“Zaļā lampa”: 14- gadīgajam Mavrikam ir nepieciešama palīdzība, lai apmaksātu diagnostiku un terapiju

Māju, kurā dzīvo Mavriks ar savu mammu Janu, ieskauj daudz krāšņu koku un pagalmu rotā košs rudens lapu paklājs. Istaba ir pilna ar nelielām gleznām, un uz katras no tām ir attēloti koki. Mavrika mamma Jana ir māksliniece. Viņas dzīvē cieši savijušās divas lietas – radošums un rūpes par dēlu, kuram kopš bērnības ir diagnosticēts autisms.

Mavriks ir ļoti simpātisks un apburošs zēns, taču viņš vispār nerunā un neprot komunicēt.

Mavriks ir Janas trešais bērns, un uzreiz pēc piedzimšanas dēls attīstījās pilnīgi normāli. Nekas neliecināja par veselības problēmām, stāsta mamma. Tiesa, līdz divu gadu vecumam zēns praktiski nerunāja – parasti šajā vecumā vecāki sagaida, ka ar laiku runa uzlabosies, taču notika pretējais.

Apmēram trīs gadu vecumā mamma arvien skaidrāk saprata, ka dēls atšķiras no citiem bērniem – viņš nekomunicēja, neskatījās acīs. Ar viņu pilnīgi noteikti nebija viss kārtībā. Jana sāka meklēt iemeslus, vērsās pie dažādiem speciālistiem un veica izmeklējumus.

Kad Mavrikam bija četri gadi, viņam tika noteikta diagnoze – autisms. Ārsti brīdināja mammu – esiet gatava, iespējami pasliktinājumi, jo autiskā spektra traucējumi mēdz būt ļoti dažādi.

“Es ilgi nespēju noticēt, ka tas notiek ar mums,” stāsta Jana. “Taču nācās pieņemt situāciju un darīt visu iespējamo, lai uzlabotu dēla stāvokli.”

 

Tagad Mavrikam ir jau 14 gadi. Viņš vispār nerunā, sazinās neverbāli – ar zīmju palīdzību. Zēns uztver pasauli pavisam citādi nekā mēs.

Viņam ir savs veids, kā redzēt un mijiedarboties ar apkārtējiem. Mamma ar viņu sazinās, izmantojot telefonu – rādot uz ekrāna nepieciešamos attēlus vai zīmes.

“Parasti dēls saprot un reaģē. Taču ir arī periodi, kad viņu gandrīz nekas neinteresē,” skumji saka Jana. „Nesen viņu ieinteresēja kulinārija. Mēs kopā apmeklējām itāļu virtuves meistarklasi – Mavriks pamēģināja, viņam izdevās un patika.”

Mavriks mācās pēc individuālas programmas Rīgas 1. speciālās skolas 8. klasē. Skolā viņam patīk. Tur Mavrikam ir draugi jau kopš 1. klases, un viņš cenšas par viņiem rūpēties, jo pēc dabas zēns ir ļoti labsirdīgs.

Mavriks mīl arī tādas nodarbes kā peldēšana, riteņbraukšana, pastaigas ar mammu, kā arī kulinārijas video skatīšanās. Viņam patīk dažādas taktilās rotaļlietas, kurās kaut kas jāsaliek kopā, jākonstruē. Viņš var ar to nodarboties stundām ilgi.

Četru gadu vecumā mamma sāka viņu vadāt uz zirgu staļļiem. Arī tagad viņi pēc iespējas cenšas apmeklēt jāšanas bāzi. Zēna mīļāko zirgu sauc Mavrīnija, un viņam patīk par to rūpēties. Nodarbības ar zirgiem labvēlīgi ietekmē zēna veselības stāvokli.

Nezaudēt cerību

Mamma Jana ir pastāvīgi blakus Mavrikam. Viņa audzina dēlu viena, ar vīru ir šķīrušies. Tēvs palīdz un katru nedēļu ved Mavriku uz nodarbībām. Bet lielāko daļu laika zēns pavada kopā ar mammu. Vecākie bērni ir izauguši un dzīvo citur.

Audzināt bērnu ar īpašām vajadzībām ir ļoti grūti. Šādā situācijā ir svarīgi nezaudēt cerību un neizdegt emocionāli. Īpašo bērnu vecākiem pastāvīgi ir jāpieņem lēmumi – kādus korekcijas paņēmienus izmantot, kam ticēt un no kā atteikties. Informācija viņiem jāmeklē pašiem – internetā, no citiem vecākiem, visur, kur vien iespējams.

Katram no šiem vecākiem ir sava unikālā pieredze, jo nav divu bērnu ar vienādu simptomu kopumu, neskatoties uz vienādu diagnozi. Jana saprot, ka brīnumi nenotiek, bet ir gatava darīt visu iespējamo un neiespējamo, lai palīdzētu dēlam. Un lai viņas sirds katru reizi nesažņaugtos, domājot par to, kas notiks tālāk un kā viņš spēs iekļauties sabiedrībā. Viņa ļoti vēlas, lai Mavriks kļūtu patstāvīgāks, spētu komunicēties ar citiem cilvēkiem.

Janas Mikosas cilvēki un koki

Mēs pajautājām Janai, kur viņa visvairāk smeļas spēkus – dabā, mākslā, mūzikā? Viņa uz brīdi padomāja un tad pārliecinoši atbildēja: “Cilvēkos. Pirmām kārtām – cilvēkos. Mums bija brīnišķīgi kaimiņi, kuri ļoti atbalstīja, es bieži viņus atceros. Un vēl es skatos, kā cilvēki izturas pret manu dēlu, un tas ļoti labi parāda, kāds cilvēks ir savā būtībā. Spēks nāk no cilvēkiem. Mēs dodam un saņemam pretī.”

Jana ir sākusi divas reizes nedēļā strādāt ar vidusskolas skolēniem kā interešu izglītības skolotāja. Viņa arī pabeigusi kursus, lai nodarbotos ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Jana Mikosa ir arī ļoti interesanta māksliniece, kuras darbos savijas gaisma, koki un cilvēki. Viņa ir beigusi Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu, studējusi keramiku. Jana zīmē kokus miniatūrās, taču tās nav ainavas, bet koku portreti, personības ar savu raksturu. Viņa uzskata, ka koki savieno divas svarīgas stihijas – zemi un gaisu.

Viņas darbi ir bijuši skatāmi izstāžu zālēs Rīgā, Jelgavā, Pedvalē, galerijā MuseumLV, kultūras centrā Grata JJ, Rīgas T. Art Gallery un citviet.

Janas darbus caurstrāvo smalka filozofija. “No kokiem var mācīties, kā būt kopā, kā pārdzīvot krīzes, kā izturēt grūtus laikus un tomēr izdzīvot. Un koki izdzīvo. Tas notiek tāpēc, ka viņi sadarbojas. Tā viņi pārvar krīzes un pārdzīvo ziemas,” uzskata māksliniece. Viens no Janas darbiem ir – “Saglabājot rudens gaismu”. Mums šķiet, ka viņas darbos šī gaisma ir īpaši redzama.

Kā palīdzēt Mavrikam

Bez pastāvīgas rehabilitācijas Mavrikam draud regress, kā rezultātā viņš var zaudēt visas gadu gaitā gūtās iemaņas. Apmēram reizi divos gados viņš apmeklē 10 dienu rehabilitācijas kursu Vaivaros – vienīgajā vietā, kur var saņemt kompleksu palīdzību. Taču tur neārstē autiskā spektra traucējumus.

Jana meklē jebkādas iespējas, lai palīdzētu dēlam. Nesen viņa apmeklēja tikšanos ar speciālistiem no specializētā Tallinas bērnu medicīnas centra “Impulss”, kuri bija ieradušies Rīgā. Centrs ir aprīkots ar modernākajām iekārtām un izmanto jaunākās ārstēšanas metodes. Šeit jau ir palīdzēts daudziem Latvijas bērniem ar attīstības traucējumiem. Tagad arī Mavriku gaida tur, lai veiktu pilnu diagnostiku un izstrādātu individuālu terapijas plānu. Tā ir reāla un ļoti nozīmīga iespēja Mavrikam.

Izmeklēšanas laikā speciālisti nosaka smadzeņu garozas bojājuma perēkļus. Atkarībā no konstatētajām izmaiņām tiek izvēlēta piemērotākā ārstēšanas shēma un nozīmēta terapija. Prognoze ir atkarīga no traucējumu smaguma pakāpes un no tā, cik agrīni uzsākta korekcija. Rūpīgi ievērojot ārstu norādījumus, izredzes uz panākumiem palielinās.

Mavrikam ir nepieciešama sākotnējā kompleksā diagnostika un terapija Tallinas centrā “Impulss”. Prakse rāda, ka pēc diagnostikas ir jāiziet vismaz trīs terapijas kursi gada laikā, lai sasniegtu stabilus uzlabojumus.

Izmeklēšanas un turpmākās ārstēšanas izmaksas ir aptuveni 5700 eiro.

Ziedojumu tālrunis 9 000 63 84 (1,42 eiro par zvanu) darbojas Mavrika atbalstam līdz 11. novembrim. Labdarības fonds BeOpen ir atvēris Mavrikam Mikosam arī īpašu ziedojumu kontu. No kontā ienākušajiem līdzekļiem netiek ieturēti nekādi procenti vai komisijas maksas.

Labdarības fonds BeOpen

Reģ.Nr. 50008218201

Konta Nr. LV38 CBBR 1123 2155 00970

Bankas SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)

Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Mavrikam Mikosam

Labdarības fonds BeOpen ir sabiedriskā labuma organizācija (Sabiedriskā labuma organizācija – SLO), kas ziedotājiem dod iespēju saņemt ienākuma nodokļa atvieglojumus.

Par Tallinas centru “Impulss”

Tallinas bērnu korekcijas un attīstības centrs „Impulss” ir pirmais centrs Baltijā, kas izmanto savā darbā neirologopēdiskās metodes. Centra speciālisti ar funkcionālās diagnostikas palīdzību nosaka smadzeņu darbības traucējumu cēloņus. Terapija katram bērnam tiek piemeklēta individuāli. Centrs savā darbā izmanto 10 metodes: no logopēdijas nodarbībām un masāžas līdz aparatūras un programmatūras metodēm smadzeņu treniņam. Papildus klasiskajām logopēdijas metodēm šeit izmanto datortehnoloģijas, kas balstītas uz bioloģisko atgriezenisko saiti (Interactive Metronome, Balance-Master), neiroakustisko metodi smadzeņu darbības harmonizēšanai (Tomatis) un neirodinamisko vingrošanu. Pasaules prakse liecina, ka šāda pieeja ir aptuveni par 35 % efektīvāka par parastajām nodarbībām.