Šis pārsteidzošais stāsts par Artūru un viņa mammu Ilonu parāda, ka nekad nedrīkst zaudēt cerību. Artūram ir 17 gadi, viņš mācās 9. klasē pēc tālmācības programmas. Viņš ir izskatīgs un jauks puisis. Diemžēl jau agrā bērnībā viņam nācās saskarties ar smagiem pārbaudījumiem – trim asinsizplūdumiem smadzenēs (insultiem), kas notika viens pēc otra, un vairākām nopietnām operācijām.
Kad Artūrs vēl bija pavisam mazs, viņam paralizēja visu labo ķermeņa pusi. Praktiski nebija izredžu, ka zēna veselība varētu uzlaboties.
Mēs ar Artūru un viņa mammu esam pazīstami jau 6 gadus. Un mēs redzam, ko var izdarīt mātes mīlestības spēks. Kad neviens neticēja, ka Artūram izdosies uzvarēt smago slimību un nostāties uz kājām, viņa mamma nepadevās un darīja visu iespējamo un neiespējamo, lai palīdzētu savam dēlam.
To, kas citiem bērniem padodas viegli, Artūrs sasniedz ar smagu darbu. Kopā ar mammu viņam tas izdodas. Lai to panāktu, ir neatlaidīgi un mērķtiecīgi jāstrādā.
Lai saglabātu jau sasniegtos rezultātus, ārsti uzstāj, lai Artūrs valkātu speciālu SPIO korseti mugurkaulam. Šādu korseti pēc individuāliem izmēriem var pasūtīt klīnikā Vācijā. SPIO korsetes izmaksas kopā ar ceļa izdevumiem ir aptuveni 5200 eiro.
Akcijas “Zaļā lampa” ietvaros līdz 19. decembrim Artūra atbalstam darbosies ziedojumu tālrunis – 90006384. Maksa par zvanu ir 1,42 eiro.
Labdarības fonds BeOpen ir atvēris Artūram arī īpašu ziedojumu kontu.
Labdarības fonds BeOpen
Reģ. nr. 50008218201
Konta nr. LV18 CBBR 1123 2155 00360
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Artūram Morītim
Trīs insulti
Artūrs bija ilgi gaidīts un plānots bērns. Ilona gatavojās grūtniecībai pēc visiem noteikumiem – veselīgs uzturs, režīms, svaigs gaiss, vitamīni, pozitīvas emocijas… Dzemdības bija vieglas. Dzemdību namā jaundzimušais saņēma augstāko 10 baļļu vērtējumu. Divarpus mēnešus pēc izrakstīšanās no slimnīcas Ilona atceras kā laimīgāko laiku savā dzīvē. Līdz kādu nakti Artūram palika slikti.
“Ātrie” nogādāja viņus slimnīcā, kur Artūram tika veikta magnētiskā rezonanse galvai. Izmeklējums uzrādīja insultu. Zēnam izrādījās reta asinsvadu anomālija. Tika nozīmēta steidzama operācija. Ilona atceras, ka medmāsiņa ieteica viņai ātri doties uz pretī slimnīcai esošo baznīcu un palūgt nokristīt bērnu. Jau pēc stundas Artūra palātā bija baznīcas mācītājs. Pēc stundas Artūru aizveda uz operāciju zāli – uz to brīdi viņš bija pirmais mazais pacients, kuram galvā tika ievietots šunts.
Bez tiesībām uz atelpu
Diagnozei “insults” ir iespējami visdažādākie turpmākie scenāriji, sākot no pilnīgas atveseļošanās līdz absolūtai katastrofai. Ilona ticēja, ka Artūrs izveseļosies – masāžas, vingrošana, terapija… Kad Artūram bija gadiņš un divi mēneši, viņš jau prata stabili staigāt un sāka izrunāt pirmos vārdiņus.
Taču divarpus gadu vecumā notika otrs insults. Puisēnam atkal tika veikta operācija. Trešais insults pārsteidza ārstus operāciju zālē. Zēnu izglāba. Ilona pavadīja ar Artūru slimnīcā sešus mēnešus. Viņa joprojām ar pateicību atceras visu medicīnas personālu, kas darīja visu, lai glābtu viņas bērnu.
Pēc trešā insulta zēnam paralizēja labo ķermeņa pusi. Pēc slimnīcas Artūram bija no jauna jāmācās turēt galvu, sēdēt, stāvēt un no jauna spert savus pirmos soļus… Diemžēl, runa tā arī neatgriezās.
Ilona nolēma darīt visu, kas ir viņas spēkos. Viņa nedeva atelpu ne sev, ne dēlam – nodarbības, treniņi, mācības. Ārsti izstrādāja īpašu programmu nodarbībām mājās, pēc kuras viņa ar Artūru strādāja katru dienu – fiziskās nodarbības, runas attīstīšana, ikdienas prasmju praktizēšana. Zēna labā roka nedarbojās, tāpēc Ilona pārmācīja viņu par kreili – Artūrs iemācījās rakstīt ar kreiso roku. Pat tāds sīkums kā aiztaisīt rāvējslēdzēju jakai Artūram jau ir liels sasniegums.
Augot zēna labā kāja, kas bija paralizēta, nespēja tikt līdzi kreisajai – tā kļuva īsāka, un Artūram bija grūti un sāpīgi staigāt. Viņš daudz nodarbojās pēc speciālas programmas centrā “Poga”, kas ietvēra sevī gan TheraSuit 3, gan robotu staigāšanai G-EO System, gan ergoterapiju, gan neirologa konsultācijas.
Sacerēt sapņus
Ilona ar lepnumu demonstrē dēla burtnīcas: viņam ir kaligrāfisks rokraksts, jo katru ķeksīti Artūrs ar kreiso roku ir uztrenējis līdz automātismam: matemātiskie vienādojumi, gramatikas vingrinājumi, diktāti…..
“Es viņu trenkāju pēc pilnas programmas,” saka Ilona. “Viņa draugs ir vecmāmiņa, bet es esmu treneris, skolotājs, medmāsa, logopēds, ergoterapeits, pavārs, aukle un pat masieris.”
Veselu plauktu Artūra istabā aizņem dzīvnieku rotaļlietas. Tie visi ir Artūra “pacienti”. Bērnībā puisēns ļoti mīlēja spēlēt “dakteros”, jo lielāko savas dzīves daļu zēns ir pavadījis ārstu kabinetos. Saviem plīša lācīšiem un zaķiem Artūrs taisīja šprices, lika pārsējus un kompreses, mērīja temperatūru un deva “zāles”… Kopš tā laika ir pagājuši daudz gadi, taču mamma šīs rotaļlietas ir saglabājusi, un tās vēl joprojām stāv plauktā Artūra istabā.
“Es ļoti baidos par to, kas ar viņu notiks pēc manis. Tāpēc cenšos darīt visu iespējamo, lai mans dēls nākotnē spētu sevi kaut kā uzturēt. Jo bez manis viņam nav neviena, uz ko paļauties,” atzīst Ilona.
Artūra mīļākā dziesma bērnībā bija “Londona”, kurā ir šādi vārdi: “Dzīves patiesība ir tāda: saceri savus sapņus.” Tā viņi ar mammu arī dzīvo. Ticot labākajam.
Ilona zina, ka, ja šis gaišais bērns, kurš ir bezpalīdzīgāks par citiem, viņas dzīvē ienācis pēc Dieva gribas, tad tieši viņai viņš ir jāmīl un jāsargā. Un mēs visi varam viņai kaut nedaudz palīdzēt.
Paralimpiskie panākumi
Neatlaidīgs darbs un speciālistu palīdzība dod labus rezultātus. Artūrs ar mammu katru dienu turpina apmeklēt nodarbības, kas ietver sevī ārstniecisko vingrošanu, ergoterapiju, audiologopēdiju, fizioterapiju un hipoterapiju. Papildus Artūrs nodarbojas arī mentālās aritmētikas kursos, kas attīsta atmiņu un stimulē smadzeņu darbību.
Artūram ļoti patīk sports, taču problēmas ar labo kāju un roku neļauj viņam trenēties kopā ar vienaudžiem. Neraugoties uz to, katru nedēļu viņš apmeklē treniņus Paralimpiskajā centrā, kur treneres Natālijas Novikovas vadībā spēlē boču – sporta spēli ar bumbu uz precizitāti, kas ir paralimpiskais sporta veids.
Kopā ar Latvijas komandu Artūrs jau vairākas reizes ir piedalījies starptautiskās paralimpiskajās sacensībās Čehijā, ieņemot godalgotas vietas. Un viņš nedomā apstāties.
Kāda palīdzība ir nepieciešama
“Uzlabojumi, protams, ir, taču veselības problēmas nekur nav pazudušas. Artūra diagnoze ir pēcinsulta stāvoklis, labās puses parēze un simptomātiska epilepsija. Viņam joprojām pastāvīgi jāstrādā ar labo kāju un roku. Mugurai ļoti palīdzēja jāšanas nodarbības Garkalnē pie treneres Natālijas Dreimanes,” stāsta Ilona. “Artūrs ir iemācījies labāk turēt līdzsvaru, arī viņa skolioze ir samazinājusies.”
Lai saglabātu jau sasniegtos rezultātus, ārsti uzstāj, lai Artūrs valkātu speciālu SPIO korseti mugurkaulam. Tā palīdzēs mazināt spasticitāti, muguras sāpes un kaulu deformāciju. Šādu korseti pēc individuāliem izmēriem var pasūtīt klīnikā Vācijā. Tikt uz turieni nav vienkārši. Ilona nosūtīja dēla dokumentus, un viņi tika iekļauti gaidīšanas sarakstā. 15. februārī speciālisti gaida Artūru Vācijā.
Artūram noņems izmērus, un viņam būs jāgaida uz pielaikošanu. SPIO korsetes izmaksas kopā ar ceļa izdevumiem ir aptuveni 5200 eiro.
Akcijas “Zaļā lampa” ietvaros līdz 19. decembrim Artūra atbalstam darbosies ziedojumu tālrunis 90006384. Maksa par zvanu ir 1,42 eiro.
Labdarības fonds BeOpen ir atvēris Artūram arī īpašu ziedojumu kontu. No kontā ienākušajiem līdzekļiem netiek ieturēti nekādi procenti vai komisijas maksas.
Labdarības fonds BeOpen
Reģ. nr. 50008218201
Konta nr. LV18 CBBR 1123 2155 00360
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Artūram Morītim
Labdarības fondam BeOpen ir sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss, kas ziedotājiem dod iespēju saņemt ienākuma nodokļu atlaides.
Aicinām pievienoties FB lapai >>>Zaļā lampa>>>
Ja jums nepieciešama palīdzība, lūdzu, sazinieties ar mums: zala.lampa@gmail.com, info@beopen.lv
Labdarības projekts ”Zaļā lampa” top sadarbībā ar labdarības fondu BeOpen un interneta-veikalu JOOM. Projekta autores un vadītājas – žurnālistes Olga Avdēviča un Rita Troškina.
