Ar Adriana mammu Annu mēs runājām ilgāk nekā trīs stundas. Tas bija sirdi plosošs divu dēlu māmiņas monologs, kurai ļoti nepieciešams mūsu atbalsts, lai palīdzētu viņas vecākajam dēlam. Ar vārdiem nav iespējams aprakstīt to mīlestību un sāpes, kas strāvoja no Adriana mammas stāstījuma, un mēs ceram, ka šis stāsts atsauksies arī jūsu sirdīs.

Ģimene vairākus gadus nespēja noskaidrot diagnozi un piemeklēt ārstēšanu savam vecākajam dēlam.

Šodien četrus gadus vecajam Adrianam nepieciešama dārga ārstēšana un regulāra terapija, ko ģimene nespēj apmaksāt. Diagnozes nopietnība Adriana gadījumā nav spriedums. Kamēr bērns vēl ir mazs, viņa smadzenes ir plastiskas, tāpēc daudzas kognitīvās funkcijas ir iespējams atjaunot.

Labdarības projekta “Zaļā lampa” ietvaros tiek rīkota palīdzības akcija.

Labdarības fondā BeOpen Adrianam Svārpstonam ir atvērts speciāls ziedojumu konts. Ziedotie līdzekļi tiks izmantoti tikai oficiālo ārstniecības iestāžu rēķinu apmaksai.

Darbojas ziedojumu tālrunis 9 000 63 84. Maksa par zvanu 1,42 eiro. 

Ziedojumu konts: 

Labdarības fonds BeOpen
Reģ.Nr. 50008218201
Konta Nr. LV31 CBBR 1123 2155 00320
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Adrianam Svārpstonam

!!!  No ziedojumiem netiek ieturēti nekādi procenti vai komisijas maksas.

Lai tuvāko mēnešu laikā rastu iespēju izmantot divus terapijas kursus Igaunijas klīnikā “Impulss” un intensīvo ABA terapijas kursu tepat Latvijā, ir nepieciešami 6200 EUR.

Ģimene

Anna un Jānis iepazinās pavisam nejauši Doma laukumā Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku laikā. Anna pastaigājās pa vecpilsētu un apstājās, lai vērotu koru uzstāšanos, bet Jānis tobrīd uzstādīja aparatūru koncertam. Ieraugot simpātisko meiteni, Jānis piegāja klāt, lai iepazītos. Abi uzskata, ka viņu tikšanās bija likteņa sūtīta. Novembrī Anna un Jānis svinēs 15. kāzu gadadienu.

Pirmos piecus gadus viņi mitinājās īrētos dzīvokļos, roku rokā ejot esot cauri visām sadzīves problēmām, krīzēm un bezdarbam. Anna atzīst, ka satikt cilvēku ar tik skaistu dvēseli kā Jānim ir milzīga laime. Pēc dažiem gadiem jaunais pāris nolēma paņemt hipotekāro kredītu – pirmo iemaksu palīdzēja segt vecāki, kā arī viņi pārdeva savu automašīnu.

Lai laime būtu pilnīga, pietrūka tikai bērniņa. Anna ilgi nevarēja palikt stāvoklī, tāpēc Adriana piedzimšanu ģimene uztvēra kā ilgi gaidītu brīnumu. Pēc diviem gadiem pasaulē nāca Adriana brālītis Luka. Ģimenē dzīvo arī divi cienījama vecuma suņi, kurus Anna un Jānis pirms bērnu piedzimšanas adoptēja no dzīvnieku patversmes.

Anna atzīst, ka, ja Adrianam jau no paša sākuma būtu noteikta pareiza diagnoze, viņa nez vai būtu dzemdējusi otru bērniņu. Taču Dieva ceļi ir neizdibināmi. Šodien Anna ir pārliecināta, ka ikviens pārbaudījums vai attiecības tiek sūtītas, lai vairotu mīlestību.

Kas notika ar Adrianu

“Sākumā mēs gribējām iesūdzēt ārstus tiesā,” saka Anna.

“Taču tam mums nav ne naudas, ne morālo spēku. Daudz svarīgāk mums ir palīdzēt Adrianam izveseļoties.”

Būdama ļoti atbildīgs cilvēks, Anna veica visas pārbaudes un ar vislielāko rūpību ievēroja visus priekšrakstus, lai grūtniecība noritētu gludi.
Kad nogāja ūdeņi un sākās kontrakcijas, Annu ar “ātrajiem” aizveda uz slimnīcu. Pēc tam kontrakcijas norima, taču sākās neliela asiņošana. Ārsti mierināja, ka pirmajās dzemdībās tā notiekot, tāpēc neesot par ko uztraukties.

Kamēr Anna atradās pirmsdzemdību nodaļā, nomainījās trīs ārstu maiņas. Asiņošana turpināja pastiprināties, taču neviens no ārstiem nepievērsa tam uzmanību. Tikai pēc 12 stundām viņu pārveda uz dzemdību zāli un pielika pie sistēmas. Kad Anna pēkšņi sāka zaudēt samaņu, pieskrēja vairāki ārsti, ievadīja anestēziju un veica neatliekamo ķeizargriezienu.

Dzemdību nama izrakstā ir norādīts, ka neatliekamais ķeizargrieziens tika veikts placentas atdalīšanās dēļ. Nekādas citas īpašas rekomendācijas ārsti Adriana mammai nesniedza.

To, ka ar bērniņu kaut kas nav kārtībā, Anna pamanīja gandrīz uzreiz: dēliņš nepārtraukti kliedza, negulēja, nesāka laikus turēt galviņu, nekādi nevarēja iemācīties apgriezties uz sāniem un rāpot, kā arī neūjināja un neveidoja zīdaiņiem raksturīgās skaņas.

Anna nekavējoties devās pie neirologa. Pandēmijas dēļ izmeklēšana bija virspusēja: ārsts sēdēja pa gabalu, nepieskārās bērnam, kā arī nepārbaudīja viņa refleksus un tonusu. Turklāt ģimenes ārste stingri piekodināja vecākiem pandēmijas laikā bērnu pie ārstiem nevest.

Tikmēr Adrianam kļuva arvien sliktāk. Garo nakts histēriju laikā, kas vairāk atgādināja lēkmes, viņš neprātīgi kliedza, konvulsīvi dauzīja rokas un kājas pa gultu, neatsaucās uz savu vārdu un nereaģēja uz vecāku teikto. Līdz 2,5 gadu vecumam bērns tā arī neiemācījās izrunāt nevienu vārdu, spējot tikai atdarināt dažas dzīvnieku skaņas (mū-mū, ņau-ņau, vau-vau). Anna darīja visu iespējamo, lai “izsistu” Adrianam nepieciešamos nosūtījumus pie speciālistiem un uz izmeklējumiem. Viņas galvenais mērķis bija noskaidrot dēla slimības cēloni un saprast, kā viņam palīdzēt.

Latvijā pie visiem speciālistiem ir milzīgas rindas. Pat ar valsts kvotām speciālista konsultāciju var nākties gaidīt līdz pat diviem gadiem. Anna neatlaidīgi turpināja vadāt Adrianu pie neirologiem, logopēdiem, psihologiem un psihiatriem.

Lielākā daļa ārstu teica, ka panikai nav iemesla, ar laiku Adrians sāks runāt un viņa briesmīgās histērijas lēkmes beigsies. Tikmēr mazulis varēja stundām ilgi kliegt, izlokoties gultā un mēģinot iekost vecākiem, kad viņi centās viņu mierināt… Tajā pašā laikā Adrians pēc dabas ir mīlīgs, labsirdīgs un iejūtīgs bērns.

Tikai 2 gadu un 10 mēnešu vecumā neirologs atklāja, ka bērna attīstības un uzvedības noviržu iemesls ir posthipoksiskā encefalopātija. Bērna pārciestā hipoksija jeb skābekļa deficīts ir izraisījis centrālās nervu sistēmas bojājumus. Tādējādi Adriana neiroloģisko problēmu pirmsākumi meklējami sarežģītajās dzemdībās, kad Anna ar asiņošanu (placentas atdalīšanos) pirmsdzemdību nodaļā pavadīja vairāk nekā desmit stundas, nesaņemot atbilstošu palīdzību.

Anna uzstāja, lai Adrianam veiktu galvas magnētisko rezonansi. Izmeklējums uzrādīja gliozes perēkļus (bojātu neironu apgabalus) smadzeņu frontālajās daivās, kas radušies hipoksiski išēmiskā procesa rezultātā.

Dzemdību namā Annai neviens nepateica, ka dzemdību laikā radušās komplikācijas var izraisīt nopietnus traucējumus bērna attīstībā. Adrianam bija nepieciešama speciālistu palīdzība, un, ja viņš to būtu saņēmis laikus, situāciju būtu bijis iespējams labot jau zīdaiņa vecumā.

Māmiņas sāpe

Anna ilgi nevarēja saņemties, lai vērstos pēc palīdzības. “Es zinu, ka ir ģimenes, kurās situācija ir sliktāka nekā mūsu. Mums tomēr ir jumts virs galvas, mūsu bērni ir apģērbti un paēdināti. Es nespēju pārkāpt sev, lai lūgtu naudu. Taču, ja mēs tagad neatradīsim naudu dēla ārstēšanai, laiks būs zaudēts. Tā ir mūsu bērna dzīve un nākotne,” saka Anna.

Ir skaidrs, ka Adrianam nepieciešama intensīva, sistemātiska, kompleksa terapija, kas palīdzētu atrisināt viņa neiroloģiskās problēmas. Vecāki dara visu iespējamo, lai nodrošinātu viņam maksimālu medicīnisko palīdzību – Anna ir pierakstījusies visās iespējamās rindās, kur valsts programmas ietvaros var saņemt kaut pāris nodarbības ar speciālistiem. Ģimenē strādā tikai tētis, tāpēc apmaksāt visu Adrianam nepieciešamo terapiju vecākiem gluži vienkārši nav pa spēkam.

Anna ļoti uztraucas arī par jaunāko dēlu. Lukam tagad ir divi gadi, un arī viņam ir vajadzīga mātes uzmanība un rūpes. Taču ir sanācis tā, ka ģimenes centrs, ap kuru viss griežas, ir Adrians. Mammai sirds lūst no sāpēm un nevarības.

Šodien Anna zina, ka palīdzēt Adrianam ir iespējams, un viņa redz progresu. Pēc neskaitāmām nodarbībām ar logopēdu-defektologu zēns pamazām sāka izrunāt atsevišķus vārdus, pēc tam – arī īsas frāzes. ABA terapija palīdz Adrianam labāk kontrolēt savas emocijas un uzvedību, kā arī māca viņam koncentrēties un būt pacietīgam. Nodarbības ar ABA speciālistu tiek rekomendētas arī uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma ārstēšanā, kas ir viena no Adriana oficiālajām diagnozēm.

Mammas lielākais sapnis ir, lai Adrians attīstos kā visi viņa vienaudži, iemācītos pilnvērtīgi runāt un spētu pateikt, kas viņam sāp, no kā viņš baidās un ko vēlas…
Pēc dabas Adrians ir ļoti labs, mīļš un iejūtīgs zēns. Taču viņam ir virkne psihoemocionālu traucējumu, kuru dēļ viņam ir grūti kontrolēt savas emocijas, un viņš izrāda agresiju. Šādos brīžos visvairāk cieš mazais Luka. Savukārt intelektuāli, kā liecina dažādu testu rezultāti, viņš daudzējādā ziņā pat apsteidz savus vienaudžus – Adrians ir ļoti gudrs zēns.

Kam nepieciešami līdzekļi

Tagad, kad pēc diagnozes noteikšanas mammai ir izpratne par problēmu un plāns, kā rīkoties, vilcināties vairs nedrīkst. Intensīvas nodarbības un nopietna terapija ir jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, lai atgūtu iekavēto! Lai tuvāko mēnešu laikā rastu iespēju izmantot divus terapijas kursus Igaunijas klīnikā “Impulss” un intensīvo ABA terapijas kursu tepat Latvijā, ir nepieciešami 6200 EUR.

Kāpēc tas ir svarīgi

Organiski smadzeņu bojājumi zīdaiņiem ir jāatklāj un jāārstē nekavējoties. Diemžēl Adriana gadījumā tas netika izdarīts. Tāpēc tagad ir jāatgūst zaudētais laiks.
Posthipoksiskā encefalopātija ir nopietna diagnoze, taču tā ne vienmēr ir spriedums. Pareizi ārstējot un nodrošinot nepieciešamo rehabilitāciju, Adrianam ir izredzes izveseļoties. Un mēs varam viņam palīdzēt!

Kā palīdzēt

🔴 Zvanot ziedojumu tālruni 9 000 63 84. Maksa par zvanu – 1,42 eiro.

🔴 Pārskaitot jebkuru summu uz ziedojumu kontu.

Ziedojumu konts:

Labdarības fonds BeOpen
Reģ.Nr. 50008218201
Konta Nr. LV31 CBBR 1123 2155 00320
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Adrianam Svārpstonam

No ziedojumiem netiek ieturēti nekādi procenti vai komisijas maksas.
Labdarības fondam BeOpen ir Sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, kas ziedotājiem dod iespēju saņemt ienākuma nodokļu atlaides.

 Aicinām pievienoties FB lapai >>>Zaļā lampa>>>

Ja jums nepieciešama palīdzība, lūdzu, sazinieties ar mums: zala.lampa@gmail.com, info@beopen.lv

Labdarības autorprogramma ”Zaļā lampa” skan radio Baltkom 93.9 FM ēterā katru otrdienu plkst. 12.00. Programma top sadarbībā ar labdarības fondu  BeOpen un interneta-veikalu  JOOM. Programmas autores un vadītājas – žurnālistes Olga Avdēviča un Rita Troškina.