Šajā jaukajā ģimenē aug divi mazuļi. Vecākajam, divgadīgajam Raivo, ir nepieciešama palīdzība ārstēšanās izdevumu segšanai. Terapija maksā dārgi, un vecāki šobrīd nespēj to apmaksāt. Pārtraukt ārstēšanos nedrīkst. Raivo māmiņa Linda ir vērsusies visās iespējamās instancēs un klauvējusi pie visām iespējamām durvīm, taču viņu gadījumā valsts apmaksāta rehabilitācija diemžēl nav paredzēta. Vecāku vienīgā iespēja ir vērsties pēc palīdzības labdarības organizācijā. Linda ilgu laiku jutās neērti to darīt, taču beigu beigās saņēmās, jo no tā ir atkarīga bērna veselība un turpmākā nākotne. Šobrīd viņai uz rokām ir piecus mēnešus vecs mazulis un īpašais puisēns Raivo.
Labdarības fonds BeOpen projekta “Zaļā lampa” ietvaros ir atvēris divgadīgajam Raivo Štelcam kontu. Ziedojumu tālrunis 9 000 63 84 (1,42 eiro par zvanu) darbojas Raivo atbalstam līdz 17. maijam.
Ziedojumu konts: (no ziedojumiem netiek ieturēti nekādi procenti vai komisijas maksas).
Labdarības fonds BeOpen
Reģ. nr. 50008218201,
Konta nr. LV59 CBBR 1123 2155 000 10
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Raivo Štelcam
Raivo, par kuru labdarības programma “Zaļā lampa” (Baltkom radio) ir stāstījusi 10.05 , tika savākti 2235 eiro. Tajā skaitā tika veikti 660 zvani uz labdarības tālruni 818 eiro apmērā.
Vēl vajadzīgi 915 eiro.
Liels paldies visiem, kas negāja garām un piedalījās puisēna liktenī.
Linda un Dmitrijs ir jauks jauns pāris. Linda ir uzaugusi Ainažos, bet Dmitrijs ir no Talsu novada, Stendes. Rīgā viņi īrē nelielu dzīvoklīti Juglā. Linda strādāja par lietvedi, bet Dmitrijs nodarbojas ar vārtu uzstādīšanu, darba darīšanās viņam bieži ir jābraukā pa visu Latviju.
Kad ģimenē pieteicās otrs mazulis, Raivo bija viens gadiņš. Tobrīd nevienam pat prātā nevarēja ienākt, ka vecākajam dēlam varētu būt problēmas ar veselību. Linda bija bezgala laimīga un priecājās, ka Raivo būs jaunākais brālītis. Taču pēc kāda laika viņa sāka manīt, ka Raivo ir pārstājis atsaukties uz savu vārdu, nespēlējas ar mantiņām, neskatās acīs, nereaģē uz lūgumiem, norādēm. Zēns aizmirsa vārdus, kurus jau bija iemācījies un bija manāms attīstības regress.
Bērns pārstāja komunicēt, saprast lūgumus un jautājumus, kļuva nevaldāms un neprognozējams, baidījās no svešām vietām un nezināmiem cilvēkiem, varēja stundām raudāt un histēriski kliegt, kā arī griezties un lēkāt bez iemesla, neadekvāti reaģējot pat uz visvienkāršākajām lietam. Gaismas, troksnis un cilvēki raisa viņā sensoro pārslodzi, sabiedrisko transportu viņš panes ar grūtībām, bet veikalos viņš mēdz raudāt.
Māmiņa sauc Raivo par kovida laika bērnu. Viņš piedzima trīs mēnešus pirms pandēmijas. Kad Raivo parādījās pirmās slimības pazīmes, ārstu apmeklējumus apgrūtināja karantīnas noteiktie ierobežojumi, garās gaidīšanas rindas – uz vizīti pie speciālista bija jāgaida vairāki mēneši. Galu galā ārsti diagnosticēja Raivo autiskā spektra traucējumus un ieteica nekavējoties uzsākt rehabilitāciju. Sākot nodarbības pēc iespējas ātrāk, Raivo ir reālas izredzes uz normālu dzīvi.
Šoks, ko izjūt vecāki, uzzinot, ka viņu mazulim ir autisms, ir salīdzināms ar šoku, zaudējot tuvu cilvēku. Māmiņa ir pārliecināta, ka viņai aug vesels mazulis, kurš ir sācis sēdēt, staigāt, ēst ar karoti, runāt… Viņa jau plāno, kādos pulciņos viņu pierakstīt un kādu skolu izvēlēties… Un tad pēkšņi bērns pārstāj runāt, ievērot jūs, saprast, dzirdēt… Māmiņai ir mokoši redzēt, cik ļoti viņas mazulis atpaliek no citiem bērniem. Un vecāki ir spiesti atvadīties no uzburtās idilliskās ainas par sava bērna un ģimenes gaišo nākotni.
Kopš marta Linda vadā Raivo uz Autisma centru Rīgā. Terapija dod labus rezultātus, taču ģimenei nav līdzekļu, lai to apmaksātu. ABA metode (Applied Behavior Analysis) ir tieši tas tiltiņš, kas var palīdzēt Raivo pārvarēt aizturi attīstībā un sākt pilnvērtīgi komunicēt ar citiem cilvēkiem. Šobrīd viņa komunikācija, diemžēl, aprobežojas ar kliegšanu un asarām. “Es jau zinu – ja viņam ir histērija, tas nozīmē, ka viņš signalizē man par savām pamatvajadzībām, par to, ka viņam kaut kas sāp, ka viņš grib ēst, dzert vai gulēt. Viņš pats nevar neko palūgt vai pasūdzēties. Parasti bērni uzreiz intuitīvi māk palūgt palīdzību, bet bērniņiem ar autismu tas ir ilgi un neatlaidīgi jāmāca. Šobrīd terapeits pēc īpašas metodes māca Raivo atšķirt kartītes ar dažādiem attēliem, lai viņš varētu man parādīt, ko viņš konkrētajā mirklī grib,” stāsta Linda.
Uz jautājumu, kas patīk Raivo vislabāk, viņa atbild: šūpoties, krāmēt mantas laukā no mantu kastes, sēdēt uz palodzes un vērot mašīnas, lēkāt pa peļķēm gumijas zābakos un vērot ziepju burbuļus.
Linda ļoti cer, ka, pieliekot visas iespējamās pūles, viņiem izdosies iemācīt Raivo pašam sevi apkalpot – ēst, ģērbties, iet uz tualeti… Katras jaunas iemaņas apgūšana prasa no bērniem ar autismu milzīgu darbu. Taču viņi ir apmācāmi. Linda ir gatava nodarboties ar Raivo caurām dienām, viņiem mājās ir daudz dažādu attīstošu ierīču, rotaļlietu un spēļu. Taču šobrīd, lai dotu Raivo iespēju, ģimenei ir ļoti nepieciešama mūsu palīdzība.
Kur slēpjas problēma?
Valsts apmaksātu konsultāciju un rehabilitācijas nodarbību īpašajiem bērniem ar autiskā spektra traucējumiem praktiski nav. Bet zaudēt laiku šādā situācijā nekādā gadījumā nedrīkst. Tāpēc vecāki, saskaroties ar autiskā spektra traucējumu diagnozi, maksā par savu bērnu rehabilitāciju paši. Iznāk, ka bērni ar autismu, kuru Latvijā nav maz, ir absolūti neaizsargāti un nesaņem no valsts nekādu atbalstu.
Par šo problēmu jau vairākus gadus skaļi runā gan Bērnu slimnīcas fonds, gan vairākas vecāku organizācijas. 2021. gada sākumā iniciatīva “Par valsts apmaksātu pakalpojumu ieviešanu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem” portālā manabalss.lv burtiski pāris dienu laikā savāca nepieciešamo balsu skaitu un tika nosūtīta izskatīšanai Saeimā. Taču šī gada budžetā šim mērķim atkal paredzēts nav ne centa.
Lai ABA terapija dotu vēlamos rezultātus, ir jānodarbojas vismaz trīs reizes nedēļā. Viena nodarbība maksā 30 eiro. Tas nozīmē, ka kopējās izmaksas mēnesī ir aptuveni 300-400 eiro. Papildus šādiem bērniem ir nepieciešams arī audiologopēds, ergoterapeits, masāžas, psihologs, neirologs, psihiatrs, kā arī rezultātus var dot mūzikas u.c. terapijas, kas arī izmaksā ļoti daudz… Raivo gadījumā vēl jāpieskaita dzīvokļa īres maksa un izdevumi nesen dzimušajam Ralfam. Tāpēc ģimene ļoti cer uz sabiedrības palīdzību.
Svarīgs jautājums: vai bērni ar autismu var dzīvot tāpat kā viņu vienaudži, apmeklējot bērnudārzu, mācoties skolā, draudzējoties ar citiem bērniem? Atbilde ir – jā! Taču lai tas būtu iespējams, bērnam ir jāsaņem kompleksa palīdzība, kas balstīta uz praktiskām nodarbībām ar pierādītu efektivitāti. Tas ir uzdevums, kas jārisina valsts līmenī. Visas autistu māmiņas vienā balsī ar asarām acīs stāsta par to, cik viņas ir bezpalīdzīgas esošajā situācijā. Obligāti ir nepieciešams vienots Autisma centrs, kurā gan bērni, gan vecāku varētu saņemt kompetentu un profesionālu palīdzību.
Mūsdienu metodes, kas tiek izmantotas, strādājot ar autistiem, ļauj attīstīt bērna funkcijas līdz normālam stāvoklim. Tāpēc mēs varam palīdzēt Raivo adaptēties dzīvei un apgūt sadzīvē nepieciešamās iemaņas. Lai to panāktu, viņam ir pastāvīgi vajadzīga ABA terapija.
Ir pierādīts, ka, saņemot atbilstošu rehabilitāciju, šādi bērni ir apmācāmi, var pabeigt skolu, iegūt augstāko izglītību un pēc tam pilnvērtīgi strādāt. Šobrīd tas, kāda būs mazā Raivo nākotne, ir pilnībā atkarīgs no naudas.
Lai palīdzētu Raivo apmaksāt nodarbības Rīgas autisma centrā, nodarbībām viena gada garumā ir nepieciešami 3150 eur.
Kā palīdzēt
Ziedojumu tālrunis 9 000 63 84 darbojas Raivo atbalstam līdz 17. maijam. Maksa par zvanu– 1,42 eiro. Labdarības fonds BeOpen ir atvēros ziedojumu kontu:
Labdarības fonds BeOpen
Reģ.Nr. 50008218201
Konta Nr. LV59 CBBR 1123 2155 000 10
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22
Mērķis: Zaļā lampa, palīdzība Raivo Štelcam
Aicinām pievienoties FB lapai >>>Zaļā lampa>>>
Ja jums nepieciešama palīdzība, lūdzu, sazinieties ar mums: zala.lampa@gmail.com, info@beopen.lv
Labdarības autorprogramma ”Zaļā lampa” skan radio Baltkom 93.9 FM ēterā katru otrdienu plkst. 12.00. Programma top sadarbībā ar labdarības fondu BeOpen. Programmas autores un vadītājas – žurnālistes Olga Avdēviča un Rita Troškina.
