Rīgā atklāta izstāde “Virzienmaiņas”. Nosaukumu krievu valodā var tulkot gan kā “Virzienu maiņa”, gan kā “Kursa izmaiņas”, gan kā “Vektora maiņa” vai pat vienkārši – “Pagrieziens”. Izstāde acīmredzami tiecas rosināt pārdomas par to, ko es “mīlu” visvairāk – liberālo “ekoloģiju” un abstrakto “telpu”. Mūsdienās, šķiet, pietiek izstādi pasludināt par refleksiju par atmosfēras, stratosfēras, Amazones mežu vai Bikernieku meža grāvja tīrību, un viss – neviens neuzdrošināsies liegt īstenot tavas fantāzijas.
Lielā mērā gan performances, gan instalācijas ir Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) fakultātes atskaite par paveikto darbu. Taču nosaukt to par pilnvērtīgu, pabeigtu māksliniecisku izteiksmi – mēle neceļas. Izstādes nosaukumu var uztvert burtiski: ekspozīcija patiešām ir fragmentāra, haotiska, un atsevišķi darbi raugās pretējos virzienos. Tas var šķist konceptuāls žests, taču drīzāk rada sajūtu kā pašidentitātes krīzes atspoguļojums – gan pašas “Vizuālās mākslas” katedras, gan jēdziena “vide” (vides) laikmetīgajā mākslā kopumā. Skatītājam tiek solīts dialogs par apkārtējās vides “jēgu un būtību”, atsauce uz institucionālām pārmaiņām Mākslas akadēmijā, un tam visam vajadzētu atdzīvināt vēlmi kustēties: uz priekšu, atpakaļ, uz augšu, sānis. Gribētos piebilst – arī dziļumā, taču ar to izrādījās sarežģītāk.
Jau trešo dienu izstāde ir pieejama plašākai publikai, un, neskatoties uz ambiciozajām formulām, tā pagaidām vairāk atgādina didaktisku vingrinājumu: lūk, cik daudz ko var saukt par “mākslu”.
Fakts, ka dalībnieki ir gan jauni mākslinieki, gan viņu mentori, neapšaubāmi piešķir projektam zināmu daudzbalsīgumu. Taču vienlaikus tas atņem tam fokusu. Darbi šķiet drīzāk kā ilustrācijas mācību metodēm, nevis nobrieduši izteikumi. Tomēr, iespējams, tieši tas ir – godīgs “vides stāvokļa” atspoguļojums. Tomēr skumdina arī fakts, ka apmeklētājam atkal tiek uzgrūsts viss banalitāšu un klišeju komplekts, iesaiņots sarežģīti izlocītās koncepcijās.
Un, kā ierasts, skatītājam tiek piedāvāts “pielaikot” dažādus redzējuma variantus, neuzstājot ne uz vienu. Godīgi, bet nogurdinoši. Taču jūs paši varat novērtēt sasniegumu vai traģēdijas mērogu – atkarībā no jūsu uztveres – līdz 26. novembrim adresē Kungu iela 3, Rīgas laikmetīgās mākslas telpās.
