaru. Inesi ļoti atbalsta viņas vīrs Igors, ar kuru viņa ir kopā jau 17 gadus. Igors pēc profesijas ir frēzētājs, viņš ļoti daudz strādā, lai apmaksātu sievas ārstēšanu. Katra maksas vizīte pie speciālista izmaksā vidēji 60 eiro, bet konsultācijas un izmeklēšanas ir nepieciešamas Inesei regulāri. Ģimene nevar atļauties sev neko lieku, visa nauda aiziet zālēs. Pati Inese saņem tikai invaliditātes pensiju, viņai ir piešķirta otrā grupa.
Es vienmēr esmu bijusi optimistisks un dzīvespriecīgs cilvēks. Nepatīk žēloties,” stāsta Inese. “Taču šobrīd visi mani spēki ir izsīkuši. No sāpēm es vienkārši gaudoju spilvenā. Visu laiku cīnos ar depresiju. Esmu izmisumā, un brīžiem man vienkārši negribas dzīvot.
Inese ir vērsusies pēc palīdzības arī Sāpju klīnikā, kur viņai tika veiktas piecas blokādes. Taču tās nepalīdzēja. Lai mazinātu sāpes un jutīgumu, viņai ar speciālu metodi ar strāvu mēģināja “iznīcināt” nervu galus mugurkaulā. Taču sāpes nekur nepazuda. Inese sāka zaudēt cerības.
Sanktpēterburgas klīniku Inese atrada nejauši. Sociālajos tīklos viņa iepazinās ar kādu sievieti, kura no personīgās pieredzes ieteica, kur vērsties pēc palīdzības. Inese aizsūtīja klīnikai savus dokumentus un pavisam drīz saņēma atbildi. Šobrīd ortopēds-vertebrologs regulāri sazinās ar viņu caur internetu. Speciālisti uzskata, ka problēma ir pašā titāna konstrukcijā, kas ir nepareizi uzstādīta. Tā ir steidzami jānomaina uz modernāku, kas izgatavota pēc jaunākajām tehnoloģijām.
“Paskatoties uz manu muguru, var redzēt, ka tā visa ir nelīdzena, skrūves ir izspiedušās uz āru. Uz labajiem sāniem gulēt es vispār nevaru, uz kreisajiem – pavisam mazliet,” ar asarām acīs stāsta Inese. Šobrīd viņa gaida apstiprinājumu medicīniskās vīzas saņemšanai un meklē variantus, kā nokļūt klīnikā. Operācija ir nozīmēta uz marta beigām.
Inese dzīvo vecā mājā Pārdaugavā, mazā vienistabas dzīvoklītī ar krāsns apkuri. Uz turieni viņa bija spiesta pārbraukt 90. gadu beigās no viņas neatkarīgu apstākļu dēļ. Ineses meitas uzvārds ir Apine, kopš dzimšanas viņa ar māmiņu un vecmāmiņu mitinājās plašā dzīvoklī Čaka ielā, taču 1995. gadā mājai uzradās īpašnieks, un visiem iedzīvotājiem nācās atbrīvot savus dzīvokļus. Inesei un viņas mazajai meitiņai iedalīja dzīvokli ar žurkām Āgenskalnā, dzīvot kurā gluži vienkārši nebija iespējams. Tad Inese pārcēlās uz mazu vienistabas dzīvoklīti pie tēva. Šeit viņa mitinās vēl joprojām. Pēc profesijas Inese ir kažokādas izstrādājumu šuvēja, daudzus gadus nostrādājusi kažokādu fabrikā “Elektra”. Savu darbu viņa ļoti mīlēja, taču pienāca brīdis, kad muguras sāpju dēļ veikt sēdošu darbu viņa vairs nespēja. Pēc tam Inese vairākus gadus strādāja par pastnieci – staigāt viņai bija daudz vieglāk nekā sēdēt vai stāvēt. Kopš 2000. gada strādāt Inese vairs nevar.
Šobrīd vislielāko prieku Inesei sagādā viņas mazmeitiņas – divgadīgā Elza un četrus mēnešus vecā Mona. Viņu māmiņa, Ineses meita, ir precējusies un dzīvo atsevišķi. Bieži tikties viņām nesanāk, sākumā traucēja pandēmija, tagad tas gluži fiziski vairs nav iespējams.
Šodien Inesei ir parādījusies cerība. Viņa tic, ka klīnikā viņai palīdzēs, un viņa varēs dzīvot un kustēties bez sāpēm. Pati Inese uzskata sevi par nelabojamu optimisti. Viņas lielākais sapnis ir – lai nekas nesāpētu. Tad viņa varēs iziet no mājās un vienkārši staigāt pa savu mīļoto pilsētu – kur acis rāda, priecājoties par sauli un vēju.
Kā palīdzēt?
Operācija un tai sekojošā rehabilitācija Sanktpēterburgas klīnikā maksā 5950eiro. Maksa par zvanu 1,42 eiro.
Ziedojumu tālrunis 90006384 darbojas Ineses atbalstam līdz 15. martam. Labdarības fonds BeOpen ir atvēris Inesei ziedojumu kontu. No pārskaitītajiem ziedojumiem netiek ieturēti nekādi procenti vai komisijas maksas:
Labdarības fonds BeOpen
Reģ.nr. 50008218201,
Konta nr. LV59 CBBR 1123 2155 000 10
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Inesei Konstantinovai
Labdarības autorprogramma ”Zaļā lampa” skan radio Baltkom 93.9 FM ēterā katru otrdienu plkst. 12.00.
Programma top sadarbībā ar labdarības fondu BeOpen. Programmas autores un vadītājas – žurnālistes Olga Avdēviča un Rita Troškina.
