Dvīņiem Adrianam un Filipam nesen palika 3 gadiņi. Brāļi dzīvo Daugavpilī kopā ar mammu un tēti. Abiem zēniem ir bērnu autisms. Ģimenei ir nepieciešama palīdzība.
Bērni ar autiskā spektra traucējumiem ir ļoti dažādi. Pat brāļiem autisms var izpausties atšķirīgi. Dvīņu māmiņai Annai ir divtik grūti. Viņai ir ne tikai jāpieņem katrs bērns ar visām viņa problēmām, jāatrod atslēga uz savstarpēju sapratni, jāsaprot, kas viņam nepieciešams, jāapzina un jāattīsta viņa stiprās puses, bet arī jādara viss iespējamais, lai uzlabotu bērna stāvokli, un, protams, jāmīl viņš jebkādā situācijā. Annas gadījumā tas viss ir jāreizina ar divi.
Nevar izteikt vārdos, cik daudz spēka un pūļu tas viss prasa.
Trīsgadīgo dvīņu Filipa un Adriana atbalstam līdz 7. novembrim darbojas ziedojumu tālrunis 9 000 63 84. Maksa par zvanu ir 1,42 eiro.
Labdarības fonds BeOpen ir atvēris Adrianam un Filipam arī speciālu ziedojumu kontu.
Labdarības fonds BeOpen
Reģ.Nr. 50008218201
Konta Nr. LV86 CBBR 1123 2155 00300
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Adrianam un Filipam Ratkēm
Adrians un Filips nāca pasaulē Anglijā. Viņu mamma Anna pēc studijām RISEBA Daugavpils filiālē devās turp peļņā – viņa ļoti gribēja kļūt neatkarīga. Anna aizbrauca uz gadu, bet dzīve iegrozījās tā, ka viņa palika tur daudz ilgāk. Anna daudz strādāja – veikalā un rūpnīcā. Sešus mēnešus pēc ierašanās viņa iepazinās ar savu nākamo vīru. Viņi ir kopā jau 10 gadus. Annas vīrs pēc tautības ir polis, un Anglijā viņi galvenokārt dzīvoja poļu kopienā.
Sākoties pandēmijai, Anna uzzināja, ka ir gaidībās. Pēc 12 nedēļām ultrasonogrāfija parādīja, ka viņa gaida dvīņus. Ģimene bija ļoti priecīga. “Grūtniecība un dzemdības noritēja lieliski,” atceras Anna. Mazuļi piedzima 2020. gada oktobrī.
“Pirmajos mēnešos pēc dzemdībām viss bija kārtībā,” saka Anna. Bērni auga un fiziski attīstījās pilnīgi normāli. Taču aptuveni gada vecumā Anna saprata, ka viņas mazuļi nedara to, ko parasti dara viņu vienaudži – viņi nespēlējas ar klucīšiem, nebūvē piramīdas un neinteresējas par rotaļlietām. Papildus sākās problēmas ar barošanu. Abiem bērniem tika diagnosticēta plagiocefālija – galvas un kakla asimetrija.
Filips bieži šūpojās, sēžot krēslā, savukārt Adrians, kurš iemācījās staigāt gada vecumā, pēc dažiem mēnešiem sāka pārvietoties uz pirkstgaliem un griezties ap savu asi. Uz pirkstgaliem sāka staigāt arī Filips, kurš savus pirmos solīšus iemācījās spert gada un četru mēnešu vecumā. Vecāki bija neizpratnē un ne uzreiz saprata, kas notiek ar viņu bērniem.
Par to, ka tās ir autisma pazīmes, viņi izlasīja internetā. “Nez kādēļ ārsti Anglijā nepievērsa šīm pazīmēm uzmanību un nepiešķīra tām nekādu nozīmi,” atceras Anna.
Laiks gāja, un aizture bērnu attīstībā kļuva arvien redzamāka. Adrians nesaprata, ko viņam saka, un arī pats nerunāja. Viņš neprata patstāvīgi apģērbties un ēst ar karoti. Pusotra gada vecumā viņš pārstāja reaģēt uz apkārtējiem cilvēkiem, noslēdzoties savā pasaulē.
Tētis daudz strādāja, lai uzturētu ģimeni. Annai nebija viegli vienai pašai tikt galā ar dvīņiem. Brīžiem viņa vienkārši krita izmisumā, nezinādama, ko ar to visu iesākt. Anna atzīstas, ka panikas lēkmju dēļ viņa pati bija spiesta vērsties pie ārsta.
Visu šo laiku Anna ļoti skuma pēc dzimtenes. Arī vecmāmiņa pārdzīvoja, ka nemaz neredz savus mazbērnus. Tā ģimene pieņēma lēmumu doties uz Annas dzimto pilsētu, un, kad bērniem palika gads un 10 mēneši, viņi pārcēlās uz Daugavpili.
Atgriežoties Latvijā, Anna ar bērniem nekavējoties devās pie ārstiem – pie pediatra, logopēda un neirologa. Osteopāts uzreiz konstatēja, ka bērnu attīstība ir stipri aizkavējusies.
Tētis, izpētot informāciju internetā, bija ļoti satraukts. Viņiem piedāvāja veikt ADOS testu un pārbaudīt, vai bērniem nav autisms. Saņemot bērnu psihiatra nosūtījumu, viņi savu rindu gaidīja3 mēnešus.
Pirmais testu veica Adrians. Diagnoze – 100 % autisms. “Mēs nebijām pārsteigti, jo redzējām savā bērnā visas pazīmes,” saka Anna.
Filipa atpalicība bija mazāk izteikta. Taču arī viņam tests apstiprināja bērnu autismu.
“Filips attīstās ātrāk,” stāsta Anna. “Viņam ļoti palīdzēja ABA terapija, kā arī nodarbības ar citiem speciālistiem. Šobrīd atšķirība starp brāļiem ir ļoti redzama. Filips saprot runu, atkārto vārdus, skaitļus, prot skaitīt. Atšķirībā no Adriana viņš skatās acīs un rotaļājas ar citiem bērniem. Taču viņam mēdz būt histērijas lēkmes un agresijas uzliesmojumi, viņš var iekost, iesist, iemest ar mantiņu.”
Pateicoties nodarbībām, Adrians ir iemācījies ēst ar karoti un sācis reaģēt uz vārdiem. Taču viņš joprojām nerunā. Tajā pašā laikā viņš ir ļoti sirsnīgs, nebaidās no cilvēkiem, viņam patīk apskāvieni.”
ABA terapijas nodarbības ģimene apmaksāja pati, atsakot sev burtiski it visā. Papildus tam vecāki maksimāli centās izmantot valsts apmaksāto terapiju un nodarbības. Lai to izdarītu, viņiem bieži nācās braukt uz Rīgu, jo Daugavpilī šādu iespēju nav. Bērniem ir nepieciešamas regulāras nodarbības ar logopēdu, ergoterapeitu, fizioterapeitu. Tas viss ļoti palīdz, soli pa solim ļaujot uzlabot bērnu stāvokli.
“Bērni beidzot ir sākuši komunicēt savā starpā. Adrians reaģē uz Filipu, smaida viņam,” stāsta Anna. “Tas arī ir nodarbību nopelns.”
Bērniem ir piešķirta invaliditāte. Taču ar viņu pabalstiem nepietiek, lai apmaksātu visu nepieciešamo ārstēšanu. Mamma strādāt nevar, viņai mājās ir darba pilnas rokas. Ģimeni uztur tētis, kurš tikai nesen ieguva uzturēšanās atļauju un spēja iekārtoties par pavāru restorānā.
“Anglijā bērni ne reizi nebija pat saaukstējušies,” ar skumjām saka Anna. “Taču, atbraucot uz Latviju, sākās slimošana – vispirms Covid, tad angīna, bronhīts, vīrusi. Bērni tikai nesen sāka normāli apmeklēt bērnudārzu. Tomēr arī te viss neiet tik gludi, kā gribētos – ja Filips komunicē un rotaļājas ar citiem bērniem, tad Adrians turas nomaļus, bieži guļ uz grīdas, atsakās no diendusas.”
Māmiņa stāsta par saviem bērniem ar neizsakāmu maigumu, viņa ļoti viņus mīl. Puikas ir ļoti aktīvi, ne mirkli nesēž mierā. Abi zēni jau no dzimšanas mīl mūziku. No rotaļlietām viņi dod priekšroku mašīnām, bet lielākoties kārto tās rindā. Viņu mīļākās multfilmas ir “Zilais traktors” un “Brūnaļa Daša” jautro dziesmiņu dēļ. Dzimšanas dienā vecāki uzdāvināja mazuļiem rotaļu virtuvi, kurā Filipam ļoti patīk “gatavot” ēdienu. Adrians diemžēl pagaidām to tikai vēro un izmētā detaļas.
Tikt galā ar abiem bērniem vienlaicīgi Annai ir ļoti grūti. Viņa ir ļoti pateicīga vecvecākiem, kuri palīdz un paliek ar vienu no puikām, kamēr viņa ar otru dodas uz slimnīcu.
Tagad abiem mazuļiem ir jāiziet rehabilitācija centrā “Impulss” Tallinā, kur speciālisti nodarbojas ar bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, izmantojot vismodernākās metodes. Abi brāļi jau ir pierakstīti rindā uz rehabilitāciju. Annai nāksies braukt divreiz – ar katru dēlu atsevišķi, jo ar abiem vienlaicīgi viņa viena tikt galā diemžēl nespēj.
“Bērnu slimības dēļ arī vīram bija ļoti nomākts garastāvoklis,” stāsta Anna. “Ilgu laiku mēs nespējām līdz galam pieņemt to, ka mūsu dēliem ir autisms. Tagad esam gatavi darīt visu, lai tikai atvieglotu viņu stāvokli. Man pašai neko nevajag, un arī laika sev man nav. Es visu laiku pārdzīvoju par to, kas mūs sagaida. Mans lielākais sapnis, – lai mani bērni būtu veseli, normāli mācītos skolā, kā arī spētu iekļauties sabiedrībā un izveidot ģimeni, kad izaugs. Es ļoti gribu izdzirdēt no saviem dēliem vārdu “mamma”.”
Kā palīdzēt
Komplekso izmeklējumu un terapijas izmaksas Tallinas bērnu korekcijas un attīstības centrā “Impulss” ģimenei ir nepavelkamas – 6600 eiro + mājoklis, kas jāīrē Tallinā. Taču tas noteikti ir jāizdara. Dvīņiem šī ir patiešām svarīga iespēja. Viņiem ir ļoti vajadzīga mūsu palīdzība.
Kāpēc tas ir svarīgi
Terapija ir vērsta uz galvas smadzeņu garozā esošo runas centru un dzirdes analizatora bojājumu novēršanu, ļaujot izlīdzināt bērna psiholoģisko un psihisko attīstību, veicinot intelekta attīstību, kā arī koriģējot personības un uzvedības traucējumus.
Kas ir medicīnas centrs “Impulss”
Tallinas bērnu korekcijas un attīstības centrs “Impulss” ir pirmā medicīnas iestāde Baltijas valstīs, kurā tiek izmantotas neirologopēdijas metodikas. Metodiku komplekss katram bērnam tiek izstrādāts individuāli. Centra arsenālā ir 10 metodikas – sākot ar logopēdijas nodarbībām un masāžām, beidzot ar smadzeņu treniņiem, izmantojot speciālus aparātus un programmatūru. “Impulsa” speciālisti nosaka smadzeņu darbības traucējumu cēloņus, izmantojot funkcionālo diagnostiku. Līdztekus klasiskajām logopēdijas metodikām šeit tiek izmantotas datortehnoloģijas, kas balstītas uz bioloģisko atgriezenisko saiti (Interactive Metronome, Balance-Master), kā arī neiroakustiskā smadzeņu darbības harmonizācijas metode Tomatis un neirodinamiskā vingrošana.
Tas viss stimulē nenobriedušo smadzeņu apgabalu attīstību, palīdzot nervu sistēmai iemācīties strādāt ātrāk un harmoniskāk. Pasaules prakse ir pierādījusi, ka šāda pieeja ir aptuveni par 35 % efektīvāka, salīdzinot ar parastajām nodarbībām.
Trīsgadīgo dvīņu Filipa un Adriana atbalstam līdz 7. novembrim darbojas ziedojumu tālrunis 9 000 63 84. Maksa par zvanu ir 1,42 eiro.
Labdarības fonds BeOpen ir atvēris Adrianam un Filipam arī speciālu ziedojumu kontu.
Labdarības fonds BeOpen
Reģ.Nr. 50008218201
Konta Nr. LV86 CBBR 1123 2155 00300
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Adrianam un Filipam Ratkēm
No ziedojumiem netiek ieturēti nekādi procenti vai komisijas maksas, visa summa tiks pārskaitīta pa tiešo klīnikai terapijas apmaksai.
Labdarības fondam BeOpen ir Sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, kas ziedotājiem (gan privātpersonām, gan uzņēmumiem) dod iespēju saņemt ienākuma nodokļu atlaides.
Aicinām pievienoties FB lapai >>>Zaļā lampa>>>
Ja jums nepieciešama palīdzība, lūdzu, sazinieties ar mums: zala.lampa@gmail.com, info@beopen.lv
Labdarības projekts ”Zaļā lampa” top sadarbībā ar labdarības fondu BeOpen ar interneta veikala JOOM atbalstu. Projekta autores un vadītājas – žurnālistes Olga Avdēviča un Rita Troškina
