Šajā jaukajā, draudzīgajā ģimenē aug divi bērni – četrgadīgā Sofija un Ernests, kuram maijā paliks divi gadi.

Ernests ir šodienas “Zaļā lampas” mazais varonis – ļoti dzīvespriecīgs mazulis un īsts gudrinieks. Puisēns ir ļoti smaidīgs, mīl dziesmiņas par “Alfabētu” un “Brēmenes muzikantiem”, un viņa mīļākais multfilmu varonis ir Vinnijs Pūks. Vēl zēnam patīk peldēt baseinā un spēlēties ar māsu. Un, protams, Ernests grib skriet un lēkāt kā citi bērni, bet pagaidām viņš to nespēj.

Kopš dzimšanas Ernestam ir nopietna problēma – smaga labās pēdas deformācija. Lai zēns varētu normāli staigāt, nepieciešama operācija Ahileja cīpslas pagarināšanai. To ir gatavi veikt speciālisti Beļģijas klīnikā, izmantojot īpašu saudzējošu metodi. Pašlaik mazulis var staigāt tikai ar ortopēdiskā aparāta palīdzību.

Diemžēl Latvijā šādu operāciju veikt nevar – pie mums piedāvā tikai radikālu metodi, kas nozīmē pilnīgu pēdas atvēršanu (invazīvu operāciju).

Akcijas “Zaļā lampa” ietvaros līdz 17. martam darbojas ziedojumu tālrunis – 90006384. Zvans maksā 1,42 eiro. Labdarības fonds BeOpen ir atvēris Ernestam Golubevam īpašu ziedojumu kontu.

Labdarības fonds BeOpen

Reģ. Nr. 50008218201

Konta Nr. LV81CBBR1123215500390

SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)

Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Ernestam Golubevam

“Esam nonākuši kritiskā situācijā, kad no izvēlētās ārstēšanas metodes ir atkarīga mūsu dēla veselība nākotnē. Mēs nolēmām papildus konsultēties ar speciālistiem Vācijā, kuri mūs brīdināja: tik agresīva operācija agrīnā vecumā var tikai pasliktināt stāvokli. Rētaudi neaugs kopā ar bērnu, un rezultātā var būt nepieciešama virkne sāpīgu atkārtotu operāciju, turklāt pastāv invaliditātes risks. Vācijā šādas operācijas neveic – tur izmanto tikai pakāpenisku ģipsēšanu,” stāsta mamma Kristīna. “Taču arī pastāvīga ģipsēšana nav labākais risinājums, jo tā neārstē šādu patoloģiju.”

Ernesta vecāki, rūpīgi izpētot problēmu, noskaidroja, ka ir saudzīgāks risinājums: beļģu ortopēdi piedāvā veikt Ahileja cīpslas pagarināšanas procedūru ar minimālu griezumu un vietējo anestēziju.

Šādas procedūras izmaksas ir 7000 eiro, ieskaitot ceļu un uzturēšanos. Nepieciešama palīdzība.

“Ernests pieteicās, kas mūsu ģimenei bija grūti laiki – manam tēvam tobrīd diagnosticēja smagu onkoloģisku saslimšanu”, – stāsta Kristīna. – “Es lūdzu Dievam palīdzību un… paliku stāvoklī ar dēlu”. Tas bija negaidīts prieks mūsu ģimenei.

Grūtniecības laikā Kristīna ļoti slimoja, viņai nācās lietot antibiotikas. Kādu brīdi ārstiem pat bija aizdomas par ārpusdzemdes grūtniecību un spontānā aborta draudiem. Bija daudz trauksmainu brīžu, taču galu galā viss beidzās labi.

Ernests nāca pasaulē Rīgas Dzemdību namā 41. grūtniecības nedēļā. Viņš svēra 3800 g un bija veselus 60 cm garš – brangs puika. Pēc Apgara skalas viņam tika piešķirtas 9 balles.

“Tomēr ne viss bija gludi. Dzemdības ilgi nesākās, un pēc tam nabassaite aptinās ap kaklu – mazulis piedzīvoja skābekļa trūkumu,” atceras mamma. “Dēlam uz galvas bija plaša hematoma, un uzreiz sākās arī problēmas ar miegu. Viņš gulēja tikai pa 10–15 minūtēm, viņu nebija iespējams nolikt gultiņā – nācās visu laiku turēt pie krūts. Iespējams, iemesls bija arī tas, ka es viņu biju pārnēsājusi vairāk nekā nedēļu.”

Nomocītā mamma praktiski negulēja, un dzemdību namā viņi pavadīja sešas dienas. Ernestam uzreiz bija redzamas problēmas ar labo kājiņu – tā bija stipri izliekta un deformēta. Turklāt mazulim konstatēja arī ķermeņa asimetriju.

Ortopēds konsultācijā dzemdību namā bija kategorisks – kāja jāģipsē, turklāt tas būs jādara pastāvīgi. Vecāki no ģipša atteicās, jo tas ierobežo dabisko kustīgumu un var izraisīt muskuļu atrofiju, nervu un asinsvadu saspiešanu, kā arī asinsrites traucējumus. Tomēr ortozi kājiņai slimnīcā nolēma netaisīt.

Vecāki vērsās pie dažādiem speciālistiem, vadāja dēliņu uz fizioterapijas nodarbībām centrā “Poga”, brauca pie pieredzējuša osteopāta, kurš pieņem Madonā. Viņi darīja visu, lai nodrošinātu bērnam visu nepieciešamo: masāžas, īpašas parafīna vanniņas, fizioterapijas nodarbības centrā u. c. Tajā pašā laikā viņi nepārtraukti pētīja arī starptautisko pieredzi, meklējot citus iespējamos ārstēšanas veidus.

 

“Mēs pabijām pie vismaz desmit speciālistiem – braukājām no viena medicīnas centra uz otru,” stāsta mamma. “Pēc tam mums nejauši paveicās: izrādījās, ka vīra bērnības draugs ir tehniskais ortopēds. Kad Ernestam bija 4 mēneši, viņš izgatavoja īpašu ortozi. Pēc tam ar mūsu mazuli varēja strādāt fizioterapeiti”.

Kad zēnam bija 8 mēneši, tika sasaukts konsīlijs, kurš pieņēma lēmumu veikt operāciju, proti, ķirurģiski iztaisnot kāju. Taču tas varēja izraisīt nopietnas komplikācijas, tāpēc vecāki atteicās gan no operācijas, gan no ģipsēšanas.

 

Gada vecumā Ernests sāka celties kājās, pēc tam iemācījās stāvēt uz pirkstgaliem, 1,5 gadu vecumā zēns iemācījās kustēties – ortozēs. Pēc ilgām meklējumiem un zinātnisko rakstu izpētes vecāki atrada speciālistus Beļģijā, kuri specializējas šādu deformāciju ārstēšanā ar ortopēdijas un manuālās terapijas palīdzību. Zinātniskie pētījumi liecina, ka šī metode ir visefektīvākā.

Slavenais beļģu ortopēds Roberts Elbaums piekrita sniegt videokonsultāciju, pēc tam uzaicināja Ernestu uz izmeklēšanu Beļģijā. Tur ārsti veica rentgenu, novērtēja kopējo situāciju un izvēlējās pareizo ortozi. Speciālistu atzinums bija šāds – bērnam steidzami ir jāveic Ahileja cīpslas pagarināšanas procedūra.

“Diemžēl Latvijā šo procedūru bērniem, kas vecāki par gadu, vairs neveic,” skaidro mamma.

“Tas viss jādara steidzami, kamēr Ernests ir mazs. Mums paveicās, mēs paspējām ielekt pēdējā vagonā… Brīnumainā kārtā atradām šos speciālistus. Smagas un komplicētas operācijas vietā manam dēliņam tiks veikta saudzējoša ahilotomija ar vietējo anestēziju,” stāsta tētis.

Pēc ahilotomijas Ernestam būs jāpaliek Beļģijā mēnesi, jo kājas stāvoklis ir rūpīgi jāmonitorē līdz pilnīgai atveseļošanai, turklāt ģipsis jāmaina ik pēc 5–7 dienām. Gaidāma sarežģīta rehabilitācija. Pēc tam varēs noņemt ģipsi un izgatavot ortozes, lai Ernests, atgriežoties mājās, varētu staigāt.

16.martā Ernestu gaida klīnikā «Chirec» Briselē. Operācijas izmaksas ir 3995 eiro. Ņemot vērā ceļa izdevumus un uzturēšanos, kopējās izmaksas ir aptuveni 7000 eiro.

Ģimenei šādu līdzekļu nav, turklāt laiks strādā pret viņiem – viss jādara pēc iespējas ātrāk, lai glābtu bērniņa kāju. Tāpēc vecāki vēršas pēc palīdzības. Viņi tic, ka beļģu speciālistu metode ir vienīgais veids, kā saglabāt pēdas funkcionalitāti.

Kā palīdzēt

Lai apmaksātu 1,9 gadus vecajam Ernestam operāciju un rehabilitāciju Beļģijas klīnikā, ir nepieciešami 7000 eiro. Tas dos mazulim iespēju pavadīt bērnību bez rupjām rētām un bezgalīgām operācijām. Un tā ir iespēja, ka viņš varēs normāli staigāt, skraidīt, lēkāt.

Akcijas “Zaļā lampa” ietvaros visu nedēļu līdz 17. martam darbojas ziedojumu tālrunis – 90006384. Zvans maksā 1,42 eiro, kas ir mazāk nekā maksā tase kafijas.

Labdarības fonds BeOpen ir atvēris Ernestam Golubevam īpašu ziedojumu kontu. No šī konta tiks veikti visi maksājumi par ārstēšanu. No kontā ienākušajiem naudas līdzekļiem netiek ieturēti nekādi procenti vai komisijas maksas. Katrs eiro ir svarīgs. Paldies visiem, kas vēlas palīdzēt.

Labdarības fonds BeOpen

Reģ. Nr. 50008218201

Konta Nr. LV81CBBR1123215500390

SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)

Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Ernestam Golubevam

No saņemtajiem ziedojumiem netiek ieturēti nekādi procenti vai atskaitījumi. Fondam ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kas ļauj saņemt nodokļu atvieglojumus.

Labdarības projekta “Zaļā lampa” tiek realizēts, sadarbojoties ar labdarības fondu BeOpen un tā dibinātāju BluOr Bank.

Aicinām pievienoties FB lapai >>>Zaļā lampa>>> 

Ja jums nepieciešama palīdzība, lūdzu, sazinieties ar mums: zala.lampa@gmail.com, info@beopen.lv