Miša dzimis maija beigās, kad visapkārt viss zied un visi priecājas par siltumu. Viņš ir ilgi gaidīts un mīlēts bērns. Taču liktenis lēmis pārbaudīt mazuli un viņa ģimeni. Mišas diagnoze – bērnu autisms.

Zēns ir ieslēdzies savā īpašajā pasaulē, un diendienā mamma Marija pieliek daudz pūļu, lai palīdzētu savam dēlam.

Tagad Mišam ir nepieciešams veikt cilmes šūnu terapiju Slovākijas klīnikā. Viena kursa izmaksas, ieskaitot ceļu un uzturēšanos, sasniedz 4 200 EUR. Lai iegūtu cerēto rezultātu un veselības uzlabošanos, ir nepieciešams vismaz 3 šādas terapijas reizes gada laikā. Tas nozīmē, ka Mišam nepieciešams atbalsts 12 600 eur apmērā.

Palīdzības tālrunis – 90006384 strādā līdz nākamajai otrdienai. Zvana maksa – 1,42 eiro.  Labdarības fonds BeOpen ir atvēris īpašu palīdzības kontu Mišam Maksimovam.

Labdarības fonds BeOpen
Reģ.Nr. 50008218201
Konta Nr. LV55 CBBR 1123 2155 00470
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Mihailam Maksimovam

Neviens negaidīja veselības problēmas. Sākumā viss norisinājās normāli, bērns attīstījās saskaņā ar savu vecumu. Bet, kad Miša divu gadu vecumā sāka apmeklēt bērnudārzu, audzinātājas pirmo reizi izteica aizdomas, ka viņš nedzird.

Mamma iezvanīja trauksmi. Bet izmeklējumi Dzirdes centrā parādīja, ka ar dzirdi viss ir kārtībā. Tomēr zēns nereaģēja uz savu vārdu, nesazinājās ar citiem bērniem, nerunāja.

Vecāki visdažādākajos veidos centās noskaidrot iemeslu. Kad Mišam bija 3 gadi, mamma ar viņu devās uz diagnostiku Sanktpēterburgas centrā “Doktrīna”. Tur apstiprināja, ka zēns patiešām nedzird, un tā iemesls – dzimšanas korķi ausīs.

“Austiņas izskaloja. Miša izgāja rehabilitācijas kursu un apmeklēja “Tomatis” sistēmas nodarbības “Doktrīnā”, – stāsta mamma. – Bet nekādu īpašu uzlabojumu nebija. Viņš joprojām nerunāja un nesazinājās.”

Vecāki pārdzīvoja, bet neviens nevarēja palīdzēt, līdz otolaringoloģe Jekaterina Kondratiško AIWA klīnikā konstatēja, ka problēma ir adenoīdos, kuri nosedz Miša dzirdi. Izrādījās, ka zēns jutās kā zem ūdens, un visi skaņas līdz viņam nonāca ļoti miglaini, it kā no zem blīva ūdens slāņa. Tāpēc viņš bieži sita sevi pa ausīm.

“Tikai 3,7 gadu vecumā, kad adenoīdus izņēma, Miša sāka normāli dzirdēt,” – atceras mamma. – Kad viņš palātā pamodās pēc operācijas, viņš bija vienkārši šokā – daudz skaņu, jaunas un dažādas, mamma un tētis blakus, brīnumi.”

Bet traucējumu iemesls nebija tikai dzirdes problēmas. 5 gadu vecumā Mišam tika konstatēts bērnu autisms.

Uz “Doktrīnu” viņi devās vēl vairākas reizes, līdz sākās pandēmija. Pēc tam viņi sāka intensīvi nodarboties ar rehabilitāciju Rīgā – logopēds, rehabilitologs, fizioterapeits, nodarbības pēc Montesori sistēmas, ārstēšanās “Vaivaros”, Svētās Sofijas centrā – citiem vārdiem sakot, viņi darīja visu, kas bija iespējams.

Valsts programma sega minimālo nodarbību skaitu. Galvenokārt visu maksāja paši no ģimenes līdzekļiem. Izmisumā viņi arī aizņēmās, un naudas parādu joprojām turpina atmaksāt. Nav iespējams segt visas nepieciešamās nodarbības. ABA terapiju valsts programmas ietvaros Miša tā arī nav saņēmis. Ģimene jau trīs gadus gaida rindā, pieprasījums ir liels, un laiks iet… Tagad ģimene pirmo reizi ir lūgusi palīdzību. Līdz šim viņi centās tikt galā paši saviem spēkiem.

Maijā Mišam būs 10 gadi. Gandrīz visa viņa mazā dzīve ir saistīta ar slimnīcām un rehabilitācijas centriem. Bet mamma zina, ka apstāties nedrīkst. Rezultāti parādās pakāpeniski. Bērniem ar autiskā spektra traucējumiem viss ir ļoti individuāli. Jācenšas izmēģināt dažādas metodes.

Mišam labi palīdz Montesori sistēmas nodarbības. Gada laikā, kā stāsta mamma, rezultāti ir jūtami – Miša ir iemācījies pats apģērbties un noģērbties, ar prieku palīdz mammai novākt traukus no galda, prot ielikt drēbes veļas mašīnā, pats baro zivtiņas akvārijā.

8 gadu vecumā Miša sāka apmeklēt specializēto skolu. Pirmajā gadā viss bija lieliski, viņš vienkārši skrēja uz nodarbībām. Bet pēc gada viņa iemīļotā skolotāja aizgāja, un tagad entuziasms ir samazinājies. Ar citiem bērniem viņš attiecības neuztur. Kā lielākā daļa bērnu- autistu, viņš bieži vien sēž no visiem atsevišķi un ir noslēdzies sevī.

Mišu gandrīz nemaz neinteresē rotaļlietas. “Viņa mīļākā nodarbošanās ir burtu un ciparu kartiņu kārtošana. Mājās mums ir divas kastes ar dažādām kartiņām, un viņš var tās kārtot stundām. Viņš patīk spēlēties arī ar atslēgām,” stāsta mamma.

Mamma zina, ka viņai nav burvju nūjiņas, lai ar vienu mājienu visu varētu mainīt uz labo pusi. Bērna ārstēšana ir smags darbs, kas prasa daudz pacietības, spēka un mīlestības. Tā, soli pa solim, viņi virzās uz priekšu. Galvenais – neapstāties, lai  nepazaudētu jau sasniegto.

“Jau ir notikušas lielas izmaiņas,” stāsta Marija. “Ja agrāk bija lielas problēmas ar dēla uzvedību, viņš bieži uzvedās kā mežonēns, neklausījās nevienu, tad tagad ar viņu var vienoties, viņš kļuvis patstāvīgāks. Pēc dabas Miša ir labsirdīgs un jauks zēns.”

Marija pēc profesijas ir grāmatvede, bet viņai nav iespēju strādāt. Mišu nevar atstāt vienu. Līdz ar to tētim Jurijam nākas strādāt ļoti daudz, lai uzturētu ģimeni un segtu dēla ārstēšanas izmaksas. Tā kā visa ikdiena riņķo tikai ap Miša interesēm un vajadzībām, mammai sev nemaz nav ne laika, ne spēka.

“Ja es kaut ko lasu, tad tikai medicīniskās grāmatas par konkrēto diagnozi,” skumji smaida Marija. “Bez Mišas es nekur neeju. Draugi arī pakāpeniski ir pazuduši, un tas ir saprotami – mums ir ļoti dažādas problēmas. Gandrīz visu dienu es esmu viena ar savām domām un raizēm. Morāli tas bieži vien ir ļoti grūti. Visu laiku domāju – ko vēl varētu darīt, kā palīdzēt bērnam, kas būs tālāk. Pat pie psihologa bija jāvēršas.”

Tagad Marija izveidoja WhatsApp lietotnē nelielu grupu māmiņām, kuru bērniem ir autiskā spektra traucējumi. Tur var konsultēties, dalīties ar savām problēmām un priekiem. Tā māmiņas cenšas atbalstīt viena otru.

Ģimene dzīvo mazā vienistabas dzīvoklī – tas nav viegli, ņemot vērā Mišas diagnozi. Bet uzlabot dzīves apstākļus pagaidām nav iespējams. Tagad galvenais ir nodrošināt bērnam nepieciešamo ārstēšanu. Marija tic, ka uzlabojumi būs. Mišam ir spēcīgs aizbildnis – viņu nav nejauši krustījuši tieši Sv. Mihaila baznīcā.

Mamma par visu vairāk pasaulē vēlas, lai Miša iemācītos runāt, lai ar viņu varētu sazināties, lai zēns iekļautos sabiedrībā, kļūtu vairāk patstāvīgs. Tā tagad ir viņas dzīves jēga.

Dažreiz brīvdienās viņi ar visu ģimeni dodas dabā, pie jūras. “Mišam patīk ledus gabali, viņš tos pārskata, pārcilā. Rudenī mums bija brīnišķīgs ceļojums uz Ķemeriem, mēs staigājām pa takām, vērojām putnus aizlidojam…” stāsta Marija. Nesen viņi bija pastaigā Garkalnē. Un pavasarī noteikti vēl aizbrauks kaut kur – daba mostas un dod cerību.

Un mēs arī varam atbalstīt šo cerību.

Mišam ir nepieciešams veikt cilmes šūnu terapiju Slovākijas klīnikā. Viena kursa izmaksas, ieskaitot ceļu un uzturēšanos, sasniedz 4 200 EUR. Lai iegūtu cerēto rezultātu un veselības uzlabošanos, ir nepieciešams vismaz 3 šādas terapijas reizes gada laikā, ik pēc pāris mēnešiem. Tas nozīmē, ka Mišam nepieciešams atbalsts 12 600 eur apmērā.

Palīdzības tālrunis – 90006384 strādā līdz nākamajai otrdienai. Zvana maksa – 1,42 eiro.

Labdarības fonds BeOpen ir atvēris īpašu palīdzības kontu Mišam Maksimovam. No ziedojumiem netiek ieturēta nekāda komisijas maksa. Visa ziedotā nauda 100% apmērā nonāk tam paredzētajam mērķim.

Labdarības fonds BeOpen
Reģ.Nr. 50008218201
Konta Nr. LV55 CBBR 1123 2155 00470
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Mihailam Maksimovam

Labdarības fonds BeOpen no ziedojumiem neietur nekādu komisijas maksu. Visa ziedotā nauda 100% apmērā nonāk tam paredzētajam mērķim.

Labdarības fondam BeOpen ir Sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kas ziedotājiem dod iespēju saņemt ienākuma nodokļu atlaides.

Labdarības projekts ”Zaļā lampa”  top sadarbībā ar labdarības fondu  BeOpen un interneta-veikalu  JOOM. Projekta autores un vadītājas – žurnālistes Olga Avdēviča un Rita Troškina.

Aicinām pievienoties FB lapai >>>Zaļā lampa>>>

Ja jums nepieciešama palīdzība, lūdzu, sazinieties ar mums: zala.lampa@gmail.com, info@beopen.lv